Paši rotā, paši audzē un cep, paši muzicē!

Likumsakarīgi, ka Kartupeļu balli atklāja pieredzējusī lauksaimniece, profesionāla agronome, Indras pagasta lauksaimniecības attīstības speciāliste un Krāslavas novada domes deputāte Valentīna Bārtule. Kurš vēl labāk mācētu pastāstīt par kartupeļu šķirņu izstādi, to priekšrocībām, trūkumiem, zemnieku panākumiem kartupeļu audzēšanā. Izglītojošo lekciju viņa iesāka iztālēm: “Katrs gadalaiks nāk ar savām pazīmēm. Rudens — ar dzeltenām lapām, kas krīt no kokiem, ieilgušām lietavām, kas visiem apnīk, putnu došanos uz siltajām zemēm, bet vēl ir arī citas pazīmes. Ieklausoties lauku ļaužu sarunās, dzirdi: “Vai kartupeļus izraki?” “Jā, izraku pirms lietiem!” “Bet es vēl nepaspēju...” “Kāpostus novāci, ieskābēji, pēc kādas receptes?” Vīriešiem citas sarunas: ”Ak, velns, šogad ne lāga apart, nekā — tur mitrs, šur mitrs!” Apara, paldies Dievam, var atvilkt elpu. Šodien mēs esam sanākuši, lai atpūstos un aizmirstu par to, kas jau ir garām, padomātu par to, kas gaidāms rīt. Tautā ne velti saka — kartupelis ir otrā maize. Vēl runā: “Kartupeļus norakām, kāposti ir, tad izdzīvosim!”

Šī vakara pirmā tēma ir par kartupeļiem. Tam ir labs iemesls, jo mūsu zemnieku saimniecība “Ezeri”, kurā saimnieko Valērijs un Irēna Ignatoviči, ir bioloģiskā saimniecība, kas audzē kartupeļus piecos hektāros un šogad sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru viņi piedalījās kartupeļu šķirņu izmēģināšanas projektā. Kopā saimniecībā tika audzētas septiņas kartupeļu šķirnes, jaunas — trīs, izstādē pārstāvētas sešas. Pa vienai šķirnei — “Solists” un “Bellarosa” — piedāvāja attiecīgi Jevgēņijs Bārtulis no zemnieku saimniecības “Zemenītes” un individuālā komersante Sveta Suveizda no sēklu un stādu veikala “Elite” Krāslavā.”

Ja savāktu visas šķirnes, kas tiek audzētas Indrā, tad ar kartupeļiem piepildītu vai pusi zāles. Valentīna uzsvēra, ka izstādē piedāvātas tās, kas jaunākas un perspektīvākas, ir arī sagatavoti apraksti, kurus varēja paņemt katrs ieinteresētais. Īpaši viņa pakavējās pie divām šķirnēm: “Solists” ir visagrākā šķirne šobrīd Latvijā, ievesta no Vācijas, savukārt vidēji agrā “Bellarosa” ir viena no perspektīvākajām kartupeļu šķirnēm novadā, kas ļoti labi sevi parādījusi. Agronome arī atgādināja, ka Latvijā kartupeļi pirmo reizi ievesti 1673. gadā no Hamburgas, pateicoties hercogam Jēkabam.

Sākumā iedzīvotājiem gandrīz ar varu lika tos audzēt, bet 1895. gadā, kad bija neraža, cilvēki paši stājās aizstāvēt kartupeļus un neļāva tos izvest, baidoties palikt bez otrās maizes. No kartupeļiem var pagatavot simtiem ēdienu, tomēr visbiežāk kā piedevu gaļas, putnu vai zivju ēdieniem tos pasniedz vārītus vai ceptus. Kartupeļu balles dalībnieki tika pārsteigti ar karstām dažādu nacionālo virtuvju kartupeļu pankūkām un latviešu tradicionālajām kartupeļu kļockām pienā — viss tika gatavots turpat uz vietas vietējā uzņēmēja linsēklu eļļā un no pannas celts galdā. Degustācija notika kāru muti, pavāre un palīgi knapi spēja servēt galdus.

Pēc degustācijas pienāca laiks sumināt konkursa “Indras rožu ciems” dalībniekus. Pagasta pārvaldes vadītājai Ērikai Gabrusānei šajā darbā nāca palīgā gan deputāte Valentīna Bārtule, gan Indras mūzikas un mākslas skolas direktore Ērika Zarovska, gan Indras tautas nama vadītāja Anžela Kuzminska. Sertifikāti tika pasniegti kopumā 65 ģimenēm: konkursa dalībniecēm — nominācijās: ”Rožu dārzs”, “Harmoniskais daiļdārzs”, “Iespēju dārzs”, “Dom, gde cvetjot polisad”, ”Ziedošā senioru dobe”, “Kolektīvais daiļdārzs” un “Jaunā ģimene”. Uzrādot šo sertifikātu, nākamgad no 6. līdz 24. maijam Indras pagasta pārvaldē ģimenes bez maksas varēs saņemt pa rožu stādam, bet pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne parūpējās par kārtējo pārsteigumu un paziņoja, ka sertifikāta vērtību iespējams dubultot un pat trīskāršot, ja ģimene krāšņi saposīs savu māju un tās apkārtni arī uz Ziemassvētkiem un Lieldienām.

Tā kā pasākums notika īsi pirms valsts svētkiem, Gabrusānes kundze apsveica klātesošos Latvijas dzimšanas dienā un novēlēja veselību, izturību un cerību uz labākiem laikiem: “Viss, ko Jūs darāt, ir mūsu pašu, mūsu valsts un mūsu tautas labā!”
Viņa arī atzīmēja, ka šoreiz konkursā bija negaidīti daudz dalībnieku, kas ļoti priecē, kā arī pauda cerību, ka iesāktais tiks turpināts: “Esiet lepni par sevi, savu ciematu un to, ka jūsu rokas spēj visu!”

Pirms dalīt sertifikātus, savu redzējumu par konkursu darīja zināmu V. Bārtule: “Bija grūti pabraukt garām jebkurai mājai, šogad retumis bija tādas vietas, kur negribējās apstāties. Patīkami, ka mūsu ciemats ir nokļuvis plašas uzmanības lokā, par to runā panākumi novada konkursā. Zemnieku ballē Indras pagasts jau otro gadu ir pasludināts par sakoptāko ciematu. Tam vairs nav ko piebilst, tas ir visu mūsu cilvēku nopelns, ne tikai šodienas nominantu!”

Tautas nama vadītāja A. Kuzminska nāca klajā ar ideju, kas vēl jānoslīpē, bet ir realizējama: “Nākamgad Latvijai būs 95 gadi, mums visiem būtu jāsagaida arī Latvijas 100 gadu jubileja. Varbūt nākamgad iedēstīsim lielu rožu dobi, kas augs piecus gadus un tiks papildināta ar jauniem un jauniem stādiem. Mēs par to iedomājāmies, kamēr cepām pankūkas.”

Vēl ballē tika sumināts vietējais akordeonists Pēteris Namavīrs, kuram 10. novembrī apritēja 85 gadi. Jubilārs ar prieku izpildīja vairākus muzikālus gabalus un izpelnījās sirsnīgus aplausus.

Visbeidzot varēja ķerties klāt loterijas izlozei. Ierodoties uz pasākumu, katrs balles dalībnieks saņēma bezmaksas loterijas biļeti, kurai balvas sarūpēja sponsori. Atklājās, ka Indrā ne tikai au-dzē kartupeļus vai ražo linsēklu eļļu, bet šeit audzē pat valriekstus! Pamatā loterijā bija lauksaimniecības un biškopības produkcija, bet trim veiksminiekiem trāpījās iegūt pa gailim. Katru balvu lika uz galda, no maisiņa izvilka numuru, un konkrētā balva tika tam, kuram šie numuriņi sakrita.

Juris ROGA