Šomēnes, svinot Latvijas valsts simtgadi, Krāslavas māmiņu klubs uzsāka izzinoši radošo nodarbību ciklu novada bērniem un viņu vecākiem. Pirmā tikšanās aizritēja 3. jūlijā “Latgales kulinārā mantojuma centrā” Krāslavā. Tās ietvaros ģimenes piedalījās kulinārajā meistarklasē, gatavojot siera – dārzeņu zupu, kā arī uzzināja par Latgales tradicionālajiem ēdieniem un to pagatavošanu no centra saiminieces Intas Lipšānes stāstītā.
LasītTo, ka viņa vārds ir Salvatore, zina pavisam nedaudzi. Mēs esa m pieraduši pie saīsinātā vārda Toto. Reti smaidīgais, noslēpumainais itāļu dziedātājs, kura dēļ jūk prātā miljoniem sieviešu visā pasaulē, jau ceturto gadu desmitu priecē pielūdzējus ar savu daiļradi. 2007. gadā ārsti uzstādīja viņam briesmīgu diagnozi – vēzis. Tikai dzīves un daiļrades mīlestība, kā arī ģimenes atbalsts, palīdzēja viņam tikt galā ar slimību un turpināt sacerēt mūziku un aktīvi uzstāties…
Lasīt
pirmā diena (divas izstādes un konference) Mūsu baznīcas jubilejas svētku programma ir piesātināta un daudzveidīga. Lai varētu apmeklēt visus pasākumus, jābūt ne tikai ievērojamam daudzumam brīvā laika, bet arī zināmai mobilitātei. Svinības sākās trešdien, 28. jūnijā. Pirmā diena sastāvēja no trim daļām: divu izstāžu atklāšanas un starptautiskas zinātniskās konferences. Tātad…
LasītLaikam jau visi zina, ka pasaules augstākais kalns ir Everests, mazāk dzirdēts ir virsotnes otrais nosaukums – Džomolungma (Dieviete – Zemes māte). Ja pirmais nosaukums ir radies tikai XIX gadsimta otrajā pusē, tad otrais zināms no senseniem laikiem, tā to nosauca kalna ziemeļu nogāzē dzīvojošie Tibetas mūki. Ir vēl daži seni nosaukumi, kā Sagarmatha – “debesu virsotne”, Rongbuka – pēc klostera nosaukuma. Taču visai pasaulei tas vispirms ir Everests… Reti kuram zināms, ka pasaules svarīgākās virsotnes nosaukuma pamatā ir angļu ģeogrāfa uzvārds, kurš nekad nav bijis Himalajos, kalnam nav pat pietuvojies. Par ko tāds gods? Kas ir Džordžs Everests?
LasītMakšķerniekiem, protams, var ticēt, taču šis ir tas gadījums, kad uzticies, taču pārbaudi. Dagdas spiningotāja Armanda Pudnika videosižets un fotogrāfijas jūnijā ātri pāršalca Facebook auditoriju. Nemaz nešaubīdamies par faktu ticamību, esmu sen pazīstams ar zivsaimnieku, zvanīju aizrautīgajam makšķerniekam. Un, lūk, ko viņš pastāstīja.
Lasīt
Mūsu dārgā Krāslava jau sen un pilnīgi pelnīti tiek dēvēta par ļoti sakoptu, tāpēc arī izteikti mājīgu pilsētiņu. Par to nekautrējas skaļi runāt ne ārzemnieki, ne latvieši, Zilo ezeru zemes daudzie viesi, ne arī mēs, vietējie iedzīvotāji.
LasītSaulgrieži ir īpaši svētki. Ap tiem virmo noslēpumaina, nedaudz maģiska atmosfēra. Ik gadu latvieši nepacietīgi gaida gada īsāko nakti, lai, apvienojoties mazākās un lielākās kompānijas, nodotos šo dabas svētku svinībām. Šogad pirmo reizi Līgo ugunskurs tika kurts arī grāfu Plāteru pils pagalmā. Šīs idejas iniciators ir “Fonds 1836”. Tā pārstāvji iecerējuši 2017. un 2018. gada 21. jūnijā apkārt Latvijas robežai izgaismot iezīmētu tūrisma ceļu 1836 km garumā, pa kuru apiet, aplidot un apmīļot mūsu mīļo Latviju.
LasītKrāslavas un Dagdas novadu pagastu bibliotekāri ir centīgi pieredzes un ideju vācēji. Arī šī gada sākumā, plānojot darbus 2017. gadam, tika ieplānots pieredzes apmaiņas brauciens pie tuvākiem kaimiņiem - uz Igauniju.
LasītJa piedzimsti karaļu ģimenē, tad vieta vēsturē tev jau ir nodrošināta, neatkarīgi no tā, vai esi to pelnījis vai ne. Starp Eiropas karaļiem ir bijis daudz neapdāvinātu un valdīšanai nepiemērotu personību. Toties katrs viņu solis ir aprakstīts daudzos pētījumos, monogrāfijās, disertācijās. Vēsture neatzīst emocionālās nokrāsas. Šī zinātne ir bezkaislīga, tai svarīgs katrs valdītājs, lai arī cik neveiksmīgs viņš būtu bijis. Šarls VIII nodzīvoja īsu mūžu, no viņam atvēlētajiem 28 gadiem 15 gadus viņš ieņēma Francijas karaļa tronī. Šajā laikā viņam izdevās paveikt trīs svarīgas lietas: apprecēties, iekarot Neapoli, zaudēt Neapoli. Tas arī viss… Viņš slavens arī ar to, ka viņa nāve bija kurioza un negaidīta. It kā pati daba būtu atbrīvojusi Franciju no karaļa, kurš nespēja valdīt.
LasītVēsture nav ne atmiņas, ne pagātne, vēsture ir stāsts par pagātni. Ejot pa gadsimtu ceļiem, mēs sakaramies ar notikumiem, kas nevar izgaist no paaudžu atmiņas.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
