V. Stikuts: “Nevajag pasliktināt situāciju vēl reizi!”

— Valdība Latvijas nākotni paredz iedalīt pēc “9+21” principa, turpinot attīstību tikai 9 Latvijas Republikas pilsētās un 21 attīstības centrā. Daži uzskata, ka tas ir mājiens veidot lielākus novadus. Ko jūs par to visu sakāt?

— Mēs dzīvojam demokrātiskā, nevis autoritārā valstī, un demokrātiskas valsts iezīme — mēs spējam brīvi izteikt viedokļus un brīvi organizēt pašvaldības funkciju izpildi savā teritorijā. Ir arī Eiropas Harta, kas nosaka pašvaldību autonomiju funkciju izpildē. Es domāju, ka mūsu valdībai nevajadzētu pārprast dažas lietas. Tā ir iedoma, ka var rīkoties ar pašvaldībām kā grib, kā ar kaut kādu kolhoza brigādi — tie laiki pagājuši.

Dzīves pieredze liek izdarīt secinājumus par iepriekšējo periodu — kas mums bija labāks, kad bija rajons? Kas bija labāks? Es vairākas reizes gribu to pārjautāt. Tas nozīmē līdzekļu koncentrāciju rajona centrā, kas PSRS pastāvēšanas laika periodā uzbriedināja muskuļus, varbūt pat ekonomiski absolūti nepamatoti piesaistīja sev apkārtējo ciemu un ciematu iedzīvotājus, palīdzēja izputināt viensētas, ievelkot lauku ļaudis mākslīgi izveidotā ekonomiskajā sistēmā. Ražošana kaut kāda pastāvēja, un mums visiem šķita, ka esam laimīgi, bet pamainījās ekonomiskā sistēma, un izrādās, ka viss, kas radīts mākslīgi, nevar pastāvēt tādā pašā veidolā, kā bija iedomāts iepriekš, un tam ir jāmainās. Tagadējā lielo pilsētu aktivitāte ir tāda, ka tās negrib mainīties. Nepiedāvājot cilvēkiem uz vietām kaut kādu darbu un attīstības iespējas, nevar noturēt iedzīvotājus pilsētās, bet tā vēlme ir palikusi, un tagad ļoti skaļas balsis visā Latvijā iestājas par tiem 30 izdomātajiem attīstības centriem. Lūk, viņi būs tie vil-cēji un gaismas nesēji. Es teikšu, ka tas ir maldīgs priekšstats — likt akcentu uz tiem 30 centriem, jo pārējā teritorija tiek mākslīgi pakļauta nevajadzīgam spiedienam un pārmaiņām, kuru rezultātā tiks iztukšota vispār. Turklāt 30 piedāvātie attīstības centri paši šodien nespēj neko piedāvāt, izņemot to, ka tiek panākts vizuālais efekts, ieliekot vienā vai otrā objektā naudu, uzceļot kādu ēku vai koncertzāli, uzliekot bruģi vai kādu lieku apgaismes stabu, kas pēc būtības viss ir pašvaldības infrastruktūra, un ar to vien neiespējami dzīvi pamainīt tā, lai cilvēkam tā kļūtu labāka. Dzīvi var pamainīt tikai reāli ienākumi mājsaimniecībā, kad cilvēks, gūstot šos ienākumus, spēj apmierināt savas un ģimenes vajadzības. Ja tas nenotiek, tad jebkurš vizuālais efekts ir ļoti īslaicīgs un būtībā nekādu labumu nenesošs.

— Dagda nav starp 30 laimīgajiem, vai novads spēs pastāvēt un dzīvot turpmāk, nesaskatāt nekādas problēmas nākotnē?

— Teritorijas lielumam nav nozīmes. Ja mēs skatāmies uz konkrētu mājsaimniecību, tad šeit ir valstiska problēma, kas nav atkarīga no vietas, kur cilvēks dzīvo, lai kā tā teritorija saucas: Krāslavas vai Dagdas rajons, vai Krāslavas novads, vai Daugavpils novads, vienalga kā. Kas šodien liedz uztaisīt vienu pārvaldi Latgalē un izdomāt, ka tā spēs darīt laimīgus cilvēkus? Taču nē! Darbs pašvaldībās nav saistāms tikai ar naudu, jo pašvaldības uz vietām veic ļoti daudzas lietas bez jebkādiem finansējuma līdzekļiem, vienkārši organizējot un veicinot norises. Mēs te kādreiz bijām veikuši auditu pašvaldībā par veicamajām funkcijām. Ministri nomainās, jauniem rodas doma, ka pašvaldībās nekas nenotiek, vai arī viņi nevar saprast, kas notiek. Tālab lūdza uzskaitīt lietas, ko pašvaldības dara. Mēs saskaitījām — ir vairāk par 400 dažādu uzdevumu, kurus veic pašvaldība, bet ar likumu valstī noteikts tikai pāris desmitu lietu, kas ietilpst pašvaldības pienākumos. Ja mēs darītu tikai to, kas ierakstīts likumā, un pārējo nedarītu, varu apgalvot, ka visiem iedzīvotājiem dzīve kļūtu ļoti bēdīga un pelēka. Vienkārši neviens par to neiedomājas, un tas ir ļoti labi, ka cilvēkam neliekam aizdomāties — tātad lietas notiek. Privātais sektors? Tas nav visuvarens un visu spējošs, tas ir domāts pelņas gūšanai. Pašvaldība nav domāta pelņas gūšanai, bet gan cilvēka dzīves atvieglošanai, sakārtošanai un pakalpojuma pietuvināšanai cilvēkiem.

— Gan Upenieka kungs, gan Reščenko kungs intervijā atzina, ka labāk būtu bijis savulaik veidot novadu rajona robežās. Jūs tam nepiekrītat?

— Uz to, kā ir veidojušies novadi, gājām ļoti ilgi, un ir labi, kā tas izveidojies. Ja negribam pasliktināt situāciju vēl reizi, tad jāpaliek tā, kā ir šodien. Mēs taču pasliktinājām situāciju, kad izveidojām novadus, un pašvaldību autonomiju pagastu līmenī pārņēma novads. Rajons — jā, tas bija lieks veidojums. Varēja būt pagasta pārvalde, tad plānošanas reģions. Protams, būtu daudz pagastu reģionā, būtu lielāka diskusija, lielāka burzma, bet tā ir demokrātiskas valsts iezīme. Likvidējot pagastos uz vietas tās struktūras, kas šodien ir saglabātas, mēs vispār paliksim pie sasistas siles, un lauki pavisam iztukšosies. Es nezinu, kā kurš novads strādā, bet par savu varu sacīt, ka novada teritorijas attīstībā esam ieguldījuši ļoti ievērojamus finansiālus līdzekļus, ir ieguldīts cilvēku intelekts un zināšanas, realizējot dažādus projektus. Es uzskatu, ka nevajadzētu pasliktināt situāciju vēl reizi.

— Vai tad nav situāciju, kas vieglāk būtu risināmas, esot kopā? Piemēram, no 1. janvāra Aglonas un Dagdas novadā nedarbosies Krāslavas novada pašvaldības aģentūra “Krāslavas slimokase”. Vissāpīgāk tas skars pensionārus un maznodrošināto kontingentu.

— Jautājums ir aktuāls bijušajā Krāslavas rajona teritorijā, jo tā ir vienīgā šāda pašvaldības aģentūra Latvijas valstī, kuras darbībā tika saskatītas apdrošināšanas pazīmes, un tā ir komercdarbība. Par to ir tie lielākie strīdi, jo pašvaldība veic sev neraksturīgu funkciju. To, starp citu, pašvaldības mēģina darīt, lai atvieglotu cilvēkiem dzīvi. Problēma slēpjas nevis pašvaldības lielumā, bet valsts pārvaldes izpratnē, ko tā varētu deleģēt darīt pašvaldībai. Piemēram, ekonomikas ministrs ļoti kategorisks par jebkādu pašvaldības iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Izņemot tukšu pļāpāšanu par uzņēmējdarbības veicināšanu, neko nepiedāvā. Sakiet, kādā veidā pašvaldība var veicināt uzņēmējdarbību? Noķer uzņēmēju aiz piedurknes uz ielas, velc uz savu novadu un saki: “Tagad tu pie manis šeit novadā strādāsi!” Viņš atbild: ”Nē, neparko nestrādāšu pie tevis!” Mēs runājam par kaut kādiem piedāvājumiem uzņēmējiem. Bet kā mums trūkst? Mums novadā ir pietiekami daudz teritoriju, kurās var nākt jebkurš investors. Nāciet, strādājiet, ko mēs tagad blēņas un pasakas viens otram stāstīsim! Vienkārši vajag reālu rīcību no Ministru kabineta un valsts puses, atļaujot pašvaldībām strādāt cilvēku labā. Tad nebūtu nekādu problēmu “Krāslavas slimokasei” turpināt savu darbību tā, kā to uzsākusi, un varētu arī citus novadus piesaistīt, ja tiem būtu interesanti.

— Privātās sarunās šajās jukās ar “Krāslavas slimokasi” iedzīvotāji jau saskata pašvaldības vainu…

— Tā nav pašvaldības vaina! Tā ir valsts izpratne par to, uz kā balstīt ekonomiku, un galvenais princips tagad ir pilnīga un totāla tirgus ekonomika, kurā nav vietas valsts regulējumam. Problēma nav teritorijas vienotībā vai lielumā, bet apdrošināšanas pazīmēs.

— Dagdas novada deputāti ar jums nav sprieduši par to, ka derētu visiem trim novadiem apvienoties vienā?

— Nē, neviens pat tādu domu nepieļauj! Būtu smieklīgi iedomāties, ka, izveidojot lielāku pašvaldību, dosim cilvēkiem lielākas iespējas. Nu taču nē, tas ir mīts un muļķības!

— Esat palikuši uzticīgi Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). Kāpēc nesekojat Krāslavas un Rīgas piemēram?

— Es domāju, ka mēs paliksim LPS tik ilgi, kamēr vien tā pastāvēs. Valstī šobrīd ir izteikti stipra tendence uz funkciju centralizāciju. To mēs redzam arī savā novadā — valsts iestādes tika izņemtas no novada ārā un pārvietotas uz iedomātiem un iezīmētiem centriem. Bet kādu labumu tas dod cilvēkiem? Labumu tas dod varbūt ierēdņiem un valsts budžetam, jo samazinās kaut kādas izmaksas, attālinot pakalpojumu no cilvēka. Mums nav citas struktūras, izņemot LPS, kas aizstāvētu pašvaldības pret valsti. Pēc likuma pašvaldība nevar sniegt valsti tiesā. Kā ci-tādi pašvaldība var paust savu viedokli, ka valstij vai konkrētam ministram nav taisnība, ka viņa rīcība varbūt kādā brīdī ir populistiska, ka nezināšanas vai pieredzes trūkuma dēļ viņš graujoši iedarbojas uz valsti nākamajā attīstības periodā? Mēs, pašvaldības, atrodoties pirmajā posmā starp cilvēku un valsts pārvaldi, to sajūtam paši pirmie. LPS varam kopā apvienoties un paust savu viedokli, kā būtu jārīkojas. Mēs varam prasīt arī Ministru kabineta konkrētu rīcību pret kādu no ministriem, piemēram, viņu laicīgi apturēt, lai nerada kaitnieciskas sekas, par kurām beigās viņš netiks ne sodīts, ne no viņa atbildība prasīta, bet sagrautu lietu pēc tam atjaunot ļoti grūti.
Dalība LPS — tā ir aizstāvība un valsts kursa attīstības ievirze, jo mums jāņem tajā līdzdalība, kā citādi! Citas struktūras nav, kā tikai LPS. Otrs ceļš — esam tik lieli un vareni, ka sākam strādāt caur lobijiem. Piemēram, kā to darīja lielo pilsētu asociācija, un Māris Kučinskis ļoti lobēja attīstības centru projektu. Tās pārējās 80 pašvaldības paliek aiz borta, bet visi rakstām teritoriju attīstības plānus. Tad kas tas ir? Kaķa ņaudiens debesīs? Tādā gadījumā likvidācijas projekts jāraksta.

— Kāds sagaidāms Dagdas novada pašvaldības 2013. gada budžets?

— Pēc valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem jau redzam, kāda ir paredzama mūsu atskaitījumu daļa procentuāli. Es varu sacīt, ka nekāda pieauguma tur neredzu, jo mums tiek nodota papildu funkcija nodrošināt GMI pabalstu — 35 lati uz vienu maznodrošināto — izmaksu no sava budžeta. Novadam ar dāsnu žestu iedots papildus viens procents budžetā, bet no otras pu-ses arī bērnudārza skolotāju algas jāpalielina no sava budžeta, jo nevaram vienu daļu pedagogu atstāt ar mazāku algu, otru — ar lielāku, ir jāizlīdzina. Kā jau sacīju, GMI jāmaksā no pašu budžeta, sociālie pabalsti tāpat. Ar to viss pa-teikts.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA