Viens par otru labāks, krāšņāks, iespaidīgāks!

Iedzīvotāju atsaucība izrādījās negaidīti liela, un kantora ēkas foajē tik tikko pietika vietas, lai izvietotu visus rokdarbus. Uzrunājot pasākuma dalībniekus, bibliotekāre Ludmila Kukele pastāstīja, ka pirmās savus rokdarbus izstādei bija iesniegušas Kristīne un Anita Mihailovas. Pēc tam iestājās klusums, un vienubrīd jau piezagās bažas, vai tik viss izdosies? Pēkšņi iedzīvotāji viens pēc otra draudzīgi sāka nest savus rotājumus: gan pensionāri, gan bērni, gan strādājošie. Savus rokdarbus kopumā piedāvāja 22 dalībnieki, bet pašu darbu bija vēl vairāk, jo netrūka arī tādu cilvēku, kuri iesniedza divus un pat trīs pašdarinātus rotājumus. Viens par otru labāks, krāšņāks, iespaidīgāks! Pateicībā par skaistajiem rokdarbiem Ludmila pasniedza suvenīru katram izstādes dalībniekam. Ļoti priecē arī fakts, ka noslēguma pasākumā piedalījās gandrīz visi izstādes dalībnieki, ja arī kāds neieradās, tad tam bija nopietni iemesli, nevis slinkums vai vienaldzība.

Pagasta ļaudis ar savu klātbūtni pagodināja Dagdas novada domes deputāte un domes priekšsēdētāja 2. vietniece Sandra Viškure: “Lai kāds pasākums notiktu, vienmēr jābūt sponsoram ar plašu un atvērtu dvēseli, vajag arī, lai kāds mūs pastumj uz priekšu vai pasaka priekšā labu ideju, vajag arī cilvēku, kurš iedvesmo citus.”

Pēc šiem vārdiem Sandra paspieda roku diviem cilvēkiem — sponsoram Anatolam Viškuram un vislielākajai cilvēku iedvesmotājai bibliotekārei Lud-milai, kurai uzdāvināja vācelīti ar saldumiem, piebilstot, kad tā tiks iztukšota, iekšā jāliek domas un idejas jauniem konkursiem. Nav aiz kalniem Lieldienas, būtu labi aicināt cilvēkus gatavot jaunu svētku atribūtiku saistībā ar Lieldienām.

Vēl divas konfekšu paciņas Sandra uzdāvināja divām rokdarbniecēm, kuras radīja atšķirīgas, bet krāšņas eglītes: dāvanas tika Inai un Irinai — par lielo un mazo egli.

Klātesošos sveica arī domes deputāts Anatols Viškurs, kurš arī pats ir izstādes dalībnieks — dziļā slepenībā viņš no papīra cilindriem izgatavoja 2013. gada simbolu čūsku! Anatols sevišķi paslavēja pagasta bibliotekāri par viņas darbaspējām un organizatora dotībām, kā arī īpašu paldies sacīja aktīvākajiem pagasta pensionāriem, kuri nekad neatsaka palīdzību, piedalās faktiski visos pasākumos, pat semināros. Arī pagasta bērni kā lieli malači izpelnījās Anatola paldies.

“Esmu nonācis pie secinājuma, ka nākamo izstādi vajadzētu rīkot krietni plašāku — ar dziesmām un dejām,” sacīja Anatols. ”Ir taču beidzot jāparāda citiem, ka savā pagastā mēs mākam arī kaut ko nodziedāt un danci griezt! Lai visiem veicas!”
Noslēgumā visi pulcējās pie tējas un saldumu galda, kā arī turpinājās sarunas par rokdarbiem un citām tēmām. Lūk, ko žurnālistam pastāstīja dažas rokdarbnieces.

Ludmila Petrova: “Es darināju lielu Adventa vainagu, tas nolikts atsevišķi gaitenī. Bet šī mazā egle, par kuru Sandra pasniedza balvu, ir manas meitas Irinas rokdarbs, es tikai nedaudz palīdzēju. Meitene mācās Dagdas vidusskolas 10. klasē un nevarēja tikt uz pasākumu, lai gan ļoti gribēja. Eglīte tapa no krāsaina papīra, sākumā bija jāizgriež papīra diski viens par otru mazāki, pēc tam meita uz katra veica nepieciešamās aizzīmes. Tad bija precīzi jāizgriež pa zīmēto kontūru, jāsatin, jāsalīmē un katru gatavo detaļu jāuzģērbj uz stieples. Tāda īsumā ir tehnoloģija. Es uzskatu, ka cilvēkam dzīvē jāiemācās viss, cilvēka iespējas patiesībā ir bezgalīgas, galvenais gribēt mācīties. Kad šī vēlme ir, tad paskaties, kā dara citi, un viss aizies pats no sevis.”

Ina Sadovska: “Rokdarbiem pievērsos sen, man patīk adīt un šūt, bet papīra locīšanai pievērsos šī konkursa sakarā. Šī ir pirmā rokdarbu izstāde, kurā piedalos un uzreiz ar vairākiem darbiem. Lielā egle tapa no salvetēm. Ideju aizņēmos internetā. Svečturi izveidoju pavisam vienkārši: augšpēdus apgriezta šampanieša glāzīte, kurai iekšā var ielikt jebko, piemēram, eglītes zariņu un Salavecīša figūriņu. Skaists svečturis sanāk. Ir daudz veidu, kā kafijas pupiņas pielietot rokdarbos — tās dod neparastu izskatu. Man ir tapis Laimes pakavs no kafijas pupiņām, kas pielīmētas kartona pamatnei, un kopā ar dažiem magnētiņiem to var viegli piestiprināt ledusskapja durvīm vai citur. Izdomāju taisīt Laimes pakavu, jo visi Jaunajā gadā vēlam viens otram laimi, bet pakavs asociējas ar laimi. Kompozīciju papildināju ar mazām čūskas figūriņām, kas ir nākamā gada simbols. Vispār šie darbi prasīja ļoti daudz laika. Sākumā bija grūti izdomāt, ko taisīt, tad bija grūtības sameklēt nepieciešamo materiālu. Arī nākotnē gribu piedalīties šādos konkursos, ceru, ka tuvākais būs Lieldienās.”

Biruta Kromāne: “Es taisīju Adventa vainagu. Ar rokdarbiem nodarbojos sen, bet pamatā ar adīšanu. Pie šiem ķēros, tieši pateicoties bibliotekāres izsludinātajam konkursam. Es neesmu gājusi floristikas pulciņā, arī speciālos žurnālos nelasīju, vienkārši pati izdomāju, kā varētu likt lietā pašas dārzā izaudzētos dabas materiālus. Agrāk esmu darinājusi sauso ziedu kompozīcijas, ir doma sataisīt lielu gleznu. Materiāli tai jau savākti, vajag tikai iedvesmu.”

Marija Urbāne: “Esmu pensionāre, pēc profesijas esmu šuvēja-piegriezēja, rokdarbiem nopietni pievērsos aptuveni 18 gadu vecumā un mīlu tos šobaltdien. Šajā izstādē mans darbs ir eglīte, kas izpušķota ar konfektēm, un noadīju tai arī mazu eņģelīti. Otrs darbs ir no papīra sataisīta vafele, kurai iekšā liela svece, kas tapa no bišu vaska. Lai gan es labprāt piedalos šādās izstādēs, man labāk patīk šūt un adīt, mājās ļoti daudz adu.”

Juris ROGA