Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Foto no LBB arhīva

    “Ikviens no mums ir maza daļiņa no Latvijas”

    Ne visi valsts simtgadi sagaidīs mājās. Kādam, iespējams, būs maiņu darbs rūpnīcā vai celtniecības firmā Britu salās vai Īrijā, citam būs jāgatavo gada nogales atskaites Eiropas institūcijās Briselē vai Luksemburgā, bet vēl kāds integrācijas nolūkos piedalīsies citas valsts svinībās savā, sava dzīvesbiedra darbavietā vai bērnu skolā, kas, iespējams, sakritīs ar Latvijai nozīmīgo dienu. Bet būs daudz tādu ārzemēs mītošo latviešu ģimeņu, kur pārrunās un mazajiem ķipariem stāstīs ar Latvijas valsts veidošanos saistītos notikumus, klās baltu galdautu un galdā cels latviešu virtuves ēdienus, tiksies ar draugiem un dosies uz vietējās kopienas pasākumiem, kur muzicēs un dejos. Daudzi Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Skandināvijā, Amerikā, Kanādā un Krievijā dzīvojošie latvieši sanāks kopā, lai pilnvērtīgi izstāstītu Latvijas stāstu – gan sev, gan apkārtējiem. Par to, kā ārzemēs svin valsts svētkus un ar kādām noskaņām gatavojas Latvijas simtgadei, pārdomās dalās mūsu tautieši.

    Lasīt
  • “Ikviens no mums ir maza daļiņa no Latvijas”

    Laiks, kurā mums laimējies dzīvot, ir brīnumains. Pēc gadu desmitiem mūsu pēcnācēji noteikti ar skaudību sacīs: “Viņi bija Latvijas simtgades liecinieki!” Vai mēs paši šo faktu apzināmies? Ko paņemsim līdzi no šī gada, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm? Un ar kādu domu, jūtu, emociju bagāžu mēs tuvojamies šim unikālajam notikumam?

    Lasīt
  • Īpaša diena ikvienam

    Gadu mijā gribas aizdomāties par eksistenciāliem jautājumiem, bet es varu teikt, ka mans gads sākas ar novembri. Varbūt tāpēc, ka valsts svētku mēnesis ir arī manas dzimšanas dienas mēnesis, man šie jautājumi ir svarīgi jau novembrī.

    Lasīt
  • Svētki

    Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

    Bērnudārzi ir kā laimes un prieka saliņas. Tur vienmēr ir aizraujoša, radoša, zinātkāra atmosfēra. Tur katru dienu bērni iemācās, ko jaunu. Mīļās audzinātājas prot atbildēt uz katru bērna jautājumu.

    Lasīt
  • “Valsts svētki = mani svētki?”

    Ko domājam, kad sakām “mana valsts”? Kāda tā ir? Un kāda ir mana vieta tajā? Novembris ir mēnesis, kas iezīmē Latvijas Republikas galvenos svētkus – piemērotākais laiks, lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem.

    Lasīt
  • Par visu, kas man dzīvē dots, esmu pateicīga Dievam

    Dod, Dieviņ, man aitiņas, Dodi baltas i pelēkas, Izaudīšu vilnainītes I baltas, i pelēkas Baltās segšu saulitē, Pelēkās lītiņā. Pienākot aukstajam gadalaikam, no skapja dzīlēm izvelkam vasarā noliktās vilnas zeķītes, cimdiņus, dūrainīšus, cepures un šalles. Protams, arī kādu biezāku jaku, plecu lakatu un segu, kas lieliski pilda savas funkcijas – sasildīt mūsu ķermeni. Cik labi, ka aizvien vairāk tiek novērtēti dabīgie materiāli un to labvēlīgā ietekme uz cilvēka organismu. Viens no tiem – aitas vilna.

    Lasīt
  • 8. stāsts - Piens – skaistuma, veselības un pārticības simbols

    Gotiņ, mana raibaliņa, Tu man saldu pienu dod; Tāpēc tevi apdziedāju, Tāpēc tevim kroni viju. Latviešu tautas priekšstatos piens ir pārticīgas dzīves un veiksmes simbols. Teikas stāsta par piena upēm un sviesta kalniem. Par Piena māti tiek dēvēta Mārša, kas liek tecēt pienam kā no avota. Māršu lūdza, lai tā svētī gotiņas un neļauj skauģiem tām kaitēt.

    Lasīt