Viss laimīgi nu ir garām! Pareģotā pasaules gala vietā dzīve turpinās. Tāpat spīd saule, dienas kļūst garākas. Un mūžīgās vērtības uz zemes — ticība, cerība un mīlestība — turpina palikt par mūsu esības galveno jēgu.
Tieši pirms gada publikācijā “Lielā ģimene” es stāstīju par brīnišķīgo sievieti Ģertrūdi Ļetunovu, kura izvēlējās grūtu ceļu — būt par gādīgu māmiņu bāreņiem, vecākiem dzīviem esot. Pirms desmit gadiem, kad savi dēli izauga, Ģer-trūdi pārņēma skumjas, un viņa aizdomājās par audžubērniem. Starp citu, godājamie lasītāji, slavenais Latvijas tūrists, kurš apceļoja Madagaskaru un Papua Jaungvineju, ir mūsu Ģertrūdes dēls.
Cilvēkam, kurš dara labu citiem, palīdz augstākie spēki. Krāslavas māmiņas divas meitas kādu reizi saskaņā ar starptautisko projektu viesojās ASV un tā iepatikās amerikāņiem, ka viņi adoptēja meitenes. Tagad Sabīne jaunajā ģimenē laimīgi dzīvo Džordžijas štatā, bet Vanda — Ziemeļkarolīnā. Audžumāsas pastāvīgi kontaktējas, regulāri tiekas un, lai gan viņām jaunajās ģimenēs klājas labi, skumst pēc Krāslavas. Audžuģimeņu tikšanās laikā Ziemassvētkos prezentācijā Ģertrūde ar lepnumu stādīja priekšā Vandu, kura atlidoja no Amerikas uz Krāslavu. Turklāt jaunā māksliniece naudu lidmašīnas biļetei nopelnīja pati! Iepazīstināšana ar Ļetunovu lielo ģimeni pie Jaungada eglītes, kuru organizēja Saeimas deputāti, spriežot pēc skatītāju reakcijas, pagāja ļoti efektīgi. Vandas īstais brālis Artemijs, kurš uzstājās estrādes zvaigžņu parodista lomā, izpelnījās vētrainus aplausus. Emociju varā arī es neatturējos no kārdinājuma otrreiz uzprasīties ciemos, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs dzīvojam vienā mājā.
Vēsture atkārtojās: visa mājas pirmā ieeja bija svētku rotā. Bet 13. dzīvokļa iemītnieki bija līksmā noskaņojumā. Pirms tam pēc sabiedriskās organizācijas “Muna sāta” piedāvājuma viņi apmeklēja Jūrmalas akvaparku, noskatījās Ziemassvētku izrādes pie egles Maskavā, bet vēl Daugavpilī un Krāslavā. Pavisam bija astoņi ielūgumi ar Jaungada dāvanām!
Visi bija laimīgi, bet jo sevišķi jaunā ASV pilsone Vanda. Viņai ļoti laimējās ar vecākiem Amerikā. Tētis Kirks ir skolotājs, māmiņa Beta — medmāsa. Vanda ir ceturtais bērns ģimenē, un viņai vecāki neko neatsaka. Trīs gadus viņa apmeklēja Krāslavas mākslas skolu, aizrāvās ar zīmēšanu, un, zinot to, jaunie vecāki iekārtoja Vandu maksas mākslas studijā. Meitene piedalās izstādēs, viņas darbus pamanīja speciālisti, un jaunā māksliniece piekrita izmantot savus sižetus apsveikuma atklātņu izgatavošanā. Ekskluzīvā prece izrādījās pieprasīta Amerikas tirgū, un, nopelnījusi savu pirmo kapitālu, Vanda ar vecāku atļauju atlidoja uz Latviju, lai tiktos ar īsto brāli un audžuģimeni, kurā pavadīja laimīgus četrus gadus. Vandai un Artemijam ir arī īstā māte, taču ar viņu abi tikās pirms gadiem septiņiem. Par laimi pasaule nav bez labiem cilvēkiem, un Vanda tagad saka, ka viņai esot divas māmiņas, gādīgas un mīļas. Māmiņai Ģertrūdei Vanda, tāpat kā iepriekšējo reizi, uzdāvināja gleznu. Vanda atzīstas, ka adaptēties amerikāņu vidē nebija viegli. Valodas problēmas bija gan septītajā, gan astotajā klasē. Toties tagad devītās klases skolniecei viss ir o' key, viņa arī krieviski runā ar jaušamu akcentu. Un domā angliski.
Pārsteidz tas, ka Artemijs ne visai atbalsta māsas izvēli. Vienu reizi paciemojies Amerikā, jaunietis izdarīja savu secinājumu, ka mājās ir labāk. Ļoti aktīvais un spējīgais jauneklis jau kaldina personīgos plānus: pēc poļu skolas beigšanas turpinās mācības “Varavīksnes” skolā, bet tālāk būs jāizvēlas: teātris vai estrāde. Māmiņa tūdaļ palaboja dēlu: lai realizētu šādu sapni, ļoti nopietni jāizturas pret mācībām.
Fotografēšana pagāja viegli. Pēc vecākā brāļa Gerarda komandas viņam apkārt sastājās īstās māsas Ilze un Laura un vēl audžumāsas Natālija, Aleksandra, Viktorija. Aizokeāna viešņa izteica vēlēšanos nofotografēties ar brāli Artemiju, par ko uzdāvināja man savu atklātni. Atvadoties māmiņa Ģertrūde pateica man šādus vārdus: “No vienas puses es izjūtu prieku, ka Vandai un Sabīnei dzīve iekārtojās laimīgi. No otras puses ir žēl, ka Latvija zaudē labus un spējīgus jauniešus.”
Te komentāri lieki.
Aleksejs GONČAROVS