Vai viegli būt jaunam?

Ar Aleksandra Puškina dzejas rindām par to, ka jaunība ir īsts burvis, konferenci atklāja tās vadītāji Ļera, Ira un Saša no 12. klases. Viņi stāstīja par jaunatnes lomu mūsdienu pasaulē, par to, vai viegli būt patstāvīgiem, par tēvu un dēlu problēmu, par bezdarbu mūsu valstī, par brīvprātīgo kustību, par pašnāvību gadījumiem jauniešu vidē un, protams, par mīlestību.
Kas tad ir jaunība? Lūk, vecāko klašu skolēnu viedokļi: “Jaunība — tas ir dvēseles stāvoklis!”, “Tā ir viegluma sajūta, nojauta, ka viss vēl ir priekšā!”, “Tā ir jūtu saasinātība, jautrība, optimisms!”, “Es visu varu, visu protu!”, “Jaunība ir lielisks laiks!”, “Tie ir nākotnes plāni!”, “Jaunība — visa dzīve vēl priekšā!”

Būt jaunam nav vienkārši. Taču tas ir tikai jauniešu skatījumā. Mēs domājam, ka padzīvojušiem cilvēkiem ir pretējs viedoklis: būt jaunam viegli, jo cilvēks ir spēka pilns, enerģisks, vesels. Vecumdienās tā visa daudziem trūkst. Tā teica jaunieši.
Tomēr būt jaunam ir daudz labāk nekā šķiet. Tikai jaunībā ir iespēja priecāties vai arī mācīties visu nakti, bet no rīta vēl ir spēks aiziet uz skolu, piedalīties daudzos pasākumos. Vienpadsmitās klases skolēni uzskata, ka jaunatnei traucē labi dzīvot kaitīgie ieradumi: pīpēšana, alkohola lietošana, narkotikas. Maz ir tādu, kuri mūsdienu straujajā tempā un ikdienas rūpestos domā par savu veselību. Tikai tad, kad slimība vai vecumdienas ir klāt, mēs sākam domāt par vieglprātīgi nodzīvotajiem gadiem.
Vecāku un bērnu problēma vienmēr bija, ir un būs. Desmitās klases skolnieces atcerējās Sokrāta teikto: “Viņi (pusaudži) šodien mīl greznību, viņiem ir sliktas manieres, viņi neciena autoritātes. Viņi neciena vecākus cilvēkus, slaistās dīkā un pastāvīgi aprunā. Viņi visu laiku runā pretī vecākiem, jaucas pa vidu citu sarunās un pievērš apkārtējo uzmanību sev, viņi ir rijīgi un tiranizē skolotājus”. Visas dzīves laikā pastāv paaudžu konflikts. Visos laikos jaunatnei nav bijusi viegla dzīve. Un tagad, 21. gadsimtā, mēs nevaram teikt, ka viegli būt jaunam, jo dzīve ir sarežģīta lieta. Mēs lieliski saprotam, ka dzīve ir velte, bet tā netiek dota par velti.

Kuras problēmas mūs uztrauc pirmām kārtām? Mēs nejūtam pilnīgu brīvību, jo esam atkarīgi no vecākiem. Mūsu mazajā pilsētiņā grūti atrast darbu pieaugušam cilvēkam, ko tur runāt par mums, jaunajiem... Kā gribētos biežāk dāvināt mīļotajai meitenei ziedus un sev nopirkt ko jaunu! Par nožēlu mēs ne vienmēr protam racio-nāli izmantot laiku. Arī tā ir problēma. Bieži mēs esam nesaprotami vecākiem un vienaudžiem. Šī nesapratne var izraisīt konfliktus un depresiju. Tā sprieda jaunieši.
Mīlestība jūtama visā: tā, gluži kā saulīte, padara gaišu pat visdrūmāko dienu, tā izārstē rētas un vissmagākās slimības... Grūti mīlēt. Ļoti... Grūti mīlēt, kad zini, kad mīļotais cilvēks melo, kad nejūti viņa rūpes un sirds siltumu, bet tu turpini cerēt, ka viss nokārtosies un jūtas būs abpusējas. Tajā pašā laikā mīlēt ir viegli, ja sajūti pretmīlestību. Konferences dalībnieki novēlēja visiem mīlēt un būt mīlētiem.

Par profesijas izvēli sprieda 12. klašu skolēni. Cik svarīgi izzināt pašam sevi, atklāt savas intereses un spējas, sava rakstura īpatnības un fiziskās iespējas. Kad pieņemts lēmums, neatkāpties grūtību priekšā. Viena no galvenajām mūsu valsts problēmām ir bezdarbs. Visvairāk bezdarbnieku ir jaunatnes vidū vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Konferences dalībniekus uztrauc jauniešu aizbraukšana uz citām valstīm. Kurš cels Latvijas ekonomiku, ja ne mēs, jaunieši?

Jaunība ir laiks, kad šķiet, ka vari izmainīt burtiski visu pasauli. Padarīt to labāku, skaistāku, tīrāku. Vajag tikai gribēt. Jaunība ir laiks, kad karsta sirds pulsē krūtīs, pilna jūtu, emociju, bet prāts pilns ar idejām, domām, plāniem un iecerēm. Tas ir laiks radīt, domāt, dzīvot un kalpot Dievam. Savos iespaidos dalījās arī ārzemnieki, kuri mācās pēc AFS programmas 10. a klasē. Mūsu skolā daudz tiek darīts, lai sagatavotu skolēnus pieaugušo dzīvei. Skolēni pateicās skolotājiem par palīdzību, atbalstu un optimismu. Skolas psiholoģe I. Karole novēlēja saglabāt dvēseles jaunību ilgus gadus.

Personīgi es gribu piebilst, ka jauniešiem ir milzīgas iespējas, tikai jātic sev un saviem spēkiem, ka viss izdosies. Vienmēr būšu pateicīga skolai un skolotājiem par to, ka viņi palīdzēja rast mērķi dzīvē un stiprināja ticību, ka var sasniegt visu iecerēto.

ūlija SEŅKĀNE, Varavīksnes vidusskolas 12. b klase