Jaunas iespējas centrā “Upmala”

Sorosa fonda - Latvija (SFL) iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” otrās kārtas konkursā “Skola kā kopienas attīstības resurss” tika apstiprināts projekts “Jaunas iespējas brīvā laika pavadīšanas centrā (BLPC) “Upmala”“. Līdz ar projekta apstiprināšanu, ir sācies aktivitāšu pilns gads. Par jaunajām iespējām pagasta ļaudīm stāsta BLPC ”Upmala” vadītāja, projekta direktore Žanna Ļaha.

— Pirmais mācību seminārs projektu dalībniekiem notika 9. un 10. decembrī Siguldā, bet 11. decembrī Rīgā notika iniciatīvas otrās kārtas atklāšanas konference. Projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, apgūstot jaunas prasmes un kopā būšanas prieku. Projekta rezultātā tiks nostiprināta centra materiāli tehniskā bāze, kas būs pamats projekta ilgtspējai. Pagasta iedzīvotāji iegūs praktiskas iemaņas šūšanā, pavārmākslā, iesaistīsies labdarības pasākumos. Ikviens, kurš vēlēsies, varēs uzlabot ve-selību sportojot, apgūs latviešu valodas zināšanas un datorprasmes. Jaunu prasmju, zināšanu un iemaņu apguve ceļ iedzīvotāju pašapziņu, uzlabo viņu dzīves kvalitāti un konkurētspēju. Piedaloties nodarbībās un apgūstot jaunas prasmes un iemaņas, nākotnē tas iedzīvotājiem varētu kļūt par papildus ienākumu avotu (šūšana, rotaļlietu gatavošana, ziepju vārīšana).

— Cik zinu, pirmās aktivitātes sākās jau decembrī...

— Starp citu, projekta realizācijā iesaistīti vairāki savulaik slēgtās Upmalas pamatskolas pedagogi. Tagad pamatskolas telpās izveidojies vietējiem iedzīvotājiem tik noderīgais brīvā laika pavadīšanas centrs, kas savulaik tapa, pateicoties Sorosa fonda - Latvija (SFL) iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” pirmās kārtas konkursa rezultātā. Jā, projekta otrās kārtas aktivitātes jau rit kopš decembra. Divas reizes nedēļā notiek sporta nodarbības, kuras vada sporta skolotājs Jevģēnijs Igaunis. Šobrīd tiek piedāvāta slēpošana, lai dažādotu sporta nodarbības, ir nolemts iegādāties sporta trenažieri un nūjas aktīvai nūjošanai.
Kopš decembra sākās nodarbības arī šūšanas darbnīcā, tās vada pieredzējusī Olga Brenča. Pērn pagasts rokdarbu pulciņam nopirka vienu šujma- šīnu, viena dalībniece atnesa savējo un vēl viena ir saglabājusies skolā kopš padomju laikiem, tālab varējām sākt no- darbības negaidot, kamēr, pateicoties projektam, tiks iekārtota un aprīkota šūšanas darbnīca, iegādātas divas šujmašīnas, overloks un divi galdi. Šūšanas darbnīcas vadītāja projekta darbības laikā apmācīs bezdarbniekus un citus interesentus šūšanas pamatiem. Darbnīcās pagasta iedzīvotāji var veikt gan sīko apģērba remontu, gan šūt paši, gan saņemt šūšanas pakalpojumus — tas viss bez maksas. Ceru, ka šūšanas darbnīcā gūtās prasmes un iemaņas dalībnieki izmantos savā turpmākajā dzīvē.

Trešā decembra aktivitāte ir labdarības akcija, kas notika pirms gadumijas. Mūsu rokdarbnieces izgatavoja eņģelīšus, jaunieši — atklātnes, un paši tās dāvināja 17 pagasta iedzīvotājiem, kurus ļoti gribējās iepriecināt. Pie viena aizgāja kājām, pie citiem aizbrauca ar pagasta piešķirto transportu.

Par projekta naudu nopirkām Ziemassvētku vecīša kostīmu, kurā ietērpām īsto vecīti — tālab neteikšu viņa vārdu un pirms Jaunā gada viņš apstaigāja ciematu. Katru satikto cilvēku apsveica Jaunajā gadā, pasniedza atklātni un cienāja ar konfektēm. Tas daudziem bija liels pārsteigums!

— Ko plānots darīt vēl?

— Projekta 1. kārtas beigās datorkursu apmeklētāji izteica vēlmi turpināt mācības. Tāpēc janvārī sākās datorprasmju apgūšanas nodarbības. Ir divas grupas — ar un bez priekšzināšanām. Abās kopā — divdesmit cilvēku. Nodarbības vada Viktorija Roščupkina — bijusī skolas direktore un informātikas skolotāja. Kad rakstīju projektu, bija lielas šaubas, vai būs pietiekama interese, jo arī pirmajā projekta kārtā datorkursus apmeklēja daudzi cilvēki. Bet viss ir kārtībā, interese ir liela. Plānots iegādāties arī deviņus jaunus datorgaldus. Patiesībā datorprasmes mūsdienās ir ļoti nepieciešamas gan jaunam, gan vecam kaut vai tālab, ka laukos nav bankas filiāles, arī pilsētās to maz. Apgūstot datoru, daudzas lietas var kārtot internetā.
Pagasta krieviski runājošajā vidē daudziem pieaugušajiem ļoti aktuāli ir arī latviešu valodas kursi, kas notiks no februāra līdz aprīlim. Tos vadīs Vera Sapego no Dagdas, arī bijusī mūsu skolas skolotāja, kura savulaik šeit mācīja bērniem latviešu valodu. Plānojam, ka kursi būs divas reizes nedēļā pa trim stundām. Šodien bez latviešu valodas zināšanām cilvēkiem ir ierobežotas iespējas atrast darbu, kārtot kādus dokumentus.

— Pagaidām tikai nopietnas lietas, vai tad atpūtas, izklaides pasākumi nav paredzēti?

— Būs iespēja dziedāt vokālajā ansamblī un apgūt dejošanas prasmi. Pieaugušie nāks noteikti, bet tiek gaidīti arī bērni un jaunieši, kuri to vēlēsies. Nodarbības sāksies februārī, kolektīvus vadīs Ilga Moisejenoka — bijusī mūsu skolas mūzikas skolotāja, kura tagad strādā Ezerniekos.

Aprīlī mūsu pagasta labāko saimnieču vadībā interesentiem būs iespēja iegūt praktiskas iemaņas pavārmākslā. Šo nodarbību nebūs daudz, bet, domāju, tās būs ļoti interesantas un pieprasītas. Bērniem vasaras laikā reizi nedēļā būs iespēja apmeklēt radošās darbnīcas, tās vadīs Ģertrūde Fedosejeva — šīs ēkas pārvaldniece. Viņai ir pedagoģiskā izglītība un liela pieredze darbā ar dažāda vecuma bērniem. Viņa savulaik bija arī bērnudārza vadītāja.

Projekta ietvaros vasarā plānots apmeklēt vienu no skaistākajām pilsētām Latvijā — Ventspili. Brauks aktīvie dalībnieki un bērni ar vecākiem. Tā ir viena lieliska iespēja labāk iepazīt Latviju, jo ne tik bieži mūsu cilvēki kaut kur ceļo. Tieši tāpēc brauciena uz Ventspili maršrutā plānojam iekļaut arī dažas skolas, kas darbojas šajā projektā. Rudenī pie mums atbrauks ciemiņi no Balvu novada — būs radošā diena, kurā dalīsimies pieredzē.

— Zinu, ka jūs pati rakstījāt šo projektu. Vai bija šaubas par galarezultātu?

— Lieta tāda, ka Sorosa fonda - Latvija iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” projektu kārtās lielākoties piedalās skolas, tādu centru, kā mūsu, ir maz. Protams, ka es šaubījos par savu veikumu un uztraucos, vai tik projektu atbalstīs? Ne visiem izdevās uzrakstīt pietiekami veiksmīgus projektus. Bet nerakstīt arī nevarēju, jo kurš gan cits to darīs, ja ne mēs paši? Turklāt tā ir iespēja centram pastāvēt turpmāk. Mēs sen gribējām latviešu valodas kursus, kurus citādi nebūtu iespējams organizēt. Lai arī slēpes mums ir un es tās izsniedzu interesentiem, bet pavisam cita lieta ir, kad slēpotājus un citu sporta veidu piekritējus pareizajās sliedēs ievirza speciālists. Arī datoru kursi nepieciešami, arī overloks mums sen nepieciešams. Praktiski šis projekts ir īsts atradums mūsu pagasta iedzīvotājiem.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA