Austrumu robežas sardzē: intervija ar Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzība nodaļas galveno inspektori Inesi Šablinsku

– Cik gadus jūs dienējat robežsardzē un kāpēc izvēlējāties šo profesiju?

Robežsardzē esmu jau divdesmit gadus. Bērnībā sapņoju kļūt par policisti, pat pabeidzu policijas skolu, bet tomēr izvēlējos robežsardzes dienestu. Pabeigusi studijas, uzsāku darbu Ludzas pārvaldes robežkontroles punktā, kur nodienēju aptuveni piecus gadus, tad devos dekrēta atvaļinājumā, pēc tam, kad ieguvu virsnieka dienesta pakāpi, pārcēlos dienestā uz  Daugavpils pārvaldes Silenes robežkontroles punktu, un nu jau no šī gada – 8 mēnešus – strādāju Robežnieku robežapsardzības nodaļā . Šī profesija man ir tuva – dinamiska, interesanta, dod iespēju pastāvīgi mācīties un attīstīties.

– Kā mainījušies darba uzdevumi un dienesta apstākļi šajos gados?

Man daudz kas ir mainījies. Dienesta pienākumus veicu lielākoties robežkontroles punktos, kur pamatdarbs bija – dokumentu, transportlīdzekļu pārbaude, administratīvās procedūras. Šobrīd galvenais virziens ir “zaļās” robežas apsardze: patruļas, reaģēšana uz dažādām situācijām, sadarbība ar citām valsts drošības iestādēm. Infrastruktūra uzlabojusies, tehnikas kļuvis vairāk, taču arī uzdevumi kļuvuši sarežģītāki.

– Pēdējos gados dienests kļuvis smagāks vai vienkāršāks?

Pēdējo gadu laikā dienesta slodze ir būtiski pieaugusi. Migrantu plūsmas ir pastiprinājušās, kas prasa ievērojami vairāk spēka, laika un uzmanības. Tomēr komandas profesionālā pieredze un saskaņotais darbs ļauj sekmīgi tikt galā ar šiem izaicinājumiem.

– Kādas īpašības robežsargam ir vissvarīgākās?

Godīgums, atbildība un drosme. Arī fiziskā sagatavotība ir svarīga, īpaši tiem, kuri strādā uz  “zaļās” robežas. Bet galvenais – attieksme pret darbu un gatavība kalpot valsts interesēm.

– Cik intensīvs ir darbs jūsu robežas posmā?

Darbs mūsu atbildības iecirknī ir ļoti intensīvs. Ik dienu tiek veikta patrulēšana, pēdu fiksācija un personu atturēšana. Nodrošinām ciešu sadarbību ar Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi.

– Kāda ir šā gada notikumu statistika, salīdzinot ar pagājušo gadu?

Līdz šī gada 18. augustam Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzības nodaļas iecirknī reģistrēti 1079 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu, savukārt, kopumā Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē šogad konstatēti 8717 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu, 2023. gadā – vairāk nekā 13 tūkstoši, 2024. gadā – 5390. Humānu iemeslu dēļ Robežnieku robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā šogad uzņemtas 7 personas. Kontrabandas mūsu iecirknī praktiski nebija, šādi gadījumi vairāk raksturīgi citu struktūrvienību atbildības iecirkņos. Bija daži gadījumi, kad tika atrasta cigarešu kontrabanda, taču pārkāpēji netika konstatēti.

– Kādas migrācijas tendences šobrīd vērojamas?

Maršruti īpaši nemainās. Pārkāpēji kļūst izdomas bagātāki: izmanto kāpnes, maskēšanos, bojā žogu, mēģina braukt ar viltotām mašīnām, pat imitē specializēto transportu – Valsts policijas, Valsts robežsardzes transportlīdzekļus, citu valstu trafarētos auto un kravas mašīnas. Pēdējais gadījums – migrantus mēģināja pārvest ar reisa autobusam līdzīgu transportu

– Vietējie iedzīvotāji palīdz robežsargiem?

Jā, ir ļoti atsaucīgi. Ziņo par aizdomīgiem cilvēkiem, pēdām, novērojumiem. Robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā ir izvietoti informatīvie plakāti ar kontaktiem informācijas sniegšanai, zvani bieži ir anonīmi. Pateicoties iedzīvotāju vērīgumam, ir konstatēti vairāki nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumi.  Arī pateicoties vienam šādam zvanam, ar robežsargu profesionālo rīcību izdevās atgūt nozagto mantu.

– Kā mainījušās robežas apsardzes tehnoloģijas un metodes?

Būtiski. Šobrīd aktīvi tiek izmantota videonovērošana, sensori, droni. Nostiprināts žogs, modernizēts bruņojums un ekipējums, vairāk aizsardzības līdzekļu. Praktiski tiek lietots specializēts ekipējums, pēc gadījuma Polijā, kad tika nogalināts robežsargs. Visi šie līdzekļi un iekārtas padara dienestu efektīvāku un drošāku.

– Vai sadarbojaties ar citām struktūrām?

Mēs regulāri strādājam kopā ar policiju, militāro policiju, zemessargiem, reizēm ar ārvalstu kinologiem un kolēģiem no citām valstīm. Krīzes situācijās rīkojamies kā vienota komanda.

– Sezonālie faktori ietekmē pārkāpēju plūsmu?

Protams. Ziemā ir gandrīz klusums, taču pavasarī, sākot ar martu, aktivitāte pieaug. Siltajā sezonā pārkāpumu mēģinājumu ir daudz vairāk.

– Ja analizē darba specifiku, kas rada vislielāko stresu un kas sagādā prieku?

Stress rodas, mainot dienesta vietu vai pieaugot slodzei. Palīdz kolēģu atbalsts un psiholoģiskā palīdzība. Prieks ir redzēt rezultātu, kolēģu un cilvēku pateicību, kuriem ir palīdzēts.

– Kā darbiniekus gatavo psiholoģiski?

Ir atbalsta centri Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī. Strādā psihologi, iziet stresa noturības, taim-menedžmenta, emocionālās stabilitātes kursus. Palīdzību var saņemt oficiāli un anonīmi.

– Kādi ir bijuši dīvainākie mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu?

Dažādi: rāpšanās pa paštaisītām kāpnēm, maskēšanās zem kravas, pārvietošanās pa purviem un ezeriem, viltus Valsts policijas, Valsts robežsardzes transporta, pat “ātro palīdzību” izmantošana.

– Kas palicis atmiņā visspilgtāk?

Īpašu iespaidu atstāja pirmā bēgļu plūsma no Ukrainas – redzēt cilvēkus, kas zaudējuši visu, bija emocionāli smagi.

– Vai uz robežas bieži ir sastopami dzīvnieki?

Protams. Mežs ir dzīvs: brieži, stirnas, mežacūkas, lāču pēdas, lai gan pašus lāčus mūsu iecirknī nav gadījies sastapt.

– Vai jūsu kolektīvam ir tradīcijas?

Jā, piedalāmies Valsts robežsardzes sporta svētkos, rīkojam kopīgas tikšanās, apsveicam kolēģus ar panākumiem. Tas stiprina komandu.

– Kāda ir tuvinieku attieksme pret jūsu profesiju?

Māja un darbs man ir skaidri nodalīti. Darbā strādāju, bet mājās ir citas nodarbošanās. Mana ģimene mani atbalsta un lepojas. Reizēm pārdzīvo, bet izprot specifiku.

– Ko jūs ieteiktu jauniešiem, kuri izvēlas profesiju?

Stājieties robežsardzē! Ir karjeras iespējas, cienīgs atalgojums, dažādi virzieni – robeža, lidostas, ostas, imigrācijas dienesti, kā arī ir iespēja dienēt Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldē. Galvenais ir vēlme mācīties un strādāt. Tā ir profesija ar perspektīvu.

Robežsarga darbs nav tikai forma un ierocis. Tā ir atbildība, gatavība rīkoties jebkuros apstākļos, palīdzēt un aizstāvēt. Te tiek novērtēts godīgums, zināšanas un komandas darbs un katru dienu ir jauni izaicinājumi un pieredze. Tiem, kuri meklē darbu ar jēgu un nākotni, tas var kļūt par īstu aicinājumu.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Roberta VĪKSNES foto