Tā nu tas veidojies daudzu gadsimtu gaitā: vairākums ieinteresētu cilvēku savā dvēselē un tieksmē ir ceļotāji. Jauni tūrisma maršruti — tā ir arī vēstures un ģeogrāfijas izzināšana, tīksmināšanās par dabas skaistumu, bet vēl ie- pazīšanās ar vietējo cilvēku dzīves veidu un tradīcijām. Šajā ziņā mūsu krāšņajai zilo ezeru Latgalei ir neticami laimējies. Novadam, kurā starp pauguriem un bērzu puduriem izkaisīts ļoti daudz ezeru, piemīt apbrīnojama maģija pārsteigt un ar pozitīvu enerģiju uzlādēt cilvēkus, kuri apmeklē Latgali. Un tas, kurš kaut reizi ir pabijis te, sapņo atgriezties atkal un atkal.
Pagājušā gada iepriecinošā pazīme ir tā, ka palielinās tūristu plūsma. Šodien mana sarunbiedre ir Tatjana Kozačuka, kura divpadsmit gadus strādā tūrisma organizācijas sfēra. Nozarē, kas attīstās dinamiski, enerģiskā krāslaviete uzņēmusies trīskāršu slodzi. Viņa ir ne tikai Krāslavas Tūrisma informācijas centra vadītāja (kopš 2004. gada), bet arī Latgales plānošanas reģiona projekta vadītāja, bet vēl Tatjana sabiedriskā kārtā ir Latgales kulinārā mantojuma koordinatore.
Mans pirmais jautājums patīkamajai sarunbiedrei:
— Gribētos precizēt: tieši kāda projekta vadītāja?
— Kopš 2012. gada sākuma vadu projektu “Tūrisma attīstības iespēju paplašināšana pārrobežu reģionā Latgale — Utena — Vitebska”, kura nosaukums saīsinātā veidā ir “BELLA DVINA 2”. Šajā pro- grammā sadarbojas 6 Baltkrievijas pašvaldības, 3 Lietuvas plus Latgales reģiona attīstības aģentūra. Projekta “BELLA DVINA” vadošā partnera lomā uzstājas Latgales plānošanas reģions, tās ir 2 pilsētas — Daugavpils, Rēzekne, un 19 novadu, tajā skaitā Krāslavas, Dagdas un Aglonas.
— Negribētos nogurdināt lasītājus ar statistiku. Parunāsim par visspilgtākajiem pagājušā gada notikumiem.
— Pirmo reizi Latgale prezentēja reģionu 8 starptautiskajās tūrisma izstādēs:— Rīgā, Helsinkos, Viļņā, Berlīnē, Maskavā, Tallinā, bet vēl pavasara un rudens gadatirgos Sanktpēterburgā. Otrais jaunums: pilsētā pie Ņevas notika Latgales dienas, kuras atbalstīja visas reģiona pašvaldības.
— Kādi mērķi sasniegti?
— Tūrisma piedāvājumu Pēterburgai ir pārpārēm, turpretim mēs panācām to, ka tika koncentrēta uzmanība tieši uz mūsu ezeru reģionu. Megapoles iedzīvotāji jau izrādīja interesi par atpūtas iespējām Latgalē, viņi lieliski atceras arī Krāslavu, vairākus gadu desmitus tā bija ļoti populāra starp ļeņingradiešiem, kuri uz šejieni brauca vasarā. Mēs sastapām cilvēkus cienījamos gados, kuri saglabājuši vislabākās atmiņas par pilsētu Daugavas ielokā. Lūk, arī iznāk, ka jaunais ir piemirsts vecais.
Pēterburgā mēs organizējām izziņas konkursus, kuru izvarētāji tiek apbalvoti ar bezmaksas ceļazīmēm uz Latgales viesu mājām. Pēterburdzieši pavadīja neaizmirstamas dienas atpūtas mājā “Obiteļ”, zirgu sētā “Klajumi”, Aglonas viesu mājā “Upenīte” un “Mežinieku mājās”... Manuprāt, cilvēku teiktais ir ne mazāk efektīvs par dārgo reklāmas kampaņu.
Izmantojot gadījumu, gribu publiski izteikt pateicību Latvijas Ģenerālkonsulāta darbiniekiem Sanktpēterburgā par tūrisma attīstības atbalstu zilo ezeru novadā. Starp citu, ģenerālkonsuls Aivars Groza pats dzimis Latgalē, ar ko daudzējādā ziņā izskaidrojama mūsu sekmīgā sadarbība. Turklāt projekta ietvaros pagājušajā gadā pie mums divas reizes viesojās tūrisma operatoru un žurnālistu delegācijas no Sanktpēterburgas. Bez vismazākā pārspīlējuma viņus patīkami pārsteidza Latgales unikālās ainavas, vietējo cilvēku viesmīlība un mūsu kolosālās tūrisma perspektīvas. Lielajā tūrisma izstādē “MITT 2012” bija atkal patīkams pārsteigums: arī daudzi maskavieši pazīst Latgali ne sliktāk par pēterburdziešiem, bet Krāslava viņiem asociējas kā pirmā pilsēta, iebraucot Latvijā. Lai gan viesi uz riteņiem pārsvarā brauc uz Rīgu un Jūrmalu, bet mūsu mērķis ir atvilināt viņus uz Latgali.
— Mērķtiecīgajam darbam austrumu virzienā jau ir rezultāti?
— Latgales popularizēšanā ieguldītie pūliņi jau materializējas konkrētos rādītājos. Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem starp Latgales ārzemju viesiem krievi ieņem pirmo vietu (katrs piektais). Un tie visbiežāk ir Maskavas un ziemeļu galvaspilsētas pārstāvji. Pēdējā gadā vien tūristu plūsma no Krievijas uz Latgali paaugstinājās par 5%, bet uz Krāslavas novadu — par 63% !
Realizējot pārrobežu projektus, īpaša loma ir kopīgiem pasākumiem. Par pagājušā gada zīmīgāko notikumu kļuva Daugavas festivāls Krāslavā, kurā piedalījās mūsu ārzemju partneri un sporta komandas no daudzām Latgales pašvaldībām. Sasniegts galvenais mērķis — aktīvās atpūtas popularizēšana Krāslavā un pie Daugavas.
Tūrisma sfērā nav pieļaujami šabloni, tāpēc bez radošiem meklējumiem progress vienkārši nav iespējams. Pirms gadiem trim pati dzīve prasīja radīt biedrību “Kruoslovys amatnīku bruoliste”, un amatnieku gadatirgi kļuva par lielisku papildinājumu daudziem pasākumiem, tajā skaitā festivāliem, jo katrs tūrists, kurš iegādājas vietējos unikālos suvenīrus, noteikti gribēs atkal apmeklēt Latgali. Spilgts šā gada jaunievedums bija Rudo svētki Krāslavā, kuram noteikti būs turpinājums.
— Īsi pastāstiet par šī gada plāniem.
— Šogad ezeru reģions tiks pārstāvēts 9 starptautiskajās izstādēs Rīgā, Viļņā, Tallinā, Helsinkos, Berlīnē, Maskavā, Sanktpēterburgā, Minskā un Gēteborgā. Tiek plānotas Otrās Latgales dienas pilsētā pie Ņevas. Saskaņā ar projektu “BELLA DVINA 2” mēs uzaicinājām tūrisma operatoru un žurnālistu delegāciju no Maskavas. Tuvāk pavasarim organizēsim mācības mūsu uzņēmējiem, kuri strādā tūrisma sfērā. Latgalē papildus tiks uzstādīts vairāk nekā 500 informācijas stendu, tajā skaitā arī virzienu rādītāji uz dabas un kultūras objektiem, kas daudzējādā ziņā palīdzēs autobraucējiem un velobraucējiem.
Izstrādāšanas stadijā Krāslavā gājēju maršruta tehniskais projekts gar skaistuli Daugavu. Tiek izdota jauna brošūra ceļvedis ”Tavas vislabākās brīvdienas Latgalē, Aukštaitijā un Vitebskas apgabalā” par pasakaini skaistajiem reģioniem “Baltijas ezeru novads” un “BELLA DVINA”, kas kopš senatnes pazīstams kā tirdzniecības ceļš “no varjagiem pie grieķiem”.
Atsevišķi reklāmas bukleti ar tūrisma objektu fotogrāfijām un zīmējumiem tiek izdoti ceļotājiem pa Krāslavas novadu un mūsu pilsētu Daugavas krastos. Top vēl viens starptautiskais projekts — Latgales un Vitebskas apgabala kulinārā mantojuma attīstība ar pagaidām vēl nepierastu nosaukumu “BELLA CUISINE”.
— Nobeigumā pāris vārdu par pils kompleksa atdzimšanu.
— Starp citu, tieši projekta ietvaros tūristiem gardēžiem grāfu Plāteru pils pārvaldnieka ēkā plānots atvērt Starptautisko kulinārā mantojuma centru, kur izvietosies arī Krāslavas novada Tūristu informācijas centrs.
— Ar nepacietību gaidīsim jurģus, lai īstenojas dzīvē visi tūrisma plāni, ar kuriem saistīta Latgales atdzimšana.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.JPG)
