Dagdas vidusskolas 9. klases skolēns Gundars Soika nāk no trīs bērnu ģimenes. Viņa māsa ir topošā sākumskolas klašu skolotāja — studē Rēzeknes augstskolas 1. kursā, savukārt brālītis pat vēl neapmeklē bērnudārzu.
Gundars lepojas ar ģimeni: “Priecājos, ka mums tik kupla ģimene. Es justos skumji, ja man nebūtu māsas un brāļa. Man ļoti svarīgi, ka viņi ir.”
Gundara mamma ir šuvēja, bet šobrīd strādā SIA “Brīvība” par slaucēju. Tētis — profesionāls galdnieks. Puisim agrāk bija doma iet tēva pēdās, bet, laikam ritot, savā varā viņu pārņēma interese par automašīnām. Varbūt to sekmēja arī fakts, ka automašīna ir kaimiņam, ar kuru viņš sadraudzējies, un ir iespēja būt tuvāk ”dzelžiem”. Katrā ziņā par automašīnas uzbūvi jaunietis jau zina daudz, varbūt pat vairāk nekā par galdniecību.
Apspriežot savas tālākās nākotnes saistību ar Latviju, Gundars atzīst, ka vēl nezina, kā rīkosies. Arī viņa klasesbiedri nav vienoti jautājumā par to, vērts vai nē saistīt savu nākotni ar Latviju. Ir tādi, kuri ļoti pārliecināti, ka paliks dzimtenē, un ir tādi, kuri gribētu aizbraukt.
Gundars: “Mana māsīca strādā Anglijā šokolādes fabrikā, ir ļoti apmierināta un vismaz pagaidām netaisās atgriezties. Manā klasē ir 20 skolēnu, esam ļoti draudzīga klase, taču par darbu un dzīvi ārzemēs katram savs viedoklis. Arī es šobrīd nezinu, kā būtu labāk darīt... Skaidrs, ka pēc devītās klases turpināšu mācības vidusskolā, tālāk gribētu apgūt au-tomehāniķa profesiju, vismaz šodien tādas domas ir.”
Redz, Gundars un līdzīgi domājoši vienaudži patiesībā dod vēl nedaudz laika pārdomām lielās politikas veidotājiem, kuru uzdevums būtu radīt jaunatnei normālus dzīves apstākļus tepat Latvijā, arī dziļākos laukos, nevis tikai lielpilsētās. Pagaidām politiķiem ar to pagalam nesokas.
Ar savām sekmēm skolā jaunietis ir apmierināts, lai gan atzīst, ka ir kur augt. Vislabāk patīk un padodas sports, daudz nodarbojas ar volejbolu, ziemā ar draugiem slēpo, spēlē hokeju. Koris, dejas, teātris vai citi sabiedriskie pienākumi viņu nesaista. Lielākais hobijs — makšķerēšana, kurai velta gandrīz katru nedēļu, izņemot pavasari. Pārsvarā makšķerēt dodas kopā ar draugiem, dažreiz — ar tēti. Makšķerēt vairāk patīk vasarā. Pusotru kilogramu smags asaris ir pagaidām lielākais paša izvilktais loms.
Tā kā mājās nav interneta, Gundars visai bieži iegriežas Dagdas pagasta bibliotēkā. Datorspēles viņu daudz neinteresē, pamatā apmeklē sociālos tīklus, arī meklē informāciju mācībām — skolotāji uzdod rakstīt referātus. Šad tad palasa kādus žurnālus, grāmatu lasīšana, daiļliteratūra puisi neaizrauj. Būtībā tas nepārsteidz, mūsdienās grūti atrast jaunieti, kurš šajā vecumā daudz lasa. Lielāks pārsteigums ir par to, ka puisis nedejo, nedzied, bet arī tas ir izskaidrojams.
Gundars: “Sabiedriskās aktivitātes nav domātas man. Palīdzu vecākiem pa māju, sanesu malku, sakārtoju istabas, pieskatu brālīti, šo to daru laukā. Tiesa, lielas saimniecības mums nav, tikai dārzs. Daudz laika paņem hobijs — makšķerēšana. Dzīvojam Ozoliņos, bet nevaram ierīkot internetu mājās, līdz ar to vairākas dienas nedēļā jāapmeklē bibliotēka.”
Juris ROGA
.jpg)
.JPG)
