Atzīme — stiprs septītnieks!

Kopā ar pagastu pārvalžu vadītājiem dažus objektus apmeklēju arī es. Blakus ceļam Dagda-Ezernieki ir Baltā baznīca, turpat pagrieziens uz Obiteļu, kur atrodas SIA “Valmeks" atpūtas komplekss, bet starp Obiteļu un Balto baznīcu Ezernieku pagasta Novomisļos atrodas Jaundomes muiža. Šeit daudz ir paveikts, bet, kā man reiz sacīja domes priekšsēdētājs V. Stikuts, darāmā netrūks mūža ilgumā. Ekskursiju vadīja Jaundomes muižas vadītājs Armands Pudniks, kuru dažreiz dēvē par Jaundomes muižkungu, jo šādā objektā vārds “vadītājs” absolūti neiederas, te var būt tikai muižkungs! Jaundomes muižas galvenā izstāžu zāle, semināru zāle un citas telpas praktiski vēl stāv tukšas, bet interese par šo objektu aug augumā. Latvieši jau te grib rīkot savus seminārus, ārzemnieki kaļ plānus savam biznesam, piemēram, saistībā ar makšķerēšanas piederumiem un laivu nomu. Pašvaldībai ir plāni savest kārtībā arī pašas muižas ēku, kur šodien vēl mīt kāda ģimene, bet tā pārcelsies uz citu dzīvesvietu.

Pēc tam ēka tiks iznomāta uzņēmējiem, kur varēs ierīkot ēstuvi, kurā piedāvās baudīt zivju produkciju, lielo izstāžu-pārdošanas zāli un citas biznesa lietas. Bet visvairāk šokēja ziņa, ka pārskatāmā nākotnē no muižas teritorijas līdz Ežezeram tiks uzbūvēts ceļš. Nē, tas nebūs asfalts, bet grants ceļš, lai tūristiem un citiem interesentiem nav jālien caur brikšņiem, lai ieraudzītu ezeru. Laikam jau viss virzītos uz priekšu vēl straujāk, ja pašvaldības nauda nebūtu bezcerīgi iestrēgusi Latvijas Krājbankā.

Latgales pusē zemnieki aizvien biežāk sāk nodarboties ar aitkopību. Nākamais objekts Ezernieku pagastā, kurp visus aizveda domes priekšsēdētājs, pārsteidz ar ražošanas vērienu — SIA “Dagdas aita” fermā jau ir 1000 aitas, bet nākamgad šis skaits var tikt dubultots, jo īpašnieks plāno uzbūvēt vēl vienu fermas korpusu. Latvijā lielākā aitu ferma savu produkciju — Tekselas šķirnes aitas— eksportēs. Turki un vācieši iegādājas tikai šo šķirni. Ja aitas gaļai ir noiets, tad kur likt vilnu? Ko darīt ar vilnu, ir arī domes priekšsēdētāja galvassāpes.

V. Stikuts: “Tiekoties ar fermas īpašnieku, mēs spriedīsim par šo jautājumu. Vilna ir dabīga un vērtīga izejviela, ir jārod tai pielietojums, jo aitas mūspusē tur arī nelielās saimniecības un zemniekiem būtu ko nodot pārstrādei. Uz šo aitu fermu biju atvedis Zemkopības ministri, lai paskatās, kā varam strādāt. Nākamajā plānošanas periodā paredzēts lielāks atbalsts kooperatīviem un lauksaimnieku biedrībām, mums jāizmanto šī iespēja.”

Pagastu pārvalžu vadītāju delegācija apmeklēja katru pagastu, kur konkrētās pārvaldes vadītājs saviem kolēģiem stāstīja un rādīja labāko, kas ir paveikts un ar ko var lepoties, bet Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts laikraksta “Ezerzeme” žurnālistam sniedza īsu paveiktā apkopojumu.

V. Stikuts: “Par pašvaldības rīcībā esošiem objektiem varu sacīt, ka esam sasnieguši līmeni, kas vērtējams ar stiprām septiņām ballēm desmit ballu skalā. Mūsu viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pavilkt uz augšu tos pagastus, kuri līdz šim bija atpalikuši un savā ziņā apdalīti ar infrastruktūru. Gribam sasniegt aptuveni vienādu pakalpojumu līmeni iedzīvotājiem visā novadā. Es runāju par Bērziņu tautas namu, kura rekonstrukcija ir pabeigta, un šodien mēs to apciemosim, novērtēsim. Es runāju par Ķepovu, kur nebija nekā, bet arī šajā pierobežas nomalē esam sasnieguši vēlamo līmeni, kas tur nepieciešams, vadoties no vietējo pieprasījuma. Šobrīd varu droši apgalvot, ka tautas nami, bibliotēkas un izglītības iestādes visā novadā ir labā līmenī. To drīz varēs sacīt arī par Šķaunes pamatskolu, kas gadiem ilgi nebija remontēta. Beidzot ir projekts, un skolā būs rekonstrukcija. Līdz ar to varu nomierināt iedzīvotājus, ka no pašvaldības puses nav nekādu plānu par kādas skolas likvidāciju nākamajā gadā. Mēs noteikti neslēgsim skolas, to varu pateikt droši. Ja projekts Šķaunē tiks realizēts, tad pēc projekta nosacījumiem arī šo skolu būsim gatavi uzturēt vismaz vairākus gadus. Vienīgi pagasta iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka viņi paši ir savas laimes kalēji, un jādomā pašiem, kā veidot laukos savu dzīvi, bet pašvaldība savu darbu paveiks godam.

Andzeļos izvērtējām kapličas nepieciešamības tēmu, Andrupenē tāda šogad uzbūvēta, un esam to apskatījuši. Kapličas tēma ir svarīga, jo galu galā visi mūsu bērni agrāk vai vēlāk atgriežas dzimtenē. Guldīt zemes klēpī šodien uz novadu ved tuviniekus gan no ārzemēm, gan no Rīgas, gan no citām pilsētām, jo tur ir milzīgas cenas par kapavietu. Mums ir cienīgi jāsagaida ikviens, kurš atgriežas savā dzimtenē, un kapi plešas nenormālā ātrumā.”

— Vai nav noticis tā, ka, pievēršot padziļinātu uzmanību lauku problēmām un ieguldot naudu pagastos, mazpilsēta palika pabērna lomā?

— Nē, jo Dagdas tautas nams, skola, pirmsskolas iestāde, jauniešu centrs ir dabūjuši savu artavu, arī šobrīd Dagdā turpinām strādāt ar projektiem, top jauni. Izmantojot iespēju, laikraksta “Ezerzeme” lasītājiem gribu novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu jauno gadu!”

Juris ROGA