Skolas, kurās laižam savus bērnus

— Skaitļi šķiet dramatiski, bet mēs nemaz neesam tik dramatiskā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņu novadiem. Mūsu 11 skolās 1.-12. klasēs mācās 1587 skolēni. Samazinājums ar iepriekšējo gadu ir, bet ļoti neliels — par 46 skolēniem visā novadā. Tas nav daudz, salīdzinot ar citiem novadiem. Šogad pirmajā klasē 161 skolēns, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir par 30 bērniem vairāk. Īstenībā pirmklasnieku skaits šogad pieaudzis arī citviet, jo jārēķinās, ka tie ir 2005. gadā dzimušie bērni. Tie bija tā saucamie treknie gadi, uz to brīdi valsts politika par pabalstiem bija mai-nījusies, bērni dzima un ģimenes neizbrauca masveidīgi no valsts. Obligāto pirmsskolas izglītības programmu novadā apgūst 237 piecus un sešus gadus ve-ci bērni. Viņu gan ir mazāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad obligāto pirmsskolas izglītības programmu apguva 280 izglītojamo.
Novada izglītības iestādēs strādā 256 skolotāji. Visi pagasti piemaksā skolotāju algām, jo laukos klases ir ļoti mazas. Lai klase pati sevi pilnībā finansētu, tajā jābūt ap 14 skolēniem. Lai var samaksāt amatalgas likmi Ls 280 apmērā, samaksāt skolotājam arī par gatavošanos stundām, mājasdarbu labošanu un visu pārējo.

— Lūdzu, raksturojiet situāciju katrā skolā...

— Kalniešu pamatskolā strādā 11 skolotāji, mācās 46 bērni, kas ir par trim mazāk nekā pirms gada. Pamatskolai tas ir mazs bērnu skaits. Es salīdzinu datus uz pagājušā mācību gada beigām un šī mācību gada sākumu. Nākamajā mācību gadā Kalniešos būs skolēnu skaita samazinājums. Kalniešos ir mazākumtautību skola, cik tur sākuši mācīties, tik tur arī mācīsies. Bet nav teikts, ka kāds kaut kur nepazūd mācību gada laikā. Tie, kuri izvēlējušies iet latviešu skolā pilsētā, viņi savlaicīgi rīkojas un jau mācās piecgadīgo un sešgadīgo grupiņā. Gadās, ka kādam bērnam tiek noteikta speciālā izglītības programma, ko Kalniešu skolā nerealizē, tad viņš aiziet uz Varavīksnes vidusskolu vai speciālo skolu. Ik pa brīdim, paskatoties datu bāzē, redzu, ka vienā vai otrā mūsu skolā kāds atnāk, kāds aiziet projām. Lauku skolās tādu ir mazāk, pilsētas skolās — nedaudz vairāk.

Indras vidusskolā strādā 13 skolotāji, šobrīd mācās 110, bet pērn bija 120 skolēnu. Indras pagasta pārvalde nolēma piemaksāt, lai skolā saglabātu vidusskolas posmu, un deputāti to atbalstīja. Finansiāli tas nemaz nav izdevīgi, bet, pirmkārt, tiek nodrošināts darbs skolotājiem, otrkārt, ļoti nelielai daļai bērnu tas ir izdevīgāk, jo ne katrs var atļauties iet pilsētas skolā. Tie, kuri būtu gājēji, tie aizietu mācīties Valsts ģimnāzijā, bet daļa pēc devītās klases vienkārši sēdētu mājās. Tagad mācās vidusskolā, lai gan ir jautājums, vai visi vidusskolu pabeigs. Arī šī skola palēnām sarūk, jo samazinās skolēnu skaits sākumskolas klasēs. Tiesa, šodien viņiem ir palielas 5 un 6-gadīgo bērnu grupas, bet vidusskolai perspektīvas nav tieši tādēļ, ka nav skolēnu pieplūduma. Šogad devītajā klasē ir seši bērni, noteikti visi neaizies uz desmito nākamajā mācību gadā. Jārēķinās ar to situāciju, kas ir. Indras skola vienīgā lauku skola, kur nav apvienoto klašu.

Robežnieku pamatskolā strādā 13 skolotāji, mācās 92 skolēni. Pērn bija 89 skolēni, un, godīgi sakot, viņi paliek iepriekšējā līmenī arī turpmākajā gadā. Robežnieku skolā ir internāts, kas pašvaldībai izmaksā ļoti dārgi, bet tas palīdz piesaistīt skolēnus, un tādā veidā arī tiek risināti ļoti daudzi sociālie jautājumi. Skaidrs, ka tie bērni, kas tur dzīvo, ir arī jāēdina.

Skaistas pamatskolā strādā pieci skolotāji, savulaik tā renovēta par pasaules bankas kredītu, un tas jau izmaksāts. Viņiem ir tikai 16 bērnu — 1. klasē seši, 3. klasē — četri, 5. klasē — divi, 7. klasē — viens un 8. klasē — trīs. Respektīvi, šī ir visproblemātiskākā skola pastāvēšanas ziņā un arī visdārgākā. Ja pilsētā viena skolēna izmaksas pašvaldībai ir ap 40 latiem, tad Skaistā tās ir 140 latu mēnesī bez algām skolotājiem. Te ir tas variants, ka skola atrodas lielceļa malā. Skola pastāv, jo ir pagasta un vecāku vēlme to saglabāt. Ir vecāki, kurus apmierina šī situācija, ka vecākajās klasēs, kad jāmācās specifiskie priekšmeti, tie tiek pasniegti apvienotajās klasēs. Iedomājieties, kā var iemācīt fiziku, ķīmiju un citus specifiskos priekšmetus 20 minūtēs paredzēto 40 vietā? Protams, arī materiāli tehnisko bāzi nav iespējas labi nodrošināt.

Poļu pamatskolā strādā 9 skolotāji, ir 51 skolēns. Par šo skolu bija dažādas runas un nianses, bet piepildījuma ziņā skola jau gadus trīs turas vienā līmenī. Viņiem ir sava niša, un bērni, kuri vēlas tur mācīties, arī aiziet uz šo skolu. Ir apvienotās klases. Ja visās lauku skolās pagasta pārvalde daļēji apmaksā skolotāju darbu, tad šajā skolā nevienu santīmu novada dome par skolotāju darbu nepiemaksā. Skolotāju algām viņi neko nesaņem arī no Polijas, bet poļi skolu pilnībā nodrošina ar mācību līdzekļiem, palīdz sagatavoties pirmajai klasei. Tie, kuri pēc 9. klases grib turpināt izglītību poļu valodā, var doties uz Daugavpils poļu ģimnāziju vai iegūt izglītību Krāslavas Valsts ģimnāzijā. Šogad daži bērni iestājās Varšavas katoļu ģimnāzijā. Pat tāds variants pastāv, problēmu ar tālākizglītības iespējām bērniem nav.

Aulejas pamatskolā strādā 8 skolotāji, mācās 30 bērnu. Visi ir vietējie. V-sas klases ir, bet lielākoties pa diviem, trim un četriem skolēniem klasē, vienīgi astotajā ir seši. Visas klases strādā apvienoti, pagasta pārvalde piemaksā skolotāju algu, lai nodrošinātu pašu, pašu minimumu. Šī arī nav augoša skola, viņiem grūtāk arī tādā ziņā, ka piecgadīgo un sešgadīgo ir maz. Bet kādu laiku skola turēsies.

Sauleskalna sākumskolā strādā trīs skolotāji ar 16 bērniem, bet viņi ir krietni izdevīgākā situācijā, nekā Skaistas pamatskola, jo 1.-6. klasēs ir tikai divi klašu komplekti, divu klašu vispār nav. Strādā trīs skolotāji, kuriem ir divas, pat trīs specialitātes. Brauc pie viņiem tikai angļu valodas skolotājs. Nākamgad skolā varētu būt par dažiem bērniem vairāk, ja neviens neaizbrauc un nepārdomā, jo arī līdz pilsētai nav tālu.

— Vai tik nelielās skoliņās var iedot normālu izglītību?

— Sākumskolas gadījumā var. Mans viedoklis, un nedomāju, ka mani kāds pārliecinās par pretējo — līdz tam brīdim, kamēr nesākas specifiskie priekšmeti, kur vajadzīga moderna materiāli tehniskā bāze, viss ir kārtībā, var normāli strādāt. Kad nāk specifiskie priekšmeti, dabaszinību priekšmeti, rodas problēmas. Tas skolotājs var būt fantastisks, viņš var labi mācīt, bet, ja bērns nav redzējis ne modernu aprīkojumu, ne modernās tehnoloģijas... Tikai ar datoru mūsdienās nevienu nepārsteigsi.
Nākamā skola — Izvaltas pamatskola, kurā strādā 11 skolotāji un mācās 71 skolēns. Visticamāk, sagaida bērnu skaita sarukums, jo šogad ir liela devītā klase — 10 skolēnu, bet piecgadīgo un sešgadīgo ir 11, no kuriem labi ja puse ies skolā. Tomēr no lauku skolām šī ir trešā lielākā.

Krāslavas pamatskolā strādā 36 skolotāji, ir 370 bērnu — par dažiem vairāk nekā pērn. Devītās klases, kuras aizgāja, nebija lielas, pirmklasnieku bija vairāk. Šis bērnu skaits skolā saglabāsies arī turpmāk. Materiāli skola ir nodrošināta pietiekami, nav nepieciešamības veidot apvienotās klases un pat var atļauties tādu prieku, kā programmas integrētiem bērniem ar speciālajam vajadzībām. Var atļauties arī lielāku amatalgas likmi — Ministru kabineta noteikumi nosaka viszemāko. Ja skolas līdzekļi ļauj, var celt uz augšu.

Krāslavas Valsts ģimnāzijā strādā 32 skolotāji, šogad sāka mācības 219 skolēnu, šobrīd jau ir 220. Bet viņi ir piedzīvojuši viskrasāko skolēnu skaita samazinājumu — praktiski viena liela klase ir mīnusā. Skolā nav 1.-6. klases posma, sākas no 7. klases, bet vidusskolas posms sarūk visur, jo no pamatskolām vairs nepienāk tik daudz skolēnu, kā kādreiz. Šogad viņiem ir viena 7. klase, bija plānojuši divas. Pat pēc ļoti rožainām prognozēm nākamgad, visticamāk, būs samazinājums.

Krāslavas Varavīksnes vidusskolā strādā 62 skolotāji, mācās 566 skolēni. Viņiem liela samazinājuma nav. Šī ir skola, kas realizē mazākumtautību izglītības programmu. Novadā tādas ir palikušas tikai divas. Varavīksnes vidusskolai ir sava pirmsskolas grupa. Laukos šādas grupas ir visās skolās. Šajā skolā tiek realizēta arī vakarskolas programma, kuru skola var atļauties finansēt, jo ir pietiekams izglītojamo skaits. Ir divas apvienotās klases.

Pirmsskolas izglītības iestādē (PII) “Pīlādzītis” strādā 27 skolotāji, PII “Pienenīte” — 26 skolotāji. Obligāto pirmsskolas izglītības programmu apgūstošo bērnu skaits sarūk: “Pienenītē” ir 71, ”Pīlādzītī” — 68, bet pirms gada bija attiecīgi 83 un 71. Redzam, cik pilsētā bērnu ir dzimis, bet cik no viņiem reāli atnāks izglītības iestādē, neviens nevar prognozēt, jo nav datu par to, cik izbraukuši un cik vēl izbrauks. Ļoti daudzi ir deklarēti novadā, pilsētā, bet faktiski šeit nedzīvo.

— Kas parāda, kura skola ir labāka, kurā vērts laist bērnu? Vieni saka — skolu reitings, citi — personīgā pieredze. Kāds ir jūsu viedoklis par svarīgākajiem kritērijiem skolas izvēlē?

— Sāksim ar to, ka esam neliels novads, maza pilsēta. Pie mums pirmām kārtām darbojas personīgā pieredze: mani bērni gāja, vecākie brāļi, māsas, kaimiņu, radu bērni utt. Daudzi paši mācījušies tajā vai citā skolā, vienam otram vēl skolotāja tur strādā. Ja es varu atļauties vest bērnus tālāk no dzīvesvietas, tad loģiski, ka es vedīšu turp, kur nav apvienotas klases, kur bērnam ir nodrošinātas papildus iespējas, kur ir mākslas un mūzikas skola, domājot par perspektīvu un bērna tālāku nākotni. Tas ir otrs. Reitingi? Par tiem ārkārtīgi grūti runāt. Cēsu Valsts ģimnāzijas Draudzīgā aicinājuma reitings tiek sastādīts konkrētajā gadā, konkrētiem bērniem. Bet būsim godīgi — sociālā vide ir ļoti atšķirīga. Nākamajā gadā tajā skolā var būt pavisam citi bērni, kuri vairs nespēs uzrādīt augstus sasniegumus, un būs pavisam citi rezultāti un cits reitings. Nevar akli paļauties tikai uz reitingiem. Varbūt reitingi ir aktuālāki lielajās pilsētas, kur skolu tīkls lielāks, kur ir vairāk skolēnu un ir konkursi. Mēs taču ņemam skolā visus, nav atlases.

Manuprāt, būtiskākais ir pat tas, ko, starp citu, nevar parādīt neviens reitings, kāda ir bērna izaugsme. Proti, ar kādu potenciālu viņš atnāk un ko sasniedz konkrētajā skolā.

— Bet kā to zināt vecākiem?

— Īstenībā bērnu vecākiem būtu jāzina, kā strādā skolotāji izvēlētajā skolā. Tāpēc ir atvērto durvju dienas, kad pie skolotājiem var nākt uz jebkuru skolu uz atklātajām stundām. Vecākiem būtu jā- aiziet un jāpainteresējas. Šodien ir aktuāli izvēlēties iespējami labāku skolu, jo tālāk jau nekur bez labas izglītības. Ir arī bērni ar speciālajām un īpašajām vajadzībām, un tad ir labi, ja ir skolotāji, kuri māk ar šiem bērniem strādāt integrēti vispārizglītojošajās skolās. Viņam nav jāiet uz speciālo skolu, bet viņš tiek integrēts parastajā klasē, strādā atbilstoši savām spējām, attīstās, dzīvo ģimenē savās mājās, nav jādomā par internātu, un viņš atbilstoši savām spējām arī pabeidz skolu un iegūst izglītību. Tādas skolas novadā ir trīs: Krāslavas pamatskola, Varavīksnes vidusskola un Robežnieku pamatskola. Protams, pilsētas skolās programmu izvēle ir lielāka.

— Cik liela loma skolu labam nodrošinājumam ar mūsdienīgiem mācību līdzekļiem?

— Uzskatu, ka mūsdienās tam ir milzīga loma, ja domājam par bērna nākotni. Visā valstī tiek aktualizēts jautājums par obligāto vidējo izglītību. Ja bērnam būs jāmācās vidusskolā, tur vajag atbilstošu materiāli tehnisko bāzi. Arī pamatskolā ir praktiskie darbi, kurus nevar veikt, ja skolā nav atbilstošas bāzes. Kā var mācīties tālāk, ja iepriekšējos gados skolēns nav izstrādājis nevienu praktisko vai laboratorijas darbu ar moderniem mūsdienu prasībām atbilstošiem mācību līdzekļiem? Mēs dzīvojam XXI gadsimtā!

Skolas apgādā pašvaldības, bet daļēji arī valsts. Perspektīvajām skolām, kurās skolēnu skaits būs ilgtermiņā, ir iespēja piedalīties projektos, un mūsu skolas to izmanto: gan ģimnāzijā, gan Varavīksnes vidusskolā realizēti dabaszinību projekti, un visi kabineti ir pilnībā nodrošināti ar visu nepieciešamo. Ģimnāzija startēja 1. posmā, Varavīksnes vidusskola — 2. posmā. Krāslavas pamatskola izmantoja iespēju startēt pilotprojektā 7.-9. klasēm, un arī tur kabineti apgādāti pilnībā. Protams, pašvaldībai bija arī jāiegulda nauda, turklāt ne maza. Ja projekts deva aprīkojumu, tad pašiem bija jāizremontē kabi- neti. Piemēram, lai izremontētu vidusskolā ķīmijas kabinetu, savi 17 tūkstoši latu vajadzīgi. Mazajām skolām šis tas tika no tiem projektiem, kas paredzēti visām skolām.

— Tagad vairs nevar atstāt skolēnu uz otro gadu?

— Ir MK noteikumi, skolotājam jāparāda visa sava meistarība, jāizmanto mācību gada pagarinājums, lai, apmeklējot papildu mācību pasākumus, skolēns var saņemt sekmīgu vērtējumu un tikt pārcelts nākamajā klasē. 1.-4. klasē uz otro gadu neatstāj. 5.-8. klasē uz nākamo klasi pārceļ, ja saņemts ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums. Vidusskolā ir tā, ka viena nesekmīga vērtējuma gadījumā atskaita no skolas. Atskaitītais skolēns var doties apgūt kādu profesiju vai meklēt citu skolu. Iespējas pastāv, tikai vajag gribēt mācīties.

— Ar skolotāju darba samaksu visi apmierināti?

— Apmierināti visi nebūs nekad. Kamēr pastāv noteikumi, kad nauda seko skolēnam līdz pašvaldībai, nevis skolai, mēs izmantojam iespēju vienoties ar lielajām skolām par atbalstu mazajām. Vispirms runājam ar skolu vadību, tad arī ar skolotājiem, un, cepuri nost, trīs gadus pēc kārtas neviens nav sacījis nē. Viņi dalās. Šogad no sava budžeta katru mēnesi Krāslavas pamatskola un Varavīksnes vidusskola atdod apmēram 1500 latu lauku skolām mācību procesa finansēšanai, proti, skolotāju algām par mācību stundām un nekam citam. Ģimnāzija atvēl 100 latus, jo viņiem pašiem situācija ļoti saspringta, ir daudz 4. un 5. kategorijas skolotāju, kuriem jāpiemaksā pēc MK noteikumiem. Turklāt tā ir Valsts ģimnāzija un jānodrošina visiem skolotājiem desmit procentu piemaksa. Ģimnāzijā ir mazas vidusskolas klases, kas ir izšķērdība, bet, tā kā programmas iesāktas, tās ir jāpabeidz. Nākotnē jaunas nevarēs tā veidot, pašvaldībā ir pieņemti attiecīgi noteikumi.

Arī lauku skolās augsti kvalificētiem skolotājiem ir jāpiemaksā. Iznāk tā, ka labs skolotājs skolai materiāli nav izdevīgs, jo viņa stunda maksā dārgāk nekā kolēģa.

Gribu uzsvērt, ka novada domes deputāti risina jebkuru jautājumu, ir vienāda pieeja visām skolām, pašvaldība izdala pietiekami lielu naudas summu mācību līdzekļu iegādei. Vecākiem ir jātērējas mācību grāmatām tikai ģimnāzijā vidusskolas klasēs. Pašvaldība 2012. gadā izdalīja 3000 latu mācību grāmatu iegādei, katra skola saņēma atbilstoši bērnu skaitam plus pie valsts finansējuma. Pērn arī valsts iedeva labu summu — ap trim latiem uz bērnu, viena kārtīga grāmata sanāk. Nākamgad gribas panākt budžetā nedaudz naudas mācību līdzekļu iegādei pirmsskolai, jo mainījušās programmas obligātajā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā. Vismaz kaut kas viņiem arī jānopērk. Par darba burtnīcām skolām nerunājam — katra skola rīkojas pati. Mūsu skolas sāk prātīgi izvērtēt: ir vajadzīga darba burtnīca vai nē. Ne vienmēr tā sevi attaisno. Tur, kur tiešām vajadzīga, pērk. Var jau arī kopēt, bet tad jāatjauno kopēšanas tehnika, kas atkal ir uz pašvaldības pleciem.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA