Drīz Ziemassvētki!

14. decembra vakarā Dagdas novada domes ēkas priekšā pulcējās bērni, viņu vecāki un vecvecāki, novada domes priekšsēdētājs un deputāti, lai kopā ar Ziemassvētku vecīti un rūķīšiem iedegtu lielo svētku egli. Ziemassvētku vecīšu salidojums diemžēl nenotika, toties bija citi pārsteigumi, piemēram, dziesmas un dejas apkārt eglei.

Gaidot Ziemassvētku vecīti, bērni draiskojās sniegā, bet pieaugušie, raugoties viņu virzienā, no kājas uz kāju mīņājās vēl straujāk — lai sasildītos. Pēkšņi no tumsas iznira iespaidīgs kortežs — Ziemassvētku vecītis, kā jau īpašs viesis, atbrauca savdabīgā pajūgā, kuru uz priekšu vilka un stūma ne ta zirgi, ne ta rūķi... Vārdu sakot, visi kopā. Ahā, skaidrs, kāpēc šoreiz nebija Ziemassvētku vecīšu salidojuma — zirgspēku krīze, kas laikam vienīgā šogad valstī palika nepievarēta! Sasēdinot duci vecīšu vienās ragavās, tās nevarētu izkustināt no vietas.

Vecīti un viņa palīgus sagaidīja rokās sadevušies bērni un vecāki, kuri pirms brīža aktīvi darbojās, rāpjoties sniega kupenās. Ziemassvētku vecītis atveda sveicienus bērniem, viņu māmiņām un tētiem, vecmāmiņām un vectētiņiem, novēlēja visiem priecīgi sagaidīt Ziemassvētkus un krāšņi nosvinēt gadumiju! Protams, pie izrotātas egles! Uz galveno notikumu — eglītes spuldzīšu virteņu iedegšanos — vecītis nelika gaidīt bezgalīgi un vispirms aicināja pieaugušos saukt ierastos vārdus: “Eglīte, iededzies!” Bet tā neklausīja nedz domes priekšsēdētāju Viktoru Stikutu, nedz deputātus, nedz citus pieaugušos. Ar pirmo piegājienu tas nesanāca arī bērniem, un daži sāka prātot par nepieciešamību paaicināt elektriķi. Taču nē, izrādās, vajadzēja skaļāk, vēl skaļāk, un tad Ziemassvētku milzīgā rota uzplauka savā pilnā krāšņumā! Urā, iedegās! Visi sadevās rokās, ieskaujot eglīti aplī, dziedāja un dejoja tai par godu. Lielajai jautrībai netraucēja pat fakts, ka neuzkrita ne pārsliņa sniega. Savas pērnā gada rūpes aizmirsa fotogrāfi un kinooperatori — dārgo tehniku nevajadzēja slēpt zem kaut kādām plēvēm.

Izpriecājies kopā ar bērniem, viņu mammām, tētiem un vecvecākiem, Ziemassvētku vecītis sāka dāvināt Lieliskas uzvedības sertifikātus, kas apstiprina, ka tā īpašnieks šī gada laikā ir teicami uzvedies, bijis paklausīgs, labi ēda un nedarīja pāri kaķiem. Malacis! Šo cilvēku veselu gadu nedrīkst likt kaktā ar norunu, ka viņš nākamajā gadā noteikti klausīs vecākus un nevienam nedarīs pāri, būs labsirdīgs un godīgs. “Veiksmi Tev un Taviem mīļajiem Jaunajā gadā!” novēlēja Ziemassvētku vecītis mazajiem sertifikāta saņēmējiem. Pēc tam viņš jūdza savu zirdziņrūķīšus pajūgā, sēdās ragavās un kā vējš aizsvilpoja prom, bet pasākuma izskaņā vēl visi tika cienāti ar piparkūkām, konfektēm un karstu tēju.

Juris ROGA