Projekts “Būt kultūrai laukos!”

Sarunu sākām ar to, ka lauciniekiem ļoti trūkst nozīmīgu notikumu un televizoru vietā ar apnicīgiem seriāliem cilvēki uzskatītu par labāku sapulcēties sabiedriskajā vietā, kur varētu interesantāk pavadīt laiku. Pirmais, ko es pajautāju, kā pati vadītāja vērtē savu darbu.

— Jau novembrī apritēja gads, kopš es vadu Grāveru pagasta kultūras darbu. Protams, ne jau es viena mēģinu uzlabot ciemata un iedzīvotāju kultūras dzīves līmeni. Vienkārši man uzticēta galvenā atbildība. Dzirdu labas atsauksmes no ciema ļaudīm, bet tie ir gan vecākās paaudzes pārstāvji, gan jaunatne. Tagad strādāt laukos kultūras jomā ir ļoti sarežģīti. Pirmkārt, problēma ar materiālo bāzi. Lai kā censtos mūsu pagasts, ar pašvaldības budžetu vien ir par maz. Jāraksta projekti, tie jāvirza tālāk un jāgūst panākumi. Šogad no sešiem ar manu līdzdalību uzrakstītajiem projektiem mēs realizējām trīs. Lai rakstītu projektus, bija nepieciešama biedrība, kuru mēs organizējām. Tā saucas “Mēs — Grāveriem”. Bet tās biedri ir Grāveru pamatskolas skolotāji un, protams, es. Pavisam desmit cilvēku.

Vēl viena problēma, pie kuras strādā šī biedrība: no jauna jāpiesaista cilvēki pasākumu apmeklēšanā, saglabājot senās tradīcijas un radot jaunas. Visiem ir zināms, ka lauku iedzīvotājiem neatliek laika izklaidēm. Taču tas nav pareizi: kaut arī pastāv grūtības, tomēr dzīve ir gan prieks, gan jautrība, gan cerība, gan optimisms. Tāpēc es uzskatu, ka mēs esam rosinājušies un panākumi mums ir. Tagad mūsu mērķis ir sava ciemata teritorijas labiekārtošana.

Pagājušajā gadā visu Eiropu pāršalca Krievijas un Francijas kampaņas 200 gadu vai 1812. gada Tēvijas karam veltīto pasākumu vilnis. Tādam svarīgam notikumam nepagājām garām arī mēs un uzstādījām piemiņas krustu par godu Francijas un Krievijas karavīriem, kuri gājuši bojā vai miruši no ievainojumiem mūsu pagasta teritorijā. Rudenī pabeidzām vasaras estrādes būvi pagasta teritorijā. Bez kautrības teikšu, ka tā bija mana ideja. Estrāde iznāca skaista, tā ved uz ezeru, kur saskaņā ar projektu vasarā tiks iekārtota arī pludmale. Un tas būs liels notikums, ko mēs nolēmām pieskaņot Bērnu aizsardzības dienai. Plānojam interesantus pasākumus. Pie mums atbrauks dažādi kolektīvi, varēs pavizināties smailītēs pa Jazinoka ezeru. Un būs dzīvā mūzika līdz rītam! Tā ka laipni lūdzam uz Grāveriem!

Pateicoties projektam, mēs apģērbām dejotājus, sašujot viņiem skaistus tērpus. Ir lielisks koris. Un mēs uzstājamies ne tikai savās mājās, bet arī ārpus pagasta robežām. Kļuvām populāri un slaveni (smejas). Nesen piedalījāmies labdarības koncertbraucienos uz pansionātiem “Krastiņi” un “Salinieki”, kā arī apsveicām Šķeltovas ansambli “Zvoņņica” jubilejā. Un, protams, mūsu kolektīvi vienmēr uzstājas Aglonā.

— Ivita, tu ierunājies par to, ka Grāveru un arī pagasta ārējais izskats kopumā būtu jāuzlabo. Apnikuši aizaugušie pagalmi, pamestās mājas ciemata centrā. Ar ko jāsāk labiekārtošana?

— Vispirms jāsāk ar sevi. Vietējai varai diemžēl nav iedarbīgu sviru, lai ietekmētu māju un zemju īpašniekus, kuri praktiski nemaz nestrādā savu īpašumu labiekārtošanā. Projektu uzrakstīsim gan. Ja laimēsies, būsim ieguvējos un pie mums parādīsies kāds simpātisks objekts. Tagad ciematā obligāti jāierīko apgaismojums. To vien dzirdi: atnāktu uz koncertu vai senioru balli, bet tumšs, ka vai acī durams. Pensionāram nenoiet ceļa gabalu no viena gala līdz otram arī ar kabatas lukturīša palīdzību. Un tā patiešām ir liela problēma. Bet cilvēkiem obligāti jāpulcējas kopā, lai nepaliktu vienatnē ar savām bēdām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka dzimst laba tradīcija, kad uz groziņu vakariem sākusi nākt arī jaunatne. Respektīvi, strādājam pareizā virzienā. Ar jauniešiem vispār ir sarežģīti. Lai viņi varētu kaut kur iet, “modernizējām” diskotēku: sākumam nopirkām dārgu diskotēkas aparatūru, turpmāk izdomāsim vēl kaut ko.

— Katrā ziņā arī pati esi apmierināta, un mēs esam pamanījuši, ka pie mums sākuši braukt radošie kolektīvi no citām vietām.

— Tas arī ir viens no mana darba mērķiem ataicināt pašdarbniekus no dažādām vietām. Zinu, ka pirms Lieldienām mums labi izdevās organizēt triju Latgalei tradicionālo konfesiju pārstāvju tikšanos, kur mēs klausījāmies skaistas garīgās dziesmas. Tas pie mums vēl nav bijis. Atbrauca kori no Aglonas, Krāslavas, Daugavpils. Un mēs lepojamies ar šo jauno tradīciju, kuru obligāti turpināsim. Pie mums bija arī estrādes mūzikas duets no Rīgas. Viesojās arī teātra kolektīvs no Svariņiem. Un lūk, pavisam nesen mūs iepriecināja cirka aktieri no Ukrainas. Viesi piesaista cilvēkus, un zālē kļūst vairāk skatītāju.

— Kalniņā iepretim pagasta pārvaldes ēkai greznojās skaists Adventes vainags. Kurš to izgatavoja?

— Pirms katoļu gavēņa sākuma es uzaicināju Daniēlu Annu Piļščikovu. Viņa ir psiholoģe un kalpo par mūķeni bazilikā. Katoļiem, kuri to vēlējās, viņa nolasīja lekcijas par Adventes dienām. Tad mēs kopā arī izgatavojām vainagu, ar katru reizi dedzinājām vairāk sveču Ziemassvētku gaidās.

— Kādi ir kultūras dzīves vadītājas plāni jaunajā gadā?

— Protams, tie atkal ir projekti. Pēc skolas direktores Elfas Islamgarajevas lūguma es uzņemos projekta vadību, kuru piedāvāja vecāki, skolotāji un ciemata iedzīvotāji. Ar 2013. gada janvāri uz Grāveru skolas bāzes tiks organizētas radošās nodarbības pieaugušajiem un bērniem. Tās būs bērnu dejas, teātra meistarības stundas, amatnieku darbnīcas, šūšanas nodarbības. Pērkam šujmašīnas. Interesenti varēs klausīties lekcijas par uzņēmējdarbību. Vasarā iepriecināsim bērnus ar radošo nometni, kur viss būs interesanti. Projekta periods turpināsies līdz 30. novembrim.

— Bet kā tava ģimene sagaidīja svētkus?

— Sakarā ar to, ka manas ģimenes locekļi pieder pie dažādām kristīgām konfesijām, tad atzīmējām divus Ziemas- svētkus, dāvinājām dāvanas, bet meita saņēma dāvanu no Ziemassvētku vecīša, kuru viņa atrada zem eglītes. Izmantojot gadījumu, gribu apsveikt visus Kristus dzimšanas dienā un Jaunajā gadā.

— Liels paldies par labo darbu un vislabākie vēlējumi jums jaunajā gadā.

Sarunu vadīja Irina ROMANOVA.