Īpasazeisim – Auleja!

Pādejuo administrativi teritorialuo reforma nūtyka 2021. goda julī, kas naīvīse nikaidys izmainis Aulejis pogosta teritorejā. Piec Centraluos statistikys puorvaļdis 2024. goda datu tagad pogostā deklarāti 408 dzeivuotuoji, plateiba sasnādz 74,51 km² , kur 58,1 km² ir sauszemis i 16,4 km² iudiņa. Pogosts atsarūn Latgolys augstīnis Dagdys paugurainis vydā. Augstuokais kolns pogostā ir Augstais kolns (Viļa kolns; 211,4 m viers jiurys leimiņa), bet Lejis Pūdnīkūs pasaceļ Maga kolns (198,7 m viers jiurys leimiņa).

Aulejis pogosta teritorejā ir vairuoki dobys resursi, par pīmāru, azari (Aulejs, Cārmiņs, Cierps, Iļdzs, Iudriņs, Lelais Gauslys, Lubuoneņš, Maceņš, Plaudiņs, Mozais Gauslys, Sivers, Skrudzineits, Ūgleņš, Kalu i Bierža azars, vēļ var minēt Valna i Zīmaižu azarus, bet jī ir mozi i jau palykušs pūraini) ar zyvu kruojumim i aizsorgojamim augim. Cārmiņa azars ir dobys parks Latgolā, kas atsarūn Latgolys augstīnis Dagdys paugurainē. Dobys parkā īsakļaun Cārmiņa i Nyrka azari i apleicejuo teritoreja. Administrativi tys pīdar Kruoslovys nūvoda Gruoveru i Aulejis pogostim. Teritoreja izveiduota 2004. godā, kab aizsorguotu dabyskū i napīsuorņuotū eitrofiskū (boguotu ar bareibys vīlom) azaru.

Aulejis Sv. Marejis Magdalenys bazneica, 2021. g.

Aulejis pogostā veiksmeigi teik atteisteits turysmys. Telšu vītys ir izveiduotys vairuokuos vītuos pi azaru. Pi Auleja azara pošvaļdeibai pīdarūšā zemē izveiduota labi uzturāta atpyutys i piknika zona ar gaļdenim, grilu i gunkura vītu. Azara krostā izcalta estrade, kur nūteik kulturys pasuokumi, kas pulcynoj vītejūs dzeivuotuojus, kaimiņu pogostu puorstuovus i cīmeņus. Vītejī jaunīši vosorys vokorūs puļcejās sūpluok asūšajā bejušuos Aulejis pamatškolys sporta laukumā, kab spālātu volejbolu. Tyvumā ir ari bārnu rūtaļu laukums, kur napīcīšami pamateigi uzlobuošonys i atjaunuošonys dorbi, kab Aulejis jaunajai paaudzei byutu labi uzturāta, myusdīneiga atpyutys i rūtaļu vīta.

Atpyutys zona Auleja azara krostā, 2023.g. Dagdys Jaunīšu iniciativu centra jaunīši Īleiguošonys pasuokumā Aulejis estradē, 2024. g.Īleiguošona Aulejis estradē, 2024.g.

Realizejūt projektu par sabīdryskuos atpyutys zonys izveidi pi Cārmiņa azara, pošvaļdeibai pīdarūšā zemis gobolā tyka izveiduota laivuotuojim pīmāruota laivu mola. Aulejis pogostā izveiduotys vairuokys atpyutys vītys i gostu sātys, kas vīsmīleigi uzjam i vītejūs turystus, i uorzemu gostus. Atpyutys komplekss "Lejasmalas" atsarūn Leja azara krostā, i ir popularuokuo atpyutys vīta na tik Kruoslovys nūvodā. Tei ir atzeita vīta kuozu, banketu, seminaru i cytu svātku pasuokumu organiziešonai. Te pīduovoj Latgolys kulinaro montojuma iedīņus, kas taiseiti nu dabyskūs, saimnīceibā audzātūs produktu.

Natuoli nu ituo atpyutys kompleksa Cārmiņa azara krostā atsarūn atpyutys noms "Laimavoti", bet pi Cārpa azara atpyutnīkus gaida atpyutys noms "Sidari", sūpluok atpyutys nomam "Sidari" vysus gaida atpyutys noms "Ritas", Sivera krostūs var atsapyust atpyutys nomā "Pi Sivera".

Aulejis pogosta centrys ir Aulejis cīms, kas atsarūn pogosta vydā, Aulejis azara zīmeļkrostā, 24 km nu nūvoda centra Kruoslovys i 254 km nu Reigys. Pyrmū reizi viesturis olūtūs Auleja pīmynāta Pūlejis dokumentūs 1599. godā kai Awly Moza. Ap nazkodejuos Aulejis muižys centru atsateistejuse myusdīnu apdzeivuotuo vīta. Tei izauga pieckara godūs kai cīma padūmis i kolhoza "Gaisma" centralais cīmats. Aulejā ir pogosta puorvaļde, feldšeru punkts, tautys noms, biblioteka, veikals i katuoļu bazneica, kas ir vaļsts nūzeimis arhitekturys pīmineklis.

Vītvuorda “Auleja” izaceļšonu i nūzeimi latvīšu rakstnīks un literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs skaidroj, izmontojūt volūdnīka, rakstnīka, latgalīšu etnografa i folklorista Leonarda Latkovska pietejumu: “Greku literatura min divi vītu vōrdus: Aulida un Taurida. [..] Un myusu vītu vōrds Auleja ir saglobuojis vīnaidu vokalismu (divskani au) kai greku un latinu volūdā. Myusu seņči par aulim ir saukuši bišu strūpus voi bišu muojas. Pi kam bišu muojas (strūpi) mādz byut vairuoki vīnkūpus, kas izveidoj bišu duorzu, kas jau stōv tyvu vuorda pamatnūzeimei: duorzs, īžūguota vīta. Saleidzynoj krīvu: ulej. Auleja ir vīns nu tim vītu vōrdim, kas nūruoda uz myusu seņču sakarim un radnīceibu ar Rītumu kulturas tautom.” (Latkovskis L. Kū lingvistika dūd latvīšu volūdas pētnīkam // “Dzeive", 1955., Nr. 18. ) Tok ir ari cytys versejis, kas ir dzierdātys. 2021. goda “Latgalīšu Gazetā” Valentins Lukaševičs roksta: “Asu dzierdiejs, ka pasaukšona Auleja paīt nu “elejs”, “alejs”, respektivi, augu eļļa, ari eļļa dadzynuošonai ci ritualim. Asu dzierdiejs ari, ka itam vītvuordam ir sakars ar skrīšonu, ar zyrgim – ir tok vuordi “auļot”, “aulekšot”.[..] Vēļ asu dzierdiejs, ka par aulinim agruokūs laikūs sauce vuorduotuojus, dzīdnīkus, dīvredžus.” (latgaleslaiks.lv/raksti/2021-11-04-auleja)    

Aulejis pogosts ir latgaliskuokais Kruoslovys pošvaļdeibā. Te ir cīši moz cytu tauteibu dzeivuotuoju, i jī ir veiksmeigi asimiliejušīs latgaliskajā Aulejis vidē, kur leluokuo daļa Aulejis dzeivuotuoju ir dzymuši i auguši.

Aulejis pogosts ir boguots ar kulturys tradicejom i īvārojamom personeibom, kas davušys sovu īguļdejumu Latgolys kulturys i namaterialuo kulturys montuojuma, kai ari nūvodpietnīceibys atteisteibā i saglobuošonā.

Dagdys muižinīks i literats Kazimirs Buinickis sovā kulturviesturyskajā romanā "Prīstera Jordana atminis" stuosta par nūtikšonom Latgolā 17. godu symtā. Iz pūļu-zvīdru kara i cytu viesturysku nūtykumu fona autors atkluoj cilvāku liktiņus, Latgolys zemnīku dzeivisveidu, tradicejis, ticeibu, jezuitu ordiņa darbeibu, dobys skaistumu. Gruomotā var īpasazeit ar Aulejis pyrmsuokumim 17. g. s. i legendu par Aulejis Rūzi, kas ir Turaidys Rūzis leidzineica.

Daudz viesturysku materialu par Auleju nu 16. g. s. savuocs i duovuojs viesturnīks i Latvejis Vaļsts arhiva darbinīks Boleslavs Pudniks. Viesturyskūs materialus par Aulejis pogosta Anču cīma dzeivi 20. g. s. savuocs i sarakstejs Pīters Stepiņš (1914 - 1999) – arheologs, viesturnīks i školuotuojs.

Nu 1929. goda Aulejā par školuotuoju struoduoja Rozalija Tabine (1890-1965), kas zynoma kai rakstneica Naaizmierstule. Jei beja tei, kurai izadeve 4-klaseigū školu puorveiduot par 6-klaseigu pamatškolu. Nu tuo laika školu sauce par Aulejis 6-klaseigū pamatškolu.

Bejušuo Aulejis bibliotekys vadeituoja Zinaida Pikmane, 2022. g.

Lela lūma nūvodpietnīceibys materialu vuokšonā, apkūpuošonā i saglobuošonā ir bejuse ilggadejai bibliotekys vadeituojai Leonginai Umbraško. Juos dorbu turpynuoja Aulejis bibliotekys vadeituoja Zinaīda Pikmane, kura izveiduoja viesturis līceibu ustobu. Tamā atsarūn nūvodpietnīceibys materiali, pīminis styurs Aulejis pamatškolai, kai ari pogosta dzeivuotuoju duovynuotī dorbareiki, sadzeivis lītys, rūkdorbi i cytys paguotnis līceibys. Storp Zinaidys Pikmanis eistynuotajim plānim ir Aulejis pogosta kalendara izdūšona. Tam sevkurs interesents var īsnīgt fotografejis – vīneigais nūsacejums, ka fotografejis juouzjam Aulejis pogosta rūbežūs. Niulejuo bibliotekys vadeituoja Inta Vecele veiksmeigi turpynoj obeju īprīškejūs bibliotekys vadeituoju aizsuoktū dorbu. Nūvodpietnīceibā sovu īguļdejumu ir davuse ari Valentīna Dane, sarokstūt Dzalbu dzymtys viesturi, kas apkūpouota i digitalizāta (daīmama sātyslopā garamantas.lv).

Ilggadejuo bibliotekys vadeituoja Leongina Umbraško, 2024. g.

Puorejūt iz myusu dīnom, literaturā var pīminēt taidys personeibys kai, pīmāram, Helenu Auleju (Stepiņu), kura izdavuse vairuokys gruomotys, Antru Umbraško ar Aulejis senioru atmiņu i vītvuordu kruojumu latgalīšu volūdā "Stuosti iz Aulejis", kai arī dzejneicys I. Nāru (Ināru Dzalbi) i Elizabeti (Ilzi Vovku).

Aulejā jau 85 godus turpynoj skanēt etnografiskuo ansambļa “Aulejis sīvys” bolsi, kas sagloboj i popularizej latgalīšu dzīduošonys tradicejis, eipaši Aulejis laika bolsu dzīduojumus. Etno muzykys grupa "Tautumeitas" ir puorjāmušys tradicionalū Aulejis dzīduošonys stylu. "Tautumeitu" izpratni par Aulejis vokala stylu veicynuoja ari grupys veiduotuojis Asnatis Rancānis sacynuojumi, rokstūt bakalaura dorbu "Aulejis laika bolsu stilistika".

Etnografiskais ansamblis “Aulejis sīvys", 2021. g.

Aulejis sadzeivis i kulturys tradicejis atsakluoj ari pūdnīka Ilmāra Veceļa dorbūs. Ilmārs ir eistyns sovys dzimtuos pusis patriots, vīns nu "Pudnīku skūlys" dybynuotuojim i dalinīkim, kurs caur sovu dorbu sagloboj i atteista Latgolys pūdnīceibys tradicejis. Juo darbneica atsarūn Aulejis pogostā, kur apmaklātuoji var izzynuot senejuos latgalīšu pūdnīceibys metodis, vāruot keramikys izstruoduojumu taiseišonys procesu, pat pīsadaleit tymā.

Etnografiskais ansamblis “Aulejis sīvys", 2021. g.

Pogostā sasaglobuojušuos ari kulinaruos tradicejis. Taišni nu Aulejis īt popularuokais Kruoslovys nūvoda kulinaruo montuojuma iedīņs – Aulejis kļockys, bez kurūs nanūteik nivīni gūdi. Vēļ Auleja padora sevi atpazeistamu ar deju, kura doncuota Aulejā i tuos apleicīnē jau nu seneju laiku –”Aulejis žeperi” –, ar Aulejis jūstu, ar cymbalnīka Juoņa Jakoveļa dailradi, i, gols golā, ar sovys volūdys eipatneibom i atškireibom, kū leidz pat myusu dīnom vītejī dzeivuotuoji sagloboj.

Nu kraisuos: Valentina Dane i Aulejis tautys noma kļocku cepieja Anita Narovska, 2022. g.

Tok pogosts navarātu pastuovēt, bolstūtīs tik iz seņču montuojumu, tradicejom i atmiņom. Ir cīši vierteigi zynuot viesturi, apsazynuot sovys saknis i pīdareibu, tok svareigs ir ari tūs cylvāku īguļdejums i dorbs, kas itūšaļt dzeivoj Aulejā, turpynojūt pogosta atteisteibu. Prīca, ka Aulejā ir jaunī lauksaimnīki, kuri nameklej vīgluma, laimis i boguoteibys citur – jī ar gryutu dorbu turpynoj sovu vacvacuoku ci vacuokū īsuoktū ceļu tepat, dzymtajā pusē, par pīmāru, Arturs Dzalbs, Ivars Vonogs, Agris Vonogs, Ivars Pitrāns, Rinalds Pudniks, Kristians Lipšāns, Artis Konošonoks, Oskars Čerpinskis, Līva i Uldis Dzalbi.

Zemnīki Aulejā puorsvorā nūsadorboj ar jauktū lauksaimnīceibu (augkūpeibu i lūpkūpeibu), tok ir ari bitinīki, vīna saimnīceiba, kurā audzej stuodus i duorziņus, puors saimnīceibu, kuruos vēļ audzej cyukys.

Voi tys ir vyss, kū var pasaceit par Auleju? Prūtams, ka nā! Vēļ juopīmiņ Aulejis kūpīna – ļauds, kas ite dzymuši i auguši, ari tī, kas puorsacāluši nu piļsātys i palykušs par sovejim. Ka kasdīnā ruodīs, ka kotrys dzeivoj sovu dzeivi, tod breižūs, kod vajadzeigs atbolsts projektim, tolkom, zīduojumim voi kaidai tautys noma, bibliotekys ci bazneicys nūtikšonai, Aulejis ļauds vysod atsasauc, steidzūtīs paleidzēt i atbaļsteit, cik viņ var. Aulejīši muok lepuotīs ar sovejūs sasnāgumim i muok pasnīgt rūku nalaimē. Aulejis cylvāki – laipni, atvārti i vīsmīleigi, ka svešinīks jūs sātā īt ar lobim nūdūmim. Aulejīši ir tī, kuri dūmoj par Aulejis atteisteibu, saglobojūt sovys vierteibys i tradicejis. Jī ļaun paguotnei sasatikt ar nuokūtni, tepat, sovā sātā, i tepat sevkuram apmaklātuojam dūd īspieju sajust Latgolys sirdi.

Ilze VOVKA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.