Par izglītības jautājumiem Dagdas novadā

Pēc “Ezerzemes” lasītāju lūguma komentāru sniedz Dagdas domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts.

Būs vēl viens

“Šādu līgumu plānojam slēgt arī ar Daugavpils Universitāti, līdz ar to sadarbosimies ar Latgales divām augstākajām mācību iestādēm. Šobrīd Latvijā ir prasība augstākajām mācību iestādēm ciešāk sadarboties tieši ar uzņēmējiem un pašvaldībām, lai varētu efektīvāk veikt apmācības procesu un pietuvināt šo apmācību reālām vajadzībām, kādas ir tajā vai citā konkrētajā reģionā. Ja mēs rūpējamies par sava novada bērniem, kuri iestājas studēt šajās divās augstskolās, mums ir nepieciešams, pirmkārt, zināt sava novada bērnus, kuri studē šajās iestādēs, otrkārt, kurās programmās studē.

Kad jaunietis izvēlas konkrētu studiju programmu, viņš parasti domā, ka profesija viņam patiks, ka ar šīs profesijas palīdzību turpmākajā dzīvē viņš gūs ienākumus, veidos ģimeni, uzturēs to un dzīvos, pateicoties profesijai. Ir ļoti svarīgi, lai tam cilvēkam, kad viņš uzsāk studijas, radītu interesi par to, ko viņš augstskolā dara. Pašvaldība šeit saskata savu iespēju — mēs varam studējošiem jauniešiem piedāvāt izstrādāt novada vajadzībām reālus produktus kopprojektu veidā. Piemēram, Rēzeknes augstskolā ir iegādāts pietiekoši labs aprīkojums, ar ko risināt nopietnus uzdevumus. Varam mēģināt ieinteresēt konkrētas nozares topošos speciālistus veidot tieši tādu projektu, lai pēc augstskolas pabeigšanas viņš varētu atgriezties novadā un radīt pats sev darba vietu. Tas būtu ļoti svarīgi, ka, studējot augstskolā, ar sava kursadarba vai diplomdarba palīdzību jaunais cilvēks izveidotu novadam vai Latgalei kādu pietiekoši svarīgu projektu, kuru mēs kā pašvaldība būtu viņam pasūtījuši. Students, vēl atrodoties skolas sienās, veiktu attiecīgus pētījumus ar sava profesora vai mācību spēka palīdzību, kuri noteikti ir zinošākie cilvēki, veiktu noteiktus aprēķinus šim projektam, nevis lietu ūdeni plaģiāta veidā, kā tas dažreiz notiek, un, pabeiguši skolu, šādi audzēkņi paliek pie sasistas siles. Par viņiem neviens neinteresējas un viņu izvēlētā profesija nevienam nešķiet vajadzīga.

Mūsu uzņēmēji ir pieraduši runāt tikai to, ka nekvalitatīvi sagatavoti kadri, ka viņiem nav pielietojuma, ka viņi baidās uzticēt jaunajiem kaut ko no aprīkojuma, jo viņi ir tikko no skolas sola un nav prakses. Bet kā tad to praksi jaunajam cilvēkam iegūt, ja paši uzņēmēji nenāk pretī un neko nepiedāvā? Valstij arī vajadzētu vairāk pievērsties ar investīcijām un atbalstu šādu projektu, ko izstrādā studējošie audzēkņi, atbalstam. Jau runājam ar Rēzeknes augstskolas rektoru, ka jāveido kompetenta komanda, kurā būtu pārstāvēta augstskola, pašvaldība, uzņēmēji un kura izvērtē studenta izstrādāto projektu, ko mēs paši pasūtām. Ja atzīstam, ka tas ir pietiekoši kvalitatīvs un ieviešams, tad to ir arī reāli jānofinansē, ieviešot dzīvē.

Līgums nav par stipendijām

Šis līgums neparedz maksāt pašvaldības stipendijas. Līgums paredz iespēju robežās nodrošināt prakses vietas Rēzeknes augstskolas studentiem, kā arī atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz studentu prakšu organizēšanu pašvaldības iestādēs, kā arī novada uzņēmumos, un veicināt savstarpējo sadarbību un pieredzes apmaiņu starp uzņēmējiem un studentiem.

Studenti var piedāvāt idejas zinātniski pētniecisko darbu veikšanai par pašvaldībai aktuālām tēmām, piedalīties pētniecības programmās, kas mums būs vajadzīgas jaunizveidotajos tūrisma objektos. Piemēram, topošajiem biologiem pašvaldība var nodrošināt prakses vietu, izmitināšanu, ēdināšanu, un viņi var veikt pašvaldībai noderīgu pētījumu, ko pēc tam piedāvāt pārejai publikai. Līgums nav orientēts uz tiem, kuri gaida, kurš nu man tagad samaksās stipendiju. Līgums orientēts uz tiem, kuri paši grib cīnīties un radīt paliekošu vērtību vēl studiju gados.

Tuvākie soļi

Viss noritēs pakāpeniski. Tuvākajā laikā augstskola apzinās Dagdas novada studējošos audzēkņus, noskaidros, kurās fakultātēs viņi studē. Mēs atkal satiksimies, notiks pārrunas ar mācību spēkiem, uzklausīsim viņu viedokli par šo cilvēku iespējām un sāksim sarunas ar konkrētiem studentiem. Man ir daži konkrēti piedāvājumi jau šodien. Mums jāveic pētījumi par derīgo izrakteņu klātbūtni: ir ezerā sapropelis vai nav. Vajag pētījumus par zivju resursiem, ko nākotnē darīt konkrētā pašvaldības ūdenskrātuvē, kādas zivis laist iekšā, vai labāk nelaist vispār? Tāpat vajadzīgi speciālisti, kuri var izpētīt un izvērtēt niedres, vai no tām var ražot kurināmo, vai labāk — dekoratīvo apdares materiālu vai dekoratīvus žogus, bet varbūt niedru jumtus vai izmantot kā siltumizolācijas materiālu. To vajag darīt kopā ar speciālistiem kopīgā projektā. Šobrīd svarīgi zināt, cik ir studentu, no kurām vietām, kāds ir viņu pašu potenciāls un iespējas. Piemēram, varbūt kādam jau ir sava zemnieku saimniecība vai cits bizness.

Uzņēmēju vieta

Šobrīd neredzu uzņēmēju aktivitāti. Viņi skaisti runā, bet beigu beigās kopīgiem spēkiem jauniešus izdzenam no valsts. Labi, ir viena daļa jaunatnes, kurai gribas tūlītēju peļņu vai zelta teļu, bet, no otras puses, ir daudz tādu, kuri grib šeit dzīvot un strādāt, bet viņiem reāli netiek piedāvātas nekādas iespējas. Diploms pēkšņi rokā, aiz muguras aizveras augstskolas durvis, un tev nekā vairs nav. Jaunais cilvēks jūtas apjucis un arī ir spiests domāt par aizbraukšanu. Lai to jaunieti nepazaudētu, viņam jādot atbalsta vieta kaut vienai kājai. Atbalstam jānāk no valsts, pašvaldības un uzņēmējiem. Sanāk kopā mūsu komisija un pasaka, jā, šis projekts uzņēmējdarbībā ir labs un varam realizēt. Nav jārīko kaut kādi konkursi par jaunām idejām, kas nereti ir ideju laupīšana. Labu ideju neatbalsta, bet pēc laika to veiksmīgi realizē tas, kuram ir nauda.

Iestrēgušais jautājums

Augstskola ir augstākais pakāpiens, bet novadam vajadzīgi arī arodu meistari. Situācija ar Dagdas arodvidusskolu nekust no vietas — no attiecīgās mi- nistrijas puses ir biedējošs klusums un nenoteiktība. Esam rakstījuši vēstuli, kurā informējām, ka esam gatavi pārņemt arodvidusskolu, ja mums piešķir šīs skolas uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, jo pašvaldībai pašai tādas naudas nav. Bet nekas nemainās, lielajiem attīstības centriem dod naudu, tos attīsta plānveidīgi, bet lauku profesionāli tehniskajām skolām acīmredzot paredzēts cits liktenis.

Ko pašvaldība grib no arodvidusskolas? Pirmām kārtām vajadzētu ieviest mūžizglītības programmas, kad jebkurš cilvēks jebkurā vecumā varētu iziet apmācību kursu, kas dod iespēju pārprofilēt cilvēkus uz tām specialitātēm, kas tirgū pieprasītas konkrētā brīdī. Arī ar Rēzeknes augstskolas vadību runājām par mūžizglītības tēmu, ka šī ir ļoti vērtīga lieta. Kādreiz, padomju gados, esam strikti sadalījuši mācību iestādes, profesionāli tehniskām skolām atvēlot nepievilcīgu vietu, sak, tur mācās tie, kas neko citu nevar. Patiesībā studenti visur vienādi, vienkārši konkrētā dzīves situācija katru nostāda savā vietā. Neviens cilvēks nav slikts. Mēs gribam, lai arodvidusskola būtu daudz elastīgāka, tirgum pietuvināta. Tam, kurš tiešām grib augstāko izglītību, ir jāiet vidusskolā, bet tam, kurš vēlas profesiju, jāiet profesionālajā skolā. Nevajag jaukt visas lietas kopā. Nevajag traumēt darbiniekus, kad mēģina vienu otru programmu skolā nepieļaut, kā bija šoruden. Tikai man iejaucoties, programma tika atvērta un nofinansēta. Vajadzīgs godīgums šajā lietā. Dagda atrodas lielā attālumā no Rēzeknes un Daugavpils, ir jāpiedāvā jauniešiem šeit apgūt profesiju.

Šurp grāmatas uz skolu!

Pašvaldība neplāno slēgt mazās lauku skolas. Likums nosaka, ka tādā gadījumā skola jāinformē sešus mēnešus pirms pārmaiņām. Šoku rada tiesībsarga aktivitātes saistībā ar bezmaksas izglītību. Mēs parēķinājām, ka būs jātērē 45 lati uz bērnu, lai izpildītu jaunās prasības. Novadā ir aptuveni 1060 skolēnu, tā tomēr sanāk ievērojama summa budžetā. Ja valdība lemj, ka tas jāsāk darīt ar 2013. gada 1. septembri, būs problēma. Ja runātu par 2014. gadu, tad būtu laiks sagatavoties. Pašvaldības budžetam vajadzību jau tāpat ir daudz, un valsts tās tikai papildina.”

Pierakstīja J. ROGA