JEVDOKIJA ŠKUTĀNE
(1949. 22. VIII - 2012. 24. XII)
Ak, Latgales saule,
Es aizeju projām,
Tu bērniem un mazbērniem paliec.
24. decembra pievakarē, kad pasaules kristieši posās Ziemassvētku svētvakaram, eņģeļu dziesmu pavadībā pēc grūtas slimības mūžības ceļos devās mūsu ilggadējās kolēģes Jevdokijas Škutānes — mūsu Žeņas — dvēselīte.
Žeņa ir Latgales zemnieku meita, dzimusi un augusi Grāveru pagasta Akmiņeicā. Pēc studijām Latvijas Lauksaimniecības aka-dēmijā 1972. gadā ar zootehniķes diplomu atgriezās dzimtajā pusē, kur aizvadīja visu savu darbīgo dzīvi, sākumā strādājot padomju saimniecībā “Kapiņi”, tad — “Sauleskalns”, pēc tam ilgus gadus — rajona lauksaimniecības pārvaldē, lauku atbalsta punktā. Mēs Žeņu pazīstam kā zinošu, atbildīgu, čaklu speciālisti, sabiedrisku, labes-tīgu, gaišu, atsaucīgu cilvēku, pie kuras vienmēr varēja rast palīdzību un atbalstu. Kombuļos Žeņa sastapa savu mūža mīlestību Henriku, ar kuru nodibināja ģimeni un izaudzināja trīs dēlus.
Žeņa steidzās pilnvērtīgi dzīvot, vairāk dot citiem, vairāk izdarīt šaisaulē. Nežēlīgā slimība izrāvusi no mūsu vidus...
Mēs, bijušie kolēģi, izsakām visdziļāko līdzjūtību vīram Henrikam, dēlu ģimenēm, māsai un brālim, citiem piederīgajiem. Mēs paturēsim Tevi, Žeņa, gaišā piemiņā. Lai miers ir Tavai dvēselei mūžībā!
L. Kavinska, P. Maksimovs, B. Rubika, H. Voronka, I. Streļča, V. un Ā. Ločmeļi, I. un J. Brili, A. Konošonoka, A. Strode, A. Kožemjako, Ē. Gabrusāne, M. Kozinda, M. Stašķeviča, J. Suharevskis, P. Muzičko, V. Čursins un citi.