Demokrātija sākas ar līdzdalību

Pirms pašvaldību vēlēšanām Krāslavas novada aktīvākie iedzīvotāji sanāca kopā, lai uzklausītu viedokļus un diskutētu par demokrātiju Eiropā, Latvijā un savā novadā.

Cik demokrātiska ir Latvija? Kāpēc tikai trešdaļa novada iedzīvotāju dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, un kurš īsti nosaka mūsu nākotni? Diskusija par demokrātiju un atbildes uz dažādiem jautājumiem izskanēja Krāslavas novada bibliotēkā, sanāksmē “Demokrātijas diena”, kas notika 9. maijā, svinot Eiropas dienu. Vispirms dalībniekus tiešsaistē uzrunāja Latvijas Universitātes profesore, Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Parlamenta veiktās viedokļu aptaujas “Eirobarometrs” rezultātiem. Diskusijas dalībniekiem bija iespēja uzdot profesorei jautājumus.

Diskusiju par demokrātiju turpināja Oskars Zuģickis, Europe Direct Dienvidlatgale centra vadītājs un Zane Ločmele, Krāslavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, biedrības “Krāslavas rajona partnerības” LEADER programmas administratīvā vadītāja.

Viņu vēstījums bija ne tikai bagāts ar skaitļiem un faktiem, bet arī bagātīgi papildināts ar personīgiem novērojumiem, humoru un svarīgu atgādināju - demokrātija ir ne tikai privilēģija, bet arī atbildība.

Latvija pasaules demokrātijas reitingā

Uzaicinātie eksperti Oskars Zuģickis un Zane Ločmele sāka ar atgādinājumu, ka vēlēšanas nav abstrakts rituāls. Oskars uzsvēra, ka pastāv “Demokrātiskais indekss”, kas sniedz demokrātijas stāvokļa novērtējumu valstī. Saskaņā ar to Latvija atrodas starp valstīm ar tā sauktajiem “trūkumiem demokrātijā”. Saskaņā ar žurnāla “The Economist” datiem, demokrātijas indekss Latvijā 2022. gadā bija 7 punkti no 10 iespējamiem, kas ļāva tai atrasties to valstu grupā, kurās demokrātija darbojas, bet ir nepieciešami uzlabojumi. Salīdzinājumam, 2023. gada sākumā pasaulē bija 167 valstis, no kurām tikai daži desmiti atradās “pilnīgas demokrātijas” kategorijā.

Interesanti, ka Latvija uzrāda diezgan augstus rezultātus politisko brīvību un pilsoņu tiesību indeksā. Tas jo īpaši attiecas uz vārda brīvību, tiesībām veidot biedrības un rīkot vēlēšanas. Kas ir īpaši interesanti:

• vēlēšanu procesa un politiskā plurālisma ziņā Latvija saņēma 9,17 balles no 10 – tas ir lielisks rezultāts;

• pilsoniskā brīvība — 8,53.

• bet politiskās kultūras ziņā – tikai 6,52, politiskās līdzdalības – 6,11 un valdības rīcības – 6,07.

Citiem vārdiem sakot, mūsu vēlēšanu sistēma ir uzticama, tiesības ir garantētas, bet cilvēki nesteidzas piedalīties šajā procesā. Kā skumji atzīmēja Oskars Zuģickis:

“Mēs vēlamies dzīvot kā Zviedrijā, bet baidāmies rīkoties kā zviedri.”

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji kopumā nav aktīvi vēlēšanu procesa dalībnieki?

Galvenais jautājums, ko uzdeva diskusijas dalībnieki, bija: - Kāpēc Latvijas iedzīvotāji tik ļoti nevēlas balsot?

Atgādināsim pēdējo Krāslavas novada pašvaldības domes vēlēšanu statistiku 2021. gadā - no 17 358 balsstiesīgajiem vēlēšanu iecirkņos ieradās tikai 5885 cilvēki, kas ir tikai 33,73%. Un mūsu novads, diemžēl nebūt nav izņēmums. Daudzos novados skaitļi ir līdzīgi. Kā atzīmēja Zane Ločmele, iemesls slēpjas plaši izplatītajā noskaņojumā: “mana balss tāpat neko nemainīs.”

Eksperti ir norādījuši, ka šāda attieksme grauj pašu demokrātijas būtību. Galu galā, ja cilvēki nepiedalās procesā, viņus pārstāv tie, kuri ieradās. Un, kā rāda prakse, pēc vēlēšanām daudzi pauž neapmierinātību, ka “viņi izvēlējās nepareizo valdību”. Uz ko Zane Ločmele pareizi atzīmēja: pie varas nav “viņi”, bet gan “mēs”, jo tieši vēlētāji nosaka, kurš ieņems deputātu vietas.

Kas liedz Latvijas pilsoņiem būt politiski aktīviem?

Latvija ieņem spēcīgu pozīciju reģistrēto sabiedrisko organizāciju skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju – 26 tūkstoši visā valstī. Tomēr to aktivitāte un izplatības blīvums ir ārkārtīgi nevienmērīgs. Tādējādi Rīgā šis rādītājs ir divreiz lielāks nekā Latgalē. Tas nozīmē, ka pilsoniskā sabiedrība valstī joprojām ir diezgan pasīva, un darbam pie tā pirmām kārtām jānotiek no apakšas – no pašiem cilvēkiem.

Īpaša uzmanība tika pievērsta jauniešiem. Mūsdienās Latvijas pusaudžiem no 16 gadu vecuma ir iespēja kļūt par brīvprātīgajiem vēlēšanu novērotājiem – un aktīvisti šo iespēju jau izmanto. Runātāji atgādināja, ka dalība balsošanas novērošanā ir noderīga pieredze un iespēja paust savu nostāju.

Salīdzinājums ar trešās pasaules valstu un Rietumu demokrātijām

Savas prezentācijas laikā Oskars Zuģickis minēja ilustratīvu piemēru: trešās pasaules valstīs vēlētāji joprojām balso nevis par uzvārdiem cipariem vēlēšanu biļetenā, bet gan par attēliem - zaķīšiem, ziediņiem utt.,- jo, ievērojama daļa iedzīvotāju ir analfabēti. Auditorijai tika uzdots jautājums: “Kur ir vieglāk viltot vēlēšanas – tur, kur cilvēki zem attēla liek krustiņu, vai Latvijā, kur katram vēlētājam ir iespēja kritiski pārdomāt savu izvēli?”

Salīdzinot Latviju ar Skandināvijas valstīm, Oskars Zuģickis un Zane Ločmele atzīmēja, ka latviešiem ir tendence idealizēt citu cilvēku pieredzi un kritizēt savu valsti. “Katram politiķim vajadzētu doties uz Vāciju vai Lielbritāniju, bet iedzīvotājiem - uz Zimbabvi, lai saprastu, cik labi mēs dzīvojam,” pajokoja Oskars.

Kā izvēlēties cienīgu kandidātu

Runātāji sniedza arī praktiskus padomus. Pirms vēlēšanām ir vērts atvērt vismaz Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālo tīmekļa vietni un iepazīties ar kandidātu sarakstiem, partiju programmām un kandidātu biogrāfijām. Un tad uzdodiet sev jautājumus: "Ko šī persona ir paveikusi savas pilsētas, ciema, novada labā? Vai viņš ir gatavs komunicēt ar cilvēkiem pēc vēlēšanām? Vai viņam ir darba pieredze vai vismaz aktīva pilsoniska nostāja?" — šie ir kritēriji, pēc kuriem, pēc runātāju domām, jāvērtē kandidāti, nevis pēc principa “šis ir mans kaimiņš, labs cilvēks”.

Piemēram, Krāslavas novadā pēdējās vēlēšanās ieradās apmēram trešā daļa balsstiesīgo. 

Zane Ločmele to skaidroja ar vispārpieņemtu viedokli, ka mana balss neko nemainīs, bet Oskars Zuģickis minēja uzskatāmu piemēru no kaimiņpilsētas Daugavpils, kur pēc zemas vēlētāju aktivitātes, vienai no toreizējām aktīvajām partijām pietrūka tikai vienas balss, lai pārvarētu 5% barjeru un iekļūtu domē. Visu izšķīra viena vienīga balss!

Sabiedrībai jākontrolē vara

Īpaša uzmanība tika pievērsta vēlēšanu caurspīdīgumam. Latvijā vēlēšanu process jau ilgstoši ir organizēts tā, ka tas praktiski izslēdz viltojumu iespējamību. Tagad vēlēšanu zīmes apstrādās elektroniskie skeneri, un rezultāti ir publiski pieejami. Un, ja kādam rodas šaubas, viņš vienmēr var kļūt par novērotāju, ziņot par pārkāpumiem, ierasties domes sēdē, piedalīties publiskās diskusijās vai ierosināt petīciju.

Diskusijas dalībniekus aicināja maksimāli izmantot demokrātiskos mehānismus: sākot ar dalību vēlēšanās un darbošanos nevalstiskajās organizācijās, kā arī ar iniciatīvu parakstīšanu ManaBalss.lv platformā un dalību vietējās iedzīvotāju padomēs. Jo, “demokrātija ir ne tikai tiesības, bet arī atbildība”.

Tas, kā dzīvo mūsu valsts, ir atkarīgs no mums pašiem

Diskusija noslēdzās uz pozitīvas nots. Zane Ločmele atzina, ka pēc starptautisko indeksu rezultātu izpētes viņa jutusi lepnumu par Latviju. Neskatoties uz visām problēmām un kritiku, valsts ieņem cienīgu vietu pasaules demokrātiju vidū. Bet, kā rāda pieredze, pārmaiņas var panākt tikai tad, ja mēs nestāvam malā.

“Mums nav jāgaida, lai pie mums būtu kā citās Eiropas valstīs. Mums vienkārši jābūt aktīvākiem, jāiemācās sasniegt savus mērķus, jāievēro noteikumi un jānovērtē tiesības balsot. Neļaujiet kādam nozagt jūsu iespēju ietekmēt nākotni! 7. jūnijā visiem ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni!”

Jeļena AVSJUKEVIČA

Roberta KLEŠČINSKA foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.