Uzdāviniet bērnību

Tauta, kas ciena kristīgās vērtības, liek pretī cilvēcisko labsirdību, līdzcietību un gatavību pastiept roku mazajam cilvēkam, kas zaudējis lielāko laimi zemes virsū — vecāku mīlestību un rūpes.

Pats nepamanīju, kā kļuvu par savu cilvēku cēlsirdīgajā audžuģimeņu savienībā, kas uzkrājusi ļoti vērtīgu audzināšanas un adaptēšanās pieredzi. Lūk, arī šoreiz uz tikšanos korespondentu uzaicināja Krāslavas audžuģimeņu atbalsta grupas vadītāja Valentīna Stabulniece un viņas “labā roka” Ģertrūde Ļetunova. Pastāvīgi apciemojot “mājas patversmes”, ar pilnām tiesībām daru zināmus savus novērojumus: dzīvojamo telpu uzturēšanas kultūra spēlē svarīgu lomu sērdieņu integrācijas procesā normālā vidē. Arī sienas audzina. To saprot audžumāte no Dieva Valentīna Stabulniece, kuras pilsētas dzīvoklī arī notika mūsu saruna trijatā. Līdz šim es daudzreiz stāstīju par Stabulnieku viensētu, kuru centīgie saimnieki izveidojuši par mājīgu vietu piespiedu bāreņiem. Pašlaik pilsētas trīsistabu dzīvoklī, kur veikts pārplānojums pēc Ļetunovu piemēra un eiroremonts, ļoti labi dzīvo Valentīna Stabulniece un viņas seši audžubērni. Divstāvu gultas ir šādu daudzbērnu ģimeņu obligātas mēbeles, citādi būtu par šauru.

Sabiedriskā organizācija, par kuru šodien ir runa, apvieno 18 audžuģimenes Krāslavas, Dagdas, Aglonas un Ludzas novadā. Ģeogrāfiskais izvietojums audžuvecākiem netraucē tikties reizi mē- nesī: pati dzīve uzdod sarežģītus pedagoģiskos jautājumus, sameklēt atbildes uz tiem palīdz Inese Upe, Latgales reģiona audžuģimeņu koordinatore, un pieredzējusi psiholoģe Aija Centnere. Domu apmaiņas laikā rodas kopīgas darbības plāni, tiek pieņemti lēmumi par piedalīšanos reģionālā un valsts mēroga projektos.

Rūpējoties par audžubērniem kā par savējiem, šie tēvi un mātes neaizmirst arī par bērnu radošo audzināšanu, par fizisko pilnveidošanos. Mēs norunājām atcerēties tikai dažus svarīgus pasākumus pagājušajā gadā. Martā Valentīna Stabulniece personīgajā automobilī veda piecas meitenes uz austrumu deju festivālu Ventspilī. Īstenot dārgo sapni palīdzēja labi ļaudis, kuri izlīdzēja ar līdzekļiem benzīna un biļešu iegādei, lai varētu piedalīties eksotiskajā pasākumā. Pavasarī sabiedriskā organizācija “Muna sāta” Aglonā sarīkoja sporta svētkus, kuros piedalījās bērni no astoņām mūsu ģimenēm. Grūti izteikt vārdos sajūsmu par sporta kaislībām dabā. Saglabājušās pasakainas atmiņas par Ilzas Geranimovas ezera krastā pavadīto dienu, kur ciemiņus viesmīlīgi sagaidīja Sofija Stivriņa ar dēliem. Romantiskā salidojumā piedalījās pussimts bērnu no duča audžuģimeņu. Lielajā programmā — koncerts, sporta sacensības, vizināšanās laivās un katamarānos, makšķerēšana, peldēšanās, pirts, pusdienas un vakariņas dabā ar šašlikiem. Lielisks labdarības piemērs, tādi iespaidi paliek uz visu dzīvi. Turklāt Latgales audžuģimenes noteikti izmanto iespēju vasarā atpūsties nometnēs, kuras organizē Latvijas Bērnu fonds. Tam grūti noticēt, bet desmits mūsu bērnu vasaras brīvlaiku pavadīja ASV. Tādi ir sabiedriskās iniciatīvas rezultāti, bet zem guloša akmens ūdens netek.

Vēl viena svarīga detaļa: gandrīz visas audžuģimenes izmanto vasaras atpūtu viensētās, kur zēni un meitenes iziet lauku darba skolu. Vasara paiet ātri, bet gatavošanās skolas gaitu sākumam nav viegls uzdevums mūsu dzīves dārdzības apstākļos. Labi, ja laikus paspēj palīdzība no malas, biežāk šo problēmu nākas risināt saviem spēkiem. Apbrīnojama lieta: mūsu valstī bērna uzturēšanai audžuģimenē tiek piešķirts četrreiz mazāk līdzekļu, nekā uzturēšanai patversmē. Tāda, lūk, dīvaina ekonomija, kas loģiski nav saprotama.

Vislaimīgākie svētki — Ziemassvētki un Jaungads. Pagājušā gada beigās bērnu prieki sākās 8. decembrī, kad organizācija “Muna sāta” un Rīgas bāriņtiesa uzaicināja divas ģimenes uz izrādi Latviešu biedrībā. Vēl bija braucieni uz Jūrmalas akvaparku, uz Ziemassvētku izrādi Maskavas namā, plus trīs eglītes Daugavpilī, deputātu dāvana Krāslavai. Atmiņā palikušas daudzas spilgtas un neaizmirstamas dienas, bet astoņiem bērniem paveicās ziemas brīvdienas pavadīt ASV, no kurienes visi atgriezās ar dāvanām un iespaidiem par dzīvošanu amerikāņu ģimenēs.

Mūsu tikšanās bija organizēta ar konkrētu mērķi: visu audžuģimeņu vecāku vārdā izteikt sirsnīgu pateicību dāsniem cilvēkiem, kuri atsaucās lūgumam un arī paši piedāvā jūtamu morālo un materiālo palīdzību. Turklāt lūdz viņus nenosaukt: labdarība mīl klusumu. Pārkāpjot nerakstīto likumu, Ģertrūde Ļetunova teica šādus vārdus: “Nevaru atturēties, lai publiski pateiktos salona “Konstance” frizierēm un vadītājai Ilonai Jegorovai. Ja agrāk šis kolektīvs rīkoja bezmaksas matu cirpšanas akcijas audžuģimeņu bērniem, tad nesen meistares uzdāvināja svētku frizūras arī māmiņām. Turklāt pērn septembrī mēs pieņēmām Ilonas priekšlikumu doties ekskursijā pa Krāslavu, kura dažu gadu laikā izmainījās līdz nepazīšanai. Lieliskā gide Zenta Meldere stāstīja par senās pilsētas noslēpumiem. Baznīca, grāfu pils, muzejs — un pilsēta pārtapa mūsu bērnu acu priekšā romantiskā gaismā. Saruna par iespaidiem notika kafejnīcā “Mārīte”. Ilona Jegorova pastāvīgi palīdz mūsu sabiedriskajai organizācijai, paplašina sponsoru loku, kas īpaši svarīgi, gatavojoties 1. septembrim.”

Valentīna Stabulniece papildināja, ka vēl viens līdzcietīgs cilvēks Žanna Garbrēdere nesen pa- rūpējās, lai bērni, kas apmeklē viņas pulciņu “Raibais dzenis” Bērnu un jauniešu centrā, saņemtu sponsoru Ziemassvētku dāvanas.

Tā gadījās, ka manas satrauktās sarunbiedres runāja vairāk par patīkamo. Tāda ir audžuģimeņu vecāku īpašā misija — likteņa apdalītajiem bērniem dāvināt prieku un mājas pavarda siltumu.

“Ērkšķains ir mūsu ceļš. Tikai dzīves reālijas ir tādas, ka sirds neļauj būt vienaldzīgiem. Daudz, pārāk daudz sāpju ir visapkārt, un bērni nav vainīgi, ka viņus ir nodevuši vistuvākie cilvēki. Uzmanīgi paskatieties apkārt un neejiet garām svešām bēdām,” mūsu sarunas nobeigumā teica Valentīna Stabulniece un Ģertrūde Ļetunova.

Aleksejs GONČAROVS