23. februārī Rīgas pilī notika kārtējā reģionālo mediju, tostarp laikraksta “Ezerzeme” pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu valsts un reģionu aktualitātes.
Uzrunājot klātesošos reģionālo mediju pārstāvjus prezidents pirmkārt skāra tēmu par valsts iekšējo un ārējo drošību, par to, ka Latvijas aizsardzības budžets 2026. gadā sasniedzis 2,16 miljardus eiro jeb 4,91% no IKP, mērķtiecīgi virzoties uz 5% no IKP, lai stiprinātu bruņoto spēku kaujas spējas un drošību.
Būtiska sarunu tēma bija pašvaldību darbs, jo drīz jau būs gads, kopš strādā jaunās vietvaras. Prezidents pauda izbrīnu par ažiotāžu, kas sacelta ap jautājumu par pielaidi valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem, izpilddirektoriem un viņu vietniekiem. “Primārais un galvenais uzdevums ir pārliecināties par katras personas spēju strādāt un saglabāt valsts noslēpumu” pauda prezidents, uzsverot, ka “visas politiskās ambīcijas, ažiotāžas un visa veida apgalvojumi lai paliek uz pašu centrālās varas un vietvaru politiķu sirdsapziņas. Manā ieskatā pamatā šis process ir bijis veiksmīgs.”
Prezidenta tikšanās ar mediju pārstāvjiem notika dienu pirms ceturtās gadadienas kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Prezidents pauda, ka ir diezgan pesimistiskā noskaņojumā par visu iepriekšējo miera sarunu rezultātiem un teica: “Ir jānotiek brīnumam, lai tuvāko mēnešu laikā mēs redzētu progresu miera procesam. Bet es būšu priecīgs, ja kļūdos.” No Latvijas puses tiek darīts viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu, apliecināja prezidents.
Saistībā ar 2026. gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanām un priekšvēlēšanu aģitāciju, prezidents teica, ka ļoti vēlētos redzēt ne tikai saukļus, uzsaukumus un kritiku, bet maksimāli daudz jaunas idejas, ko darīt ar mūsu valsts konkurētspēju, ekonomiku, izglītību, veselību, demogrāfiju. Kā nopelnīsim? Kā uzlabosim? Diskusijas laikā prezidents aicināja mediju pārstāvjus mudināt vēlētājus, lai katrai partijai, kuras pārstāvji vēlēsies iekļūt Saeimā uzdotu jautājumus par viņu partiju programmām – ko tieši viņi grasās paveikt un kā viņi to darīs.
Prezidents pavēstīja, ka pats turpinās strādāt pie trim lielajiem jautājumiem, kas ir būtiski valsts nākotnei: demogrāfija, enerģētika, tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Tostarp viņš izteica gandarījumu, ka demogrāfijas jautājumā ir palabota pabalstu sistēma, bet apliecināja, ka tas ir tikai ceļa sākums.
Tika skarta arī tēma par gatavošanos darbam pie 2028. – 2035. gada ES budžeta. Prezidents aicināja ikvienu esošo un potenciālo uzņēmēju ģenerēt idejas, kā un kādā veidā investēt uzņēmējdarbībā, lai gūtu maksimālu labumu ikviena reģiona ekonomiskajā attīstībā, dzīves līmeņa celšanā. “Rīgā jūs idejas nedabūsiet, idejas var ģenerēt tikai uz vietas”, teica prezidents.
Diskusijā žurnālistu jautājumi vairāk bija saistīti tieši ar reģionālajām aktualitātēm - Rēzeknes koncertzāli "Gors", Valkas novada finansiālo situāciju, skolu tīkla sakārtošanu Jēkabpilī, ekonomisko situāciju Latgalē, no Talsiem izskanēja jautājums par samilzušo administratīvo aparātu un birokrātiju pašvaldībā.
“Ezerzemei” bija iespēja uzdot jautājumu par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, uz kuru ļoti cerējām, bet… tautā to nosaukuši par “Optisko ilūziju”, jo nekādas atlaides Krāslavas novada uzņēmēji no tā nav guvuši un diferencētas pieejas pierobežai joprojām nav, noteikumi visiem vienādi. Kreditēšanas iespējas tāpat. Kā lai veicina noturību pierobežā, kas ir tik svarīga?
Prezidents atbildēja, ka uz šo plānu skatījās kā uz dokumentu, kas nepasliktina situāciju krīzes gadījumos, nesamazina finanšu plūsmas, kas bija ieplānotas. Šī plāna ietvaros Maltā tiks izveidota Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola, ir atbalstīta Daugavpils Universitāte. “Esmu dzirdējis, ka kreditēšana, jo tālāk no Rīgas, jo problemātiskāka”, teica prezidents “bet esmu saņēmis atbildi, ka šie uzņēmumi no biznesa viedokļa nav konkurētspējīgi”. Par kreditēšanas jautājumiem un uzņēmējdarbības stimulēšanu prezidentam 9. martā ieplānota saruna ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" vadību.
Runājot par skolām, prezidents ieteica paskatīties uz pēdējo gadu demogrāfijas līkni. Pat “bagāto” pašvaldību vadītāji neplāno investēt skolu renovēšanā, jo domā, ka pēc 6 gadiem tās var nākties slēgt.
Visus “Ezerzemei” iesūtītos jautājumus pirms tikšanās aizsūtīju Latvijas Valsts prezidenta kancelejai, uz vienu no tiem pēc tikšanās saņēmu izsmeļošu atbildi no Mārtiņa Drēģera, Valsts prezidenta padomnieka komunikācijas jautājumos: “Attiecībā uz jautājumu par bērnudārzu renovēšanas iespējām Krāslavas novadā, informēju, ka Valsts prezidenta kanceleja ir sazinājusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, lai skaidrotu situāciju.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir apliecinājusi, ka, atbilstoši ES fondu programmu nosacījumiem, grantu programma bija paredzēta pašvaldībām, kuru teritorijās bērnudārzos ir rindas. Atbilstoši saņemtajai informācijai, Krāslavas novadā šāda situācija nav. Attiecībā uz aizdevumu programmu, tā joprojām ir pieejama un pašvaldība tai var pieteikties, lai īstenotu remontdarbus (piemēram, siltināšanu, iekštelpu remontu, rotaļu laukuma atjaunošanu). No nacionālajiem Ministru kabineta noteikumiem neizriet prasība apvienot bērnudārzus.”
Iveta LEIKUMA
Autores un citu tikšanās dalībnieku foto
