• Darbinieku apmierinātība sākas ar atpūtas telpu

    Darbinieku labsajūta ir cieši saistīta ar darba vides kvalitāti. Ne tikai ergonomiska darba vieta vai moderns birojs, bet arī atpūtas telpa un ēdamzona ir nozīmīga ikdienas sastāvdaļa. Tā ir vieta, kur cilvēki ietur maltītes, atjauno enerģiju un socializējas ar kolēģiem. Lai šī vide būtu efektīva, tai jābūt gan estētiskai, gan funkcionālai. Svarīgi ir nodrošināt telpu, kurā ir ērti uzturēties, kur dizains iedvesmo, bet mēbeles kalpo ilgi.

    Lasīt
  • Robežniekos nosvinēja pagasta svētkus

    Pagājušajā sestdienā Robežniekos svinēja pagasta svētkus. Svētku ietvaros ciemata un apkārtnes iedzīvotājiem notika tradicionālā Kabaču diena, kad galdā tika likti dažādi ēdieni, kuru galvenā sastāvdaļa ir Latvijā tik iemīļotais ķirbjaugu dzimtas augs – kabacis.

    Lasīt
  • Ievārījuma diena ar iedvesmu

    2. augustā Indrā notika iecienītie ikgadējie vasaras Ievārījuma svētki. Kā vienmēr svētki bija prieka un jautrības pilni! Šādā dienā visi ciemata iedzīvotāji pulcējas kopā, aicina ciemiņus, draugus, piederīgos un tuviniekus un kopīgi svin vasaras svētkus! Vāra ievārījumu, dzied, dejo un priecājas par dzīvi!

    Lasīt
  • Krāslavas pilsētas svētku sestdienas pasākumi

    Sestdiena, 19. jūlijs, tāpat kā piektdiena, bija bagāta ar pasākumiem jebkurai gaumei, dāvājot pilsētas iedzīvotājiem un viesiem daudz spilgtu un neaizmirstamu brīžu. Neskatoties uz laika apstākļu untumiem un organizatoriskajiem sarežģījumiem, svētki vienoja cilvēkus, radot prieka, siltuma un kopības gaisotni. Diena bija piepildīta ar mūziku, bērnu smiekliem, garšīgu maltīti un iepriecināja ar skaistu uguņošanu, kas uz ilgu laiku paliks krāslaviešu atmiņā.

    Lasīt
  • Cerības misija Krāslavā

    Cerības misija Latvijā ir ikgadējs pasākums, kas apvieno starptautisku brīvprātīgo komandu. Mums ir arī nodaļa Latvijā - Valdemārpilī. Latvijas jaunatne ir daļa no mūsu komandas. Katru gadu mēs apmeklējam apdzīvotas vietas Latvijā, lai tiktos ar vietējiem iedzīvotājiem. Tas ir mūsu prieks un aicinājums - nest labo vēsti un runāt par Kristus mīlestību un žēlsirdību.

    Lasīt
  • Kā Krāslava svinēja pilsētas svētkus

    Piektdien, 18. jūlijā, Krāslavā sākās ilgi gaidītie pilsētas svētki. Pirmā diena ar bagātīgo svētku programmu priecēja ar pasākumu daudzveidību, apvienojot sportu, kultūru, radošumu un iedzīvotāju aktīvu līdzdalību. Neskatoties uz mainīgajiem laikapstākļiem, kas brīžiem, šķiet, varētu traucēt pasākumu norisei, pilsētas ielās valdīja patiess svētku noskaņojums.

    Lasīt
  • Krāslavas BSRC “Mūsmājas” – vieta, kur sākas bērnu pārmaiņas

    Krāslavas Bērnu sociālās rehabilitācijas centrs “Mūsmājas” darbojas jau kopš 1997. gada, un tā darbība neapstājas pie sākotnējiem mērķiem. Gadu gaitā pakalpojumu klāsts ir ievērojami paplašinājies – 2012. gadā tika uzsākts krīzes centra pakalpojums, bet 2018. gadā reģistrēts arī sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Jaunākais solis attīstībā – kopš 2024. gada janvāra Grāfu Plāteru ielā 10 tiek sniegts ģimeniskai videi pietuvinātais pakalpojums. Tas apliecina, ka “Mūsmājas” nestāv uz vietas – attīstība, kaut arī pakāpeniska, ir nepārtraukta un mērķtiecīga.

    Lasīt
  • Skaistas pagasts svin svētkus ar dziesmām, dejām un svētku prieku

    Skaistas pagasts šogad svin ievērojamu notikumu. Tieši pirms simts gadiem – 1925. gadā – mūsu pagasts ieguva jaunu nosaukumu – no Izabelinas kļuva par Skaistu. Pirmie dokumentētie vēstures avoti liecina, ka pagasts pastāv jau kopš 1861. gada. Tas nozīmē, ka šogad tas lepojas ar 164 gadu bagātu vēsturi. Šis notikums ir svarīga liecība tam, kā laiki mainās, bet mūsu saknes turpina augt dziļi šajā zemē. Tā nebija tikai nosaukuma maiņa – tā bija pārliecība, ka mēs ejam savu ceļu kā latviska, stipra un pašpietiekama tauta. Vārds "Skaista" šodien šķiet tik precīzs – jo apkārt ir skaista daba, skaisti cilvēki un skaists darbs, ko mēs katrs darām savās mājās. Mūsu pagasts ir īpašs – ar Dridža ezera dziļumu, Sivera krastu plašumu, un to mieru, ko sniedz Latgales ainava. Mēs dzīvojam vietā, kur ezeri atspoguļo debesis, un kur paaudzes ir spējušas saglabāt cieņu pret zemi, vienam pret otru un vēsturi.

    Lasīt