Sešdesmito gadu beigas — septiņdesmito gadu sākums... Četrdesmit piecām Krāslavas iedzīvotāju ģimenēm tas bija laimīgs laiks: viņi saņēma ilgi gaidītos dzīvokļu orderus. Apmetās uz dzīvi, sāka labiekārtot nama apkārtnes teritoriju. Dienvidu pusē iestādīja kastaņas, bet ziemeļu pusē — jasmīnus, Ķīnas ceriņus, tūjas. Pavasarī varēja baudīt kastaņu ziedēšanu un mūžzaļās tūjas. Ziema sagādāja īpašu prieku nama īrniekiem un bērniem: varēja tīksmināties, kā tūju zaros barojas zīlītes un pat sarkankrūtīši.
Diemžēl pienāca skumju un nesapratnes laiks. Nedaudz vairāk kā pirms gada mūsu nama 4. ieejas īrnieki uzzināja, ka divām kastaņām nogrieztas galotnes — visai iespaidīgas stumbru daļas. Mēs bijām nesapratnē: kāpēc tas izdarīts tikai mūsu dzīvokļu logu priekšā?
Jau vairākus gadus pēc kārtas mūsu nama iedzīvotājs N. Akuļonoks stāda kociņus gar žogu. Un visu šo laiku kāds izrauj vai aplauž stādus pie pašām saknēm (paliek tikai stiprinājumi).
7. novembrī pie nama ieejas, kur auga tūjas, ieradās uzņēmuma “Labiekārtošana K” brigāde un specializētā mašīna. Aculiecinieki bija pārsteigti, ar kādu ātrumu tika veikti darbi: šie cilvēki it kā baidījās, ka kāds ieraudzīs viņus te un noķers... Nepagāja ne desmit minūšu, kad pazuda automašīnas un strādnieki, bet līdz ar viņiem arī tūjas. Palika tikai divi balti celmi un zāģu skaidas.
Kad bija izdarīti vairāki telefonzvani, mēs noskaidrojām, ka brigāde veica darbus pēc būvvaldes norādījuma. Vērsāmies pie šī resora vadītājas I. Danovskas. Viņa paskaidroja, ka no uzņēmuma “Krāslavas nami” ar tā vadītāja Maslova rezolūciju tika saņemta Vienības ielas 12. nama iedzīvotājas Lūcijas Pelnikas vēstule ar lūgumu novākt šīs tūjas. Starp citu, no dzīvokļa loga ceturtajā stāvā, kur viņa dzīvo, varēja redzēt tikai viena koka galotni. Kāpēc viņai traucēja abas?
No I. Danovskas mutiskas atbildes sekoja, ka pēc šī pagalma apskates tika izdarīts slēdziens: kokiem nav nekādas vērtības, tie ir veci, tāpēc tūjas bija nolemts aizvākt, kas arī tika izdarīts. Rakstiska atbilde būs, ja saņemsim jūsu vēstuli.
Pagājušajā gadā L. Pelnika jau rakstīja vēstuli SIA “Krāslavas nami”. Toreiz uzņēmums paziņoja par to nama ieejas iedzīvotājiem, piedāvājot sasaukt kopsapulci un izteikt savu viedokli šajā jautājumā. Klātesošie sapulcē nolēma uzzināt, kāda iemesla dēļ L. Pelnika uzrakstīja iesniegumu, uzaicinot viņu piedalīties kopsapulcē. Taču sieviete pat neatvēra sapulces pārstāvjiem sava dzīvokļa durvis. Katram no sapulces dalībniekiem toreiz bija jādod savs situācijas vērtējums. Īrnieki nolēma, ka jānozāģē zari, sevišķi pirmā un otrā stāva līmenī. Citu piedāvājumu nebija. Vienīgi tika norādīts, ka būtība nav par to, kādu ēnu rada šie koki. Toreiz SIA “Krāslavas nami” uzklausīja mūsu kopīgo lēmumu. Taču ar to L. Pelnikai izrādījās par maz. Viņa turpināja savus gājienus uz šo iestādi.
Saskaņā ar būvvaldes lēmumu šie koki bija veci. Taču jānorāda, ka katram kokam (skujkokam vai lapkokam) ir savs ciršanas laiks. Bet šīm tūjām nebija pat četru gadu desmitu. Tūjas pie grāfu parka tika iestādītas pirms 1905. gada, bet tās aizvāca tikai 2011. gadā. Kas sakāms par vērtību, tie ir reti koki mūsu platuma grādos. Bet galvenais — mūžzaļi, tāpēc ir laba barotava spārnotajiem draugiem. Lūk, arī iznāk tā: lai izaudzētu košumkoku, bija vajadzīgs 40 gadu, bet lai iznīcinātu, mazāk par 10 minūtēm. Acīmredzot mūsu pilsētai būtu piemērota žurnāla “Krokodil” karikatūra ar nosaukumu “Sētnieka sapnis”: koka stumbrs bez zariem.
Mēs lūdzam uzņēmumu “Krāslavas nami”, kā arī būvvaldi laikraksta lappusēs atbildēt uz mūsu jautājumiem:
1. Pagājušā gada sapulcē īrnieki iestājās pret tūju nozāģēšanu. Kāpēc šoreiz mēs nesaņēmām paziņojumus par plānojamiem darbiem koku nozāģēšanā?
2. Ja L. Pelnikai traucēja tikai viens koks, kāpēc bija jānozāģē abi?
3. Saskaņā ar nerakstītu likumu, “ja nozāģēji koku — iestādi tā vietā citu”. Vai tas tiks ievērots?
4. Ar kā iniciatīvu tika nozāģētas divu pagalmā augošo kastaņu galotnes?
Nama iedzīvotāji Ē. Andžāne, M. Berezina, E. Gekišs, N. Akuļonoks
.jpg)
.JPG)
