Es mīlu savu skolu!

Šī centra lomu un nozīmi lauku iedzīvotāju ikdienā neizprast var vienīgi aklais un kurlais — nekāda cita piedāvājuma novadam attālā ciemata un pagasta iedzīvotājiem vienkārši nav. Šeit var meklēt pierādījumus izplatītajam viedoklim, ka mazā lauku skola ir pagasta dzīvības apliecinājums: lai arī izglītības iestāde jau pāris gadus kā slēgta, lielākās dzīvības pazīmes arvien ir ap bijušo skolas ēku. Brīvā laika pavadīšanas centra “Upmala” durvis atvērtas visu nedēļu no plkst. 9 līdz plkst. 18, izņemot ceturtdienu un svētdienu, kad centra vadītājai, bijušajai sākumskolas skolotājai Žannai Ļahai, ir brīvdienas. Tiesa, ja ir nepieciešams, viņa strādā arī tajās.

Ziemas mēnešos svētdienās ļaudis sanāk uz dievkalpojumiem, kuriem ēkas tālākajā stūrī atvēlēta viena klase, kurā svētdienās notiek svētā Mise. Bērziņos nav baznīcas, ziemā ticīgajiem centrs praktiski ir vienīgā vieta, kur var lūgties siltumā. Pirmsākumos tā bija pieticīgi aprīkota telpa, bet šovasar tajā notikušas patīkamas pārmaiņas: nokrāsotas sienas, grīda, krāsns, uz jaunām logu stangām uzkarināti aizkari, bet pats galvenais — ierīkota skaista centrālā siena. Tās izveidē vasarā strādāja svētdienas skolas rīkotāji un audzēkņi. Krēsli bija jau agrāk, tos paņēma no skolas zāles un klasēm. Vietas apsēsties pietiek visiem, uz dievkalpojumu nesapulcējas tik daudz cilvēku, lai kādam būtu jāstāv kājās.

Ir vēl viens jauninājums — šogad tika rīkota akcija “Palīdzi citam, un arī tev palīdzēs”, kas guva lielu atsaucību iedzīvotāju vidū. Kopš 16. augusta brīvā laika pavadīšanas centrā ”Upmala” ierīkota Labdarības istaba, kurp iedzīvotāji atnes ziedot līdzcilvēkiem apģērbu, apavus, drēbes, kas pašiem lieki, bet ir labi saglabāti un tīri. Citi šo istabu izmanto kā apmaiņas punktu, vietā paņemot kādu sev derīgu apģērba gabalu. Pirms mācību gada sākuma tika ziedotas pat skolas somas un daži skolas piederumi. Žanna pastāstīja, ka sākumā māca bažas, vai izdosies realizēt šo ieceri, bet izrādījās, ka šī istaba savas durvis vērusi cilvēkiem tieši laikā.

Pretī Labdarības istabai arvien darbojas Novadpētniecības istaba, kurā tiek glabātas nozīmīgākās atmiņas par skolas gadiem. Plaukti ar skolēnu kādreiz lietotajām grāmatām no dziļākas pagātnes — senākais eksemplārs datēts ar 1924. gadu. Citos plauktos guļ fotoalbumi, skolēnu gala eksāmenu sacerējumi, bērnu zīmējumi, citi vēsturiski materiāli, kas stāsta par Upmalas skolu. Ir arī daži eksponāti, kam nav tiešas saiknes ar skolu, bet gan ar ļaužu ikdienas dzīvi. Koka abra mīklas iejaukšanai, lize maizes cepšanai, pavecs radioaparāts, ļoti veca petrolejas lampa un pats interesantākais no jaunumiem — kafijas dzirnaviņas, kuras atnesa centra darbiniece Ģertrūde Fedosejeva.

Žanna: “Mēs nemetām laukā neko interesantu, bet pārsvarā istabā sakopots tikai tas, kas bijis skolas īpašumā un ir tās vēsture.”
Visapmeklētākā un visu iemīļotākā telpa centrā ir datorklase. Šī gada jaunums — internetam pieslēgti visi septiņi datori. Līdz šim pieeja internetam bija tikai četriem datoriem. Datorklasi iecienījuši visāda vecuma ļaudis, Žanna pat nespēj izdalīt kādu vienu grupu vecuma ziņā: “Nāk bērni, jaunieši, vidējā paaudze, pensionāri, kuri nereti lūdz palīdzēt kaut ko atrast un izdrukāt.”
Centra lepnums — bērnu istaba, kas bagāta spēlēm. To apmeklē 5 līdz 12 gadus veci bērni, bet ir arī gados jaunāki un vecāki. Bērnu intere- ses ir visnotaļ mainīgas, piemēram, savulaik viņi tā bija iecienījuši ugunsdzēsēju depo, ka centra vadītāja kopā ar bērniem apguva dzelzceļa salikšanu. Patīk bērniem salikt puzli, autosacīkšu “Formula 1” puzli likuši vairākus mēnešus, tad uzlīmēja uz papīra un uzkarināja pie sienas kā gleznu. Dažus interesē globuss, kas aprīkots ar apgaismojumu, kas ieslēgts tumšajā dienas laikā izraisa lielu sajūsmu tieši jaunākajiem bērniem. Tie, kuri zina kādas valstis, cenšas tās atrast uz globusa. Visbiežāk meklētā ir Anglija, kurp latvieši un cittautieši dodas darba un iztikas meklējumos, bet interese ir arī par Ameriku, Indiju, Franciju un Ķīnu. Bērni taču arī saprot, kur ražo daudzas mūsu tirgos un veikalos nopērkamās preces.
Bērniem ļoti patīk izkrāsot ar vitrāžkrāsām un akrilkrāsām. Zīmējumi redzami foajē logos un ir arī apgleznoti stikla trauki. Vienkārši vasarā krāsas beidzās, tāpēc vairs viņi to nedara. Pirmsskolas vecuma bērni mīl zīmēšanas nodarbības ar gua-šu. Bērnu un jauniešu vidū pieprasīts galda teniss un novuss.

Centra telpās darbojas rokdarbu pulciņš, pulciņa vadītāja ir pagasta bibliotekāre Olga Brenča. Tas jau ir atsevišķs stāsts, kādreiz uzrakstīsim arī par šī pulciņa cilvēkiem un viņu veikumu.

Šogad notikuši vairāki pasākumi bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem. Ap Lieldienām tika rīkota Senioru balle pēc pašu pensionāru lūguma. Pasākums bija ļoti labi apmeklēts, spēlēja ansamblis no Šķaunes. Skolēnu pavasara brīvdienās mēs organizējām Mīklu pēcpusdienu. Tika secināts — biežāk jāorganizē šādi pasākumi, jo mīklas atminēt izrādījās grūti. 23. jūnijā centra sporta laukumā tika organizēts Līgo tirdziņš. Pirmais mēģinājums izdevās! Tirgotāji piedāvāja gan neiztrūkstošos svētku elementus — ozollapu līgo vainagus, jāņuzāles un jāņusieru, medu, pīrādziņus un zemenes, kā arī citus Jāņu galdam domātus ēdienus. Bērni bija apmierināti, jo pilnīgi viss tika pārdots. Noskaņojums — burvīgs.
Vasarā notika sporta nedēļa, zīmēšana uz asfalta ar krītiņiem. Interesants fakts — bērni savos zī- mējumos rakstīja: “Es mīlu Upmalas pamatskolu!”

Viens no lieliem pasākumiem bija vasaras Svētdienas skola, uz kuru tika aicināti visi bērni, kuri vēlas sadraudzēties ar Jēzu, uzzināt vairāk par baznīcu, kopīgi lūgties, atpūsties, darboties un spēlēties. Svētdienas skolas iniciators bija mācītājs Aivars Kursītis. Trīs desmiti nometnes dalībnieku kopīgi dziedāja dziesmas, skatījās filmas, brauca uz Baznīcu, iemācījās daudz jauna praktiskajās darbnīcās, izbaudīja citus interesantus pasākumus.

Augusta otrajā pusē tika rīkota izstāde “Ziedu krāsas un smaržas”, kuru labprāt atbalstīja vietējie iedzīvotāji ar savu piedalīšanos.

Viens no pēdējiem spilgtākajiem notikumiem — skolotāju dienai veltīts pasākums, kas tika rīkots pēc Žannas iniciatīvas. Sapulcējās 18 skolotāju, bija neliels koncerts, kuru sarīkoja bijušo skolotāju bērni un mazbērni. Notika ekskursija pa skolu, pedagogi kavējās atmiņās — tas bija stiprs, emo- cionāli bagāts piedzīvojums.

“Pavisam nesen, 18. novembrī, mūsu bērni brauca ciemos uz Dagdas jauniešu centru,” stāsta Žanna. ”Viņi darbojas astoņus gadus, sasnieguši augstu līmeni. Mums tur ļoti patika, ir uz ko tiekties!”

Juris ROGA