Labdien, manu avīzīt!

Sveicu avīzes “Ezerzeme” kolektīvu pusapaļajā jubilejā, vēlu panākumus, veiksmi, lasītāju mīlestību un atsaucību.
Gribu pateikties par interesantajiem rakstiem, ziņām, fotogrāfijām. Pēdējā laikā īpaši mani saviļņoja tādi pozitīvi raksti kā par Valdi Pudniku un viņa karaļvalsti, par Artūru Kromānu “Pat pieaugušajiem būtu grūti turēt līdzi”. Lielāku interesi izraisīja vēl tas fakts, ka Valdi Pudniku pazinu kā mazu puiku, jo dzīvojām blakus mājās Kombuļos. Par Artūru Kromānu priecājos vēl tāpēc, ka viņš ir Dagdas vidusskolas audzēknis, kur par direktori strādā mana bijušā vīra māsas meita Vija Gekiša. Ceru, ka tādu skolēnu viņas vadītajā skolā ir ne mazums, jo ne jau par velti Dagdas vidusskola republikas skolu reitingā ir pašā augšgalā. Apsveicu un vēlu visiem veiksmi. Laimīgi tie vecāki, kuriem ir tik jauki bērni.

Jā, un kur tad vēl tie trakie seši riteņbraucēji uz Papua-Jaungvineju!Izlasīju 2. turpinājumu vakarā, naktī pamodos, meklēju enciklopēdiju “Planēta”, lai kartē vēlreiz pārliecinātos, kur tie “aborigēni apēda Kuku”! Ir nu gan neaprakstāmi uzņēmīgi, drosmīgi piedzīvojumu meklētāji! Man tikai radās viens neatbildēts jautājums Eduardam Ļetunovam — kā viņi uz Papua-Jaungvineju nogādāja savus velosipēdus? (ha-ha).

Lappusi “Ticības lietas” lasa arī mani draugi. Paldies par rakstu “Cik jauni mēs bijām...”, kurš uzdzina man pamatīgu nostalģiju pēc skaistākajiem darba gadiem Sauleskalna skolā. Žēl, ka neaizbraucu uz tikšanos. Mīļš sveiciens Zentas Melderes kundzei un citiem.

Ar to arī beigšu. Vēlreiz vēlu visu to labāko jūsu turpmākajā radošajā darbā.

Īpašs sveiciens A. Gončarova kungam.

Ar patiesu cieņu Valentīna LATKOVSKA Ārdavā, Preiļu novads