Padomi zvēru un putnu barošanai ziemā

Sniegā zvēri lieki nestaigā. Meža cūkas, stirnas un staltbrieži sniegiem bagātā ziemā pārvietojas ar grūtībām, jo šo pārnadžu sugu veidošanās notikusi maigākā klimatā ar plānu un nepastāvīgu sniega segu. Visi guļ un barojas vienuviet. Īpašs pielāgojums dzīvei sniegā ir taku veidošana. Takas iemin zaķi, lapsas, lūši, pārnadži un citi zvēri. Tiek izmantoti arī cilvēku iebraukti ceļi. Dzīvnieki ēd koku, krūmu zarus, mizu, atvases, zāli, kas saglabājas zaļa zem sniega un kūlas, mētras, zīles, mežābolus, dažu sugu sūnas un ķērpjus. Dabā viss ir līdzsvarā tiktāl, ciktāl dabas procesos iejaucas cilvēks. Izdzīvo spēcīgākie, izturīgākie, gudrākie, kas dzīvnieku pasaulē nozīmē — ar dabiskiem instinktiem labāk apveltītie, kā arī vienkārši veiksmīgākie.

Medījamo savvaļas dzīvnieku piebarošanu ziemā veic mednieku kolektīvi. Ja pie savām mājām ziemā esat sākuši piebarot savvaļas dzīvniekus, tad tas jāturpina līdz pat pavasarim, kad dzīvniekiem būs pieejama dabā bezsniega apstākļos sastopamā barība. Vienā un tajā pašā vietā novietota barība dzīvnieku pieradina pie iespējas baroties un nerēķināties ar barības meklējumiem citur. Ja barība nav iepriekš īpaši sagatavota, var izmantot dārzeņu mizas, atgriezumus, nelielos daudzumos sakaltušu maizi, ābolus. Siens palīdzēs staltbriežiem. Meža vai aizaugušu lauku īpašnieki var nozāģēt un atstāt guļus kādu nelielu apsi, pīlādzi vai priedīti.

Sniegā no nelabvēlīgiem laika apstākļiem slēpjas putni. Stiprā salā mežirbes mīt sniega alā, rubeņi nakšņo zem biezas sniega segas, bet vairākas reizes dienā ienirst tajā, lai sasildītos. Zem sniega segas dabiski izveidojušos tukšumos nakšņo dažādu sugu zīlītes, dzeņi, cīruļi.

Debesīs redzam lidojam gulbjus, kuri no aizsalstošām ūdenstilpēm pārvietojas uz brīvām no ledus ūdens platībām — uz Baltijas jūru, HES ūdenskrātuvēm, neaizsalstošām ūdenstecēm. Latvijas ornitoloģijas biedrība pauž viedokli, ka Latvijā ziemojošos gulbjus barot nebūtu ieteicams, jo atšķirībā no pīlēm tie kļūst no barošanas pilnīgi atkarīgi. Viņi pie tās pierod ļoti ātri un tādā mērā, ka nelido prom pat tad, kad tiem draud iesalšana ledū. Nekādā gadījumā nevajag gulbjus barot vasarā un rudenī. Ja nu tomēr gulbji ir iebaroti, jāturpina tos barot regulāri līdz pat pavasarim, citādi tie nenovēršami ies bojā. Piebarošana savvaļas ūdensputniem — gan gulbjiem, gan pīlēm nav vēlama, jo, pieaugot putnu svaram, to pacelšanās spārnos, līdz ar to arī lidošana ir apgrūtināta.

Ja savvaļas putnam, arī dzīvniekam ir redzama trauma — vaļējs lūzums, asiņojoša brūce utt., pēc iespējām — viņš noteikti būtu jāparāda veterinārārstam, kurš spēs profesionāli novērtēt situāciju, sniegt pirmo palīdzību vai arī putnu iemidzināt, ja tas ir nepieciešams.

Ja ir pieņemts lēmums putnu barotavās ziemā piebarot mazputnus — lielās zīlītes, zilzīlītes, cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes, mājas un lauku zvirbuļus, dzilnīšus, dižraibos dzeņus, melnos mežastrazdus, kā arī mājas baložus, žagatas un sīļus, to ir jādara no pirmās barošanas reizes regulāri līdz pat pēdējam sniegam, kad putnus vairs neinteresē cilvēku pasniegtā barība. Ja putniem ierastajā laikā barotavā nav barības, tie atgriežas barotavā atkal un atkal, lai pārliecinātos, vai tā nav parādījusies. Nemitīgi pārbaudot barības neesamību barotavā, lidinoties šurpu turpu, putni patērē daudz enerģijas un, neuzkrājuši barības rezerves naktij, — nosalst. Putni labprāt ēd ne tikai taukus (speķi, u.tml.), sviestu un margarīnu, bet arī dažādas sēklas: saulespuķu sēklas, auzu pārslas, kaņepes, linsēklas, kā ari miežu putraimus, grūbas, prosu, pat novārītus zirņus un pupas, sasmalcinātu baltmaizi. Sausajai barībai (piem. auzu pārslām) ieteicams pievienot taukvielas (saulespuķu eļļu, margarīnu), kas neļauj barībai sasalt un padara to barojošāku. Putnu barība nedrīkst būt sālīta, jo sāls kaitē putnu gremošanas sistēmai.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina saprātīgi un apdomīgi izturēties pret savvaļas dzīvniekiem un putniem — veltot tiem īpašu uzmanību vienreiz, neaizmirst to darīt ik dienu līdz pavasarim.

Inita BRUŽIKA, Regīna INDRIĶE, Dabas aizsardzības pārvalde