Vajadzīga cilvēkiem kā nekad agrāk!

“Personīgi man šī domes Atzinība nozīmē, ka cilvēkiem mans darbs ir nepieciešams, tostarp arī tas, kuru veicu kā kultūras darbiniece, jo pagastā nav tautas nama vadītāja”, stāsta Ludmila. “Uz bibliotēku ļaudis nāk ne tikai pēc grāmatām, bieži vien cilvēki vēlas parunāt. Lai ko kur kāds runā par bibliotēku, lai kā nelabvēļi noniecina mūsu darbu, mans mūža pieredzes galvenais secinājums — šodien bibliotēka vajadzīga cilvēkiem kā ne- kad agrāk. Viens piemērs: agrāk katrs varēja pasūt žurnālus, avīzes, nopirkt grāmatas, bet tagad daudziem bibliotēka ir vienīgā vieta, kur var kaut ko izlasīt, jo nav līdzekļu, lai pasūtītu periodiku vai pirktu jaunākās grāmatas. Arī internets un datori ir pieprasīts pakalpojums, jo lielākoties līdzekļu trūkuma dēļ ne katram ir iespēja iegādāties personālo datoru vai pieslēgt internetu mājās.”

Ludmilas bibliotekāres stāžs pārsniedz 40 gadus — 1971. gadā viņa iesāka strādāt Konstantinovas bibliotēkā, nedaudz pastrādāts Dagdas pilsētas un arī Dagdas bērnu bibliotēkā, bet Dagdas ciemata un tagadējā pagasta bibliotēkā viņa nostrādājusi visilgāko laika posmu. Saņemto Atzinības rakstu Ludmila nav nesusi mājās, bet glabā visiem redzamā vietā bibliotēkā, jo uzskata, ka viņai pasniegtā balva ir arī bibliotēkas lietotāju nopelns, jo kā gan bez čaklajiem lasītājiem, kuru dēļ bibliotēka vispār pastāv! Dagdas pagastā ir lasoši cilvēki, ne tikai gados veci, bet arī jaunāki. Šo bibliotēku apmeklē ne tikai vietējā pagasta ļaudis, bet arī no Dagdas pilsētas un pat Andzeļu pagasta. Uz pagasta bibliotēku nāk lasītāji pat no Vecdomes, lai gan tuvāk ir līdz bibliotēkai Dagdā. Bibliotekāre centusies šo faktu akcentēt, sak, jums būtu tuvāk, lielai bibliotēkai arī iespējas plašākas, bet uzticīgie lasītāji vienalga saka: “Nē, gribas nākt uz savu bibliotēku!”

Ludmila arī bez lielām pūlēm sameklēja sev vairākus ceļabiedrus no lasītāju pulka, kad bija jādodas uz Krāslavas tradicionālajiem grāmatu svētkiem. Jāatzīst, ka mūsdienās ne visur ir atrodami tik atsaucīgi bibliotēkas lietotāji. Ludmila ar labu vārdu atceras bijušo Dagdas pagasta padomes priekš-sēdētāju Sandru Viškuri, kura vienmēr interesējās par bibliotēkas vajadzībām un gādāja, lai nekā netrūktu. Var sacīt, vēsturiski šajā bibliotēkā ir ļoti laba grāmatu izvēle, jo Ludmila un Sandra savulaik ļoti rūpējās, lai cilvēki dabū pašu jaunāko un labāko literatūru, naudu tam nežēloja. Pašreiz fondā ir aptuveni 8000 vienību. Tas varētu būt lielāks, bet pirms akreditācijas nācās šķirties no liela literatūras klāsta. Pirms novadu izveides bibliotēka pasūtīja periodiku par apmēram 2000 latu gadā, tagad šim mērķim var atlicināt vien 250 latu, pārsvarā žurnāliem. No laikrakstiem bibliotēka vairs pasūta tikai triju novadu avīzi “Ezerzeme”, kuru, kā atzīst Kukele, lasa ļoti labi tepat uz vietas.
“Atverot bibliotēkas durvis, pensionāru pirmais jautājums — svaiga ”Ezerzeme” ir?”, apgalvo bibliotekāre.

Laika gaitā tā izveidojies, ka Dagdas pagasta bibliotēka izmitināta šaurās telpās. No vienas puses, šeit ir neatsverama mājīguma sajūta lasītājiem, bet no otras, rodas virkne problēmu. Piemēram, nav kur ērti izvietot izstādes, nav vietas kādām nodarbībām ar bibliotēkas lietotājiem. Problemātiski pieskatīt tos apmeklētājus, kuri lieto datorus tālākā telpā — jāizlīdzas ar videonovērošanu. Bet tas viss Ludmilai nemazina darbaprieku, jo viņa mīl savu profesiju, bet viņu mīl lasītājs. Darba mūža laikā viņai bijuši gana daudz citi apbalvojumi, tostarp arī komjaunatnes darba posma gados — Ludmila savulaik bijusi komjauniešu organizācijas sekretāre. Tajā visā ne tik daudz bija politikas, cik jauniešu lietderīga laika pavadīšanas iespēju, par ko liecina senās fotogrāfijas.

Juris ROGA