Vardarbība pret bērnu ir pieaugušo paškontroles problēma. Ir tomēr jāpārzina pusaudžu psiholoģija un attīstības īpatnības, lai tīņa audzināšanas saspringtākajos brīžos vecāki spētu savaldīties un saprast, ka pusaudzis ir tikai bērns. Grūti ir tādos gadījumos, ja bērns par sīkumiem izjūt fizisku vai emocionālu vardarbību no vecāku puses. Taču svarīgākais ir tas, ka vardarbība ģimenē pārvēršas “ķēdē”, kas tālāk noved pie vardarbības pusaudžu starpā.Vardarbība pret pusaudzi var tikt novērota gan ģimenē, gan skolā vienaudžu starpā. Ilgstošas vardarbības gadījumā noteikti jāiejaucas no malas. Kā pamanīt vardarbības upuri? Pārsvarā vardarbību iedala emocionālajā, seksuālajā un fiziskajā.
Emocionālā vardarbība
Emocionālā vardarbība izpaužas veidā, kad pusaudzis ilgā laika periodā un regulāri tiek pakļauts uzvedībai, kas aizskar viņa pašcieņu, kā arī kavē psiholoģisko attīstību. Emocionālā vardarbība ir grūtāk pierādāma un var izpausties kā atstumšana vai ignorēšana, kas ietver arī atstāšanu novārtā. Šī vardarbība var būt arī vārdiska, piemēram, lamāšanās, draudi, kritizēšana, ņirgāšanās. Emocionālās vardarbības visbiežākās sekas un pazīmes ir zems pašnovērtējums, sevis kritizēšana, ilgstoša nomāktība un pašnāvības domas, bailes dažādās tās izpausmēs, pārmērīga pakļāvība un paklausība, agresija, vienaldzība, nevajadzīgs uztraukums, raudāšana, atteikšanās apmeklēt skolu vai iet mājās, agresija pret sevi.
Seksuālā vardarbība
Seksuālās vardarbības gadījumos pusaudzis tiek izmantots seksuālos kontaktos vai iesaistīts dažādās nodarbēs, lai pieaugušais vai vienaudzis saņemtu seksuālu apmierinājumu. Būtiskākās pazīmes, kā atpazīt cietušo, ir izteikta seksuālā uzvedība attiecībās ar citiem, garastāvokļa maiņas, slapināšana biksēs, īkšķa sūkāšana jeb regresija, emocionālas problēmas, piemēram, bailes, vainas sajūta, domas par nāvi. Var arī būt grūtības mācībās, izvairīšanās no sociāliem kontaktiem. Seksuālajās attiecībās cietušie iesaistās pāragri, kad var novērot arī izteiktu seksuālo uzvedību vai, gluži pretēji, seksuālā attīstība var aizkavēties.
Seksuālā vardarbība internetā
Interesants ir fakts, ka mūsdienās seksuālā vardarbība notiek arī internetā. Arī šajā vidē var kļūt par vardarbības upuri. Vecākiem jābūt uzmanīgiem, un gadījumos, ja bērns ilgu laiku pavada internetā vai bieži telefoniski sarunājas ar nepazīstamiem cilvēkiem, saņem vēstules un dāvanas, kā arī maina monitora attēlu brīdī, kad ienākat istabā, jāreaģē nekavējoties un jāmeklē palīdzība policijā un pie psihoterapeita.
Fiziskā vardarbība
Fiziskā vardarbība visbiežāk ir ar redzamām sekām. Bērns tiek fiziski ievainots, sitot ar rokām, siksnu vai dažādiem priekšmetiem, kniebjot, purinot u.c. veidos. Pazīmes, kā atpazīt cietušo, tādas, ka pusaudzis ir piesardzīgs, uzmanīgs pret pieaugušajiem vai vienaudžiem, vai arī pret kādu konkrētu cilvēku. Tīnis cenšas ģērbties, lai slēptu ievainojumus, piemēram, vasarā nēsā garas bikses. Izvairās no fiziska kontakta ar citiem, ir pārāk noslēgts vai agresīvs. Dažkārt pusaudzis izjūt dažāda veida bailes, ievaino sevi, ir ilgstoši nomākts, ir biežas domas par pašnāvību un ļoti bieži novērotas grūtības mācībās.
Ja ir vardarbība ģimenē, visbiežāk pusaudzis to slēpj. Iemesli, kāpēc tas tiek slēpts, visbiežāk ir kauns un bailes. Pusaudzis apzinās — ja izstāstīs to, kas notiek ģimenē, vēlāk vardarbība var izpausties lielākās devās. Ir gadījumi, ka tēvs ir vardarbīgs pret bērnu, un māte klusē. Tas nozīmē, ka tēvs ir vardarbīgs arī pret māti un sievietei nav drosmes uzņemties atbildību par bērnu. Protams, sievietes nereti cenšas pārtraukt attiecības ar varmāku, bet bieži tas neizdodas. Visbiežāk tas skaidrojams ar to, ka sieviete jau ir atkarīga no sava dzīvesbiedra un ir pieņēmusi šādu uzvedības modeli par normu. Ņemot vērā vardarbības ciklu, kas sastāv no 3 fāzēm — spriedzes pieaugšana, vardarbības akts un “medusmēnesis” — parasti pēdējās fāzes laikā viss ir jauki un saulaini. Ziedi, dāvanas, atvainošanās. Šīs fāzes ir novērojamas arī attiecībā pret pusaudžiem. Beigās vecāki nožēlo izdarīto, bet nākamā reize var būt jebkāds sīkums, kas nav bijis vecākiem pa prātam, piemēram, sasista krūzīte. Jāsaprot, ka šī ķēde nekad nebeidzas un palīdzēt var tikai psihoterapeits, uzticami draugi un policija.
Vardarbība izraisa vardarbību. Pusaudži, kas ir vardarbīgi savā starpā, visbiežāk šādu attieksmi ir saņēmuši savā ģimenē. Parasti tā ir fiziska vardarbība no tēva puses. Pusaudzis to pieņem kā modeli, kā tikt galā ar situāciju, kad viņš ir dusmīgs un aizvainots. Tādā veidā pusaudži šīs attiecības risina — ar vardarbības palīdzību. Tas liek aizdomāties ikvienam par ģimenes attiecībām un to, kādu piemēru mēs rādām saviem bērniem.
Materiālu apkopoja Krāslavas pamatskolas psiholoģe Velta DAŅIĻEVIČA