No plosta līdz dejai – Asūnes pagasta svētki

Programmas sākums bija vērojams pie Asūnīcas upes, kas plūst gar Mīlestības parku Asūnē. Šeit jau piekto reizi norisinājās tradicionālā regate. Tā nav tikai savdabīga sacensība uz ūdens, bet īsts izdomas un inženiertehniskā asprātīguma parādes pasākums. Dalībnieki bija izveidojuši savus peldlīdzekļus no visdažādākajiem pieejamajiem materiāliem. Šogad Asūnīcas upe visus iepriecināja ar lielāku ūdens daudzumu nekā pērn, padarot sacensības ne tikai skatāmas, bet arī dinamiskākas. Saulainie laikapstākļi labvēlīgi ietekmēja pasākuma norisi pie ūdens.

Sacensībās piedalījās trīs komandas. Pirmo vietu ieguva komanda ar oriģinālu nosaukumu “Stārķis pļavā” (Oskars Stepiņš), tās peldlīdzeklis izskatījās ļoti stabils, un, minot velosipēda pedāļus, tā motoriņš uzņēma pietiekami lielu  ātrumu, lai gan traucēja ūdensaugi, kas ik pa laikam iepinās ierīces vārpstās. Tāpat kā īstam kuģim, arī šim peldlīdzeklim bija savs karogs. Otro vietu ieguva komanda “Brāļi” (brāļi Ričards un Emīls Stepiņi), bet trešo – komanda “Vobliņas”, kas iekaroja upi ar izrotātu piepūšamo matraci. Visas komandas izpelnījās skatītāju sajūsmu un uzturēja draudzīgas sacensības garu.

Līdzko uz ūdens norima viļņošanās un šļakatas, svētku norise pārcēlās uz sauszemi. Sākās velo-moto-kvadro-auto parādes brauciens pa galvenajām Asūnes ielām. Tajā piedalījās velosipēdi, motocikli, kvadrocikli un pat daži traktortehnikas eksemplāri. Dalībnieki sveica sanākušos gluži kā parādē.

Brauciena maršruts veda garām vietai, kur jau atradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta automašīna. Tā bija ieradusies ne tikai paraudzīties uz notiekošo – dienesta darbinieki veica veselu demonstrējumu sēriju. Bērniem tas bija īpašs brīdis: varēja ne vien apskatīt visu aprīkojumu, uzvilkt ķiveri vai ugunsdzēsēja jaku, bet arī iekāpt mašīnas kabīnē un iztēloties sevi kā īstu glābēju. Pieaugušie ar interesi klausījās stāstījumā par to, kā tehnika darbojas reālās situācijās. Tas viss kopā atgādināja par šīs profesijas svarīgumu un sarežģītību, izraisot patiesu cieņu visos klātesošajos.

Visas dienas garumā bērniem bija pieejama piepūšamā atrakcija - jautrais kalniņš, kur smiekli un sajūsmas saucieni neapklusa ne brīdi. Bija neiespējami paiet garām šai svētku norisei, kaut vai dvēselē nepievienojoties apkārt valdošajam priekam.

Kad pulkstenis rādīja pieci vakarā, uz skatuves sākās Deju ritmu festivāls. Tas pulcēja deju kolektīvus no dažādām Latgales vietām. Koncerta atklāšanā uzrunu teica pagasta vadītāja Žanna Aišpure, kura atgādināja - Asūnes pagasts nav tikai vieta kartē, bet dzīva, dvēseliska zeme ar gleznainu dabu un sirsnīgiem, radošiem cilvēkiem. Viņas vārdos bija kaut kas ļoti pazīstams un sirdij tuvs katram, kurš bija klāt.

Festivāla vadītāja Aina Skoromko aicināja uz skatuves Asūnes ielu parādes brauciena dalībniekus un pasniedza viņiem pateicības dāvanas. Koncerta laikā notika arī neliela jautājumu - atbilžu viktorīna, kurā viszinošākie ieguva saldās balvas.

Uz skatuves cits pēc cita kāpa kolektīvi, pārstāvot gan pieaugušo, gan bērnu grupas. No Asūnes uzstājās ansamblis “Balzāms dvēselei” un bērnu kolektīvs “Colorful”, no Dekšāres pagasta Rēzeknes novadā ieradās kolektīvs “Bokonu Bryuklines”, deju kolektīvs “Ezeriņi” bija atbraucis no Dagdas, no Robežniekiem – “Robežnieku Alise” un bērnu grupa “Meitenes un Māris”, no Maltas – kolektīvs “Pieneņpūkas”, no Kastuļinas pagasta – “Senioritas”, no Salienas pagasta Augšdaugavas novadā – kolektīvs “Solo”, no Ludzas novada Zilupes pagasta – “Adrenalīns”, no Pušas pagasta Rēzeknes novadā – “Pirmais solis”.

Katrs uznāciens bija kā atsevišķs stāsts, ar kostīmiem, ritmiem, noskaņu. Skatītāji deju izpildītājus uzņēma ar sajūsmu, un aplausi nevarēja rimties pat starp numuriem. Deju stilu daudzveidība – no latviešu un latgaliešu horeogrāfijas līdz mūsdienu dejai – liecināja, cik daudzpusīga ir novada kultūra un cik daudz enerģijas, iztēles un darba kolektīvi un to vadītāji iegulda katrā savā uzvedumā.

Programmas noslēgumā Dagdas Kultūras centra vadītāja Inese Plesņa visiem dalībniekiem pasniedza pateicības – diplomus, saldās dāvanas un simboliskas cepures, kuras no lapām bija sapinusi Ināra Pinka-Aleksejeva. Šīs cepures kļuva par pateicības zīmi – par darbu, par dalību, par to, ka šajā dienā ikviens kopējā lietā ir ielicis daļu savas dvēseles.

Asūnes pagasta svētki izdevās ne tikai piesātināti – tie kļuva par īstu tādas sabiedrības gara izpausmi, kurā novērtē radošumu un darbu, cieņa cits citu un prot priecāties arī par vienkāršākajiem dzīves mirkļiem.

Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.