Varbūt darīt kā Zviedrijā?

Mūsu salās preses izdevumiem ir noteikts mērķis: katrā numurā nosaukt iespējami vairāk īpašvārdu, jo paši laikraksti ir ļoti garlaicīgi, bet vajag taču kaut kā pie- saistīt lasītāju. Un ja šodien jaunumu nav, arī talantīgu žurnālistu, kuri varētu uzrakstīt interesanti ne par ko, nav, tad redaktors mēģina izgrozīties, kā vien var. Piemēram, publicē daudz lielu fotogrāfiju ar parakstiem: kas, kur, ko darīja. Lai katrs lasītājs varētu pazīt sevi vai savus paziņas, līdztekus tam saņemot patiku no laikraksta. Tieksmē pēc slavas uz zemes Ālandu iedzīvotāji nepazīst robežas.

Piemēram, nesen izlasīju publikāciju “Vakara atpūta”. Tieši tolaik salas piemeklēja utu epidēmija. Konstatēja veselus četrus gadījumus! Šausmīga epidēmija! Reportāža uz divām lapām, lai gan materiāla tādam iespiedzīmju skaitam nevarēja sadabūt. Milzīga fotogrāfija, kurā laimīgi smai-doša meitene uz galvas šķir matu šķipsnas, lai visi mēs paši to redzētu. Tiesa, utis nav redzamas. Iespējams, tās paslēpušās. Vēl piecpadsmit fotogrāfiju. Viņa ar vecākiem, draudzenēm, suni, bērnībā, uz slēpēm, laivā, pludmalē peldkostīmā...

Publikācija saucas “Viņai atrastas utis!” Pirmajā lappusē lieliem burtiem zem paša virsraksta paskaidrojums: “Anna Eriksone no Gudbjū ciema, kura dzīvo zaļā divstāvu mājā pie pasta un mācās koledžā datordizaina nodaļā. Māsas un brāļi: Ēriks (14 gadu), Mats (12 gadu), Marianna (15 gadu), Kaspers (6 gadi) un mazais Linu (3 mēneši). Māmiņa Eija un tētis Pontuss. Kaķene Mise. Iecienītais ēdiens — pica, dzēriens — “Fanta”. 19. janvārī plkst. 9.00 no rīta viņa pamanīja savos matos utis...” Tālāk seko garš stāstījums par to, ka šī Anna visu laiku kasījās un domāja: kas tad tas ir? Vēlāk māte ieteica viņai vērsties pie ārsta, kurš arī pateica, ka viņai esot utis. Un parak- stīja speciālu šampūnu. Tālāk seko gara intervija ar ārstu. Un ko jūs domājat? Nākamajā rītā iznāca jauns laikraksta numurs ar nosaukumu “Viņiem arī utis” — gadījumi ar citiem lasītājiem.

Es cienu Ālandu laikrakstus! Tie vienmēr ir interesanti, neatkarīgi no gadalaika vai notikumiem pasaulē. Kad atver numuru, obligāti izlasīsi visu no sākuma līdz galam, nepalaidīsi garām nevienu publikāciju un brīnīsies vien. Es ļoti vēlētos pastrādāt tādā laikrakstā. Nojaušu, ka redaktors dod žurnālistiem rīcības brīvību un saka: “Kā gribat, mīlīši, bet lai līdz rītdienai būtu gatavas... padsmit lapas ar fotogrāfijām. Rakstiet par ko vien tīk, bet lai lappuses būtu aizpildītas. Turklāt vismaz divas sensācijas un viens atmaskojums, ne mazāk! Vai skaidrs? Citādi es jūs!” Tālāk jau žurnālisti sāk skribelēt, kas tik kuram ienāk prātā.
Interneta adrese:

Sildava ZALESSKA