Noguruma sindroms

Diemžēl neuzmanīga attieksme pret sevi ir ne vien nepatikšanas pašam vistuvākajā perspektīvā, bet arī nepatīkams pārsteigums jūsu apkārtējiem cilvēkiem. Ne visai patīkami ir redzēt sev blakus klibojošu, vienmēr neapmierinātu īgņu. Izdarām secinājumu: neuzmanīga attieksme pret sevi ir ne tikai jūsu personīgā problēma. Respektīvi, savlaicīgi jāidentificē savs stāvoklis un jāizstrādā attiecīgi pasākumi.

Šajā publikāciju ciklā uzzināsim, kādas var būt parastā noguruma sekas. Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku vēršas pie ārstiem ar sūdzībām par nogurumu, pastāvīgu miegainību, vispārēju nespēku. Bieži vien šīs sajūtas savienojas ar nervu, gremošanas sistēmas traucējumiem, imunitātes pazemināšanos, nestabilu asinsvadu tonusu. “Hroniska noguruma sindroms,” secina ārsti. Lai nepieļautu šādu stāvokli, par to ir jāzina. Tātad hroniskā noguruma sindroms nemaz nav XXI gadsimta slimība. Analoģisks stāvoklis cilvēcei zināms sen. Bet 1981. gadā E. Morovs šo stāvokli nosauca par “degošas psiholoģiskās instalācijas smaku”. Aizvien vairāk un vairāk ārstu pievērš uzmanību slimību psihosomatiskajam pamatojumam. Respektīvi, tandēms “ārsts + psiho- logs” ir loģisks.

Noteiksim jūsu noguruma pakāpi. Ja jūs pēc nakts miega nejūtaties atpūties vairākas dienas pēc kārtas, tad jums ir darīšana ar hronisko nogurumu. Hroniskais nogurums ir ilgstošs psihisko un fizisko spēku izsīkums, kad organisms zaudē spējas pilnvērtīgi atjaunoties atpūtas laikā. “Prieka” pavadoņi: psihiskās imunitātes zudums pret stresa situācijām, depresīvu stāvokli, pastāvīga psihiskā spriedze, pārdzīvojumi, uztraukums, trauksmes sajūta, parasti miega traucējumi un paaugstināts konflikta stāvoklis.

Nelīdzsvarotība starp miegu un nomodu, paaugstināta atbildība, dažādas diētas (tas ir, kādu organismam pierasto produktu negaidīta ierobežošana), krasas, nepamatotas, īsas klimata maiņas utt. bieži vien izraisa iekšējo psihisko izsīkumu un hroniskā noguruma sindromu. Organisms glābjas pats, kā var, pāriet uz enerģijas patēriņa taupības režīmu. Taču pat to daudzi nevēlas pamanīt, turpina dzīvot agrākajā režīmā. Turklāt ziemā cilvēki brauc uz siltajām zemēm, “atslābina” miesu ar alkoholu, izvēlas aktīvu atpūtu “dvēselei” — medības, trenažieru zāles utt. Ar tādu attieksmi pret sevi organisms nonāk totāla noguruma stāvoklī, tad pat ilgstoša atpūta nespēj atjaunot spēkus. Nogurums cilvēkam saglabājas daudzus mēnešus un pat gadus.

Kā sekas fizioloģiskajā līmenī tiek izjaukti detoksikācijas, imunoendokrīnās regulēšanas procesi, notiek nervu sistēmas izsīkums. No otras puses, hroniskā noguruma sindroma rašanās cēlonis — cilvēka enerģētikas, attiecīgi visu organisma sistēmu funkciju traucējumi. Iznāk noslēgtais loks? Ko darīt? Ja hroniskais nogurums (pastāvīgs nespēks, kas nav saistīts ar kādu sākotnēju slimību, ilgst līdz trim nedēļām) nav ielaistā formā, tad var mēģināt tikt ar to galā patstāvīgi. Pirmkārt, jāizslēdz apstāklis, kas traumē psihi. Tas ir, ja pēdējā laikā nav bijušas stipras stresa situācijas (tuvinieku nāve, attiecību saraušana, atlaišana no darba vai otrādi — jauns darbs, jaunas attiecības), tad psihologa palīdzība nav obligāta. Otrkārt, pievērsiet uzmanību savām saaukstēšanās slimībām un gremošanas traucējumiem, to biežumam un izpausmju nopietnībai. Ja tie nav bieži un nav stipri, var neiet arī pie ārsta. Tad vienkārši izlīdziniet un ievērojiet darba un atpūtas grafiku, veiciet elpošanas, relaksācijas vingrinājumus. Pārskatiet savas dzīves prioritātes. Pilnībā nomierinieties, centieties saprast, ka nevar sasniegt nesasniedzamo, ieklausieties savā iekšējā “es” (zemapziņas balsī), noskaidrojiet pilnīgi precīzi, ko tieši jūs gribat.

Ja hroniskais nogurums nonācis līdz sindroma līmenim, steidzami nepieciešama psihologa palīdzība. Bez šaubām līdztekus ārsta palīdzībai. Kāpēc psihologa? Tāpēc ka hroniskā noguruma sindroms kat- ram cilvēkam izpaužas dažādi, atbilstoši viņa individuālajām īpatnībām. Tāpēc psihologa kompetencē ir atklāt šīs īpatnības, atrast iekšējās rezerves, potenciālu un izmantot tos atjaunošanai bez vispārinošiem šabloniem.

Iekšējā psihiskā spēka novājināšanās problēmas ir atrisināmas, arī hroniskā noguruma sindromu iespējams pārvarēt. Taču tikai tajā gadījumā, ja cilvēks pats izturēsies pret sevi atbildīgi un sapratīs visu līdzekļu svarīgumu, lai izkļūtu no šī stāvokļa.
Vēlu laikraksta “Ezerzeme” lasītājiem jauku un patīkamu gatavošanos Ziemassvētkiem un Jaungada sagaidīšanai!

Jūsu rīcībā neatliekamas psiholoģiskās palīdzības mājaslapa www.planeta-i.lv

Irina JAPIŅA, psiholoģe