Ezernieku amatierkolektīvi gatavi iziet no pagrīdes

Ainas dzimtā puse — Dagdas novada ciems Sloboda. Pabeigusi Dagdas vidusskolu, turpināja izglītoties tolaik Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, kur apguva latviešu valodas un literatūras, krievu valodas un literatūras filologa specialitāti. Pirmais darba gads pagāja Liepājas rajonā Cīravas arodvidusskolā, kur viņa mācīja bērniem tikai krievu valodu. Pēc gada uzsāka darba gaitas Dagdas vidusskolā kā latviešu valodas un literatūras skolotāja, bet 1987. gadā sāka strādāt Ezernieku vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Ar 1992. gadu kļuva direktora vietniece audzināšanas darbā, no 2007. gada atkal ir latviešu valodas un literatūras skolotāja, bet pēdējos trīs gadus māca bērniem arī krievu valodu kā svešvalodu. Ar šī gada 2. janvāri pieņemta dar-bā par Ezernieku tautas nama vadītāju uz pusslodzi amatu savienošanas kartībā.

— Jums nav nekādas izglītības kultūras jomā, toties ir bagāta pieredze. Kāds tad bija jūsu ceļš uz kultūru?

— Tautas nama vadītājas darbu man piedāvāja mūsu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Andžāns. Sākumā es kategoriski atteicos, bet ar mani runāja vēl un vēl, pēc ilgākām pārdomām piekritu. Skola man ir sirdslieta, skolā nostrādāti 34 gadi, un skolotājas darbu nevēlos atstāt. Organizatoriskā darba pieredze krājās jau kopš laika, kad Ezernieku vidusskolā strādāju par direktora vietnieci audzināšanas darbā, un visi turpmākie gadi bija saistīti ar kultūras pasākumiem. To bijis bezgala daudz — skolas un pagasta pasākumu, kuros tiku iesaistīta. Ezerniekos vadīju Ludviga dienas pasākumus, bija “Baltica”, kas notika skolas parkā, plus pati darbojos folkloras ansamblī ”Akmiņeica”, un sāku jau ar “Pulkā eimu”, kas vēlāk pievienojās ”Akmiņeicai”. Dziedu pagasta sieviešu vokālajā ansamblī un darbojos pagasta pašdarbības teātrī, kuru ilgus gadus vadīja Ezernieku vidusskolas bijusī latviešu valodas un literatūras skolotāja Valentīna Ivanovska.

Šobrīd patiesi esmu vadītāja bez tautas nama, un šīsdienas kultūras darbinieka situācija mūsu pagastā ir neapskaužama. Vienīgā plašākā telpa ir sporta zāle bijušajā katlu mājā. Tur notiek treniņi volejbolā, turpat stāv apkures katls, turpat atrodas malka, tur ir dūmi, un ziemā tur neiespējami rīkot un vadīt kultūras pasākumus. Tas jāredz savām acīm, lai saprastu patieso ainu. Tur notiek vienīgi diskotēkas jauniešiem, bet par tām atbild cits cilvēks, es vienkārši viņu kontrolēju. Nezinu nevienu citu pagastu, kurā būtu tik smagi apstākļi darbam kultūras jomā.

— Kad ienāksiet jaunbūvētajā tautas namā, un vai ir kam tajā ienākt?

— Jaunais tautas nams agrāk vai vēlāk būs. Sola uz maiju, ja arī kaut kas tik ātri nesanāk, tad vasarā jau nu noteikti tam jābūt. Šobrīd mūsu amatierkolektīvi strādā, kā mēs jokojam, pagrīdē. Pagasta jauniešu deju kolektīvs skolotājas Ritas Vaišļas vadībā deju mēģinājumus rīko skolas telpās. Folkloras kopa “Akmeņeica”, kuru vada Olga Boboviča, mēģina katru nedēļu pa- gasta ēkas nelielajā zālē. Turpat, pagasta telpās, Venerandas Lutinskas vadībā norisinās pašdarbības teātra mēģinājumi un darbojas meiteņu vokālais ansamblis “Gamma”, kuru vada viņu vienaudze Ilze Platace, kura mācās Rēzeknes Mūzikas koledžā. Vienu brīdi meitenes vispār gāja uz mēģinājumiem mājās pie Ilzes. Tā ka kolektīvi mums ir, un visi mēģina kaut kā izdzīvot, kamēr varēs ievākties normālās telpās.

— Pagājis ļoti ilgs laiks, kopš ir nojaukts vecais tautas nams, un ilgu laiku nebija manāmas nekādas jaunbūves aprises. Vai Ezerniekos ir saglabājusies interese par kul- tūras pasākumiem, par kultūras dzīvi kā tādu?

— Manuprāt, to divu gadu laikā, kopš tautas nama nav, mūsu vidējā paaudze ir ļoti noilgojusies pēc kultūras. Tas ir jūtams, mani pat pārsteidza tas, cik kupli bija apmeklēta senio- ru balle — turpat 80 cilvēku! Agrākajos gados apmeklētāju bija ap diviem desmitiem. Mūsu amatierkolektīvu koncerts bija tas pirmais, kas viņus suģestēja. Pamatā balle bija domāta pen- sionāriem, bet atnāca arī jaunāki cilvēki — drusku pāri 50 gadiem. Ar skolas direktora lielu pretimnākšanu pasākumu varējām sarīkot skolas zālē, jo citu piemērotu telpu šobrīd nav.

— Kādi ir nākotnes plāni? Ko jaunu gribat piedāvāt saviem iedzīvotājiem?

— Gribētu pulciņus pieaugušajiem. Ja būs gana liela atsaucība, varētu organizēt nelielas praktiskās nodarbības kādās jomās pieaugušajiem. Būs atsaucība — darīsim. Rokdarbu entuziastiem vienmēr bija mazs sapnis iesaistīt sevis izglītošanā mūsu apbrīnojamo tautas daiļamata meistari Staņislavu Belkovsku. Mēs labprāt lūgtu viņu vadīt kādas nodarbības, jo pieaugušie tāpat nāk pie viņas un konsultējas. Manuprāt, adīšana un tamborēšana būtu pirmais reāli izpildāmais piedāvājums iedzīvotājiem, protams, pieaicinot Belkovskas kundzi.

Uz Ezerniekiem brauc arī mūsu bijusī skolniece Diāna Poļaka, kura darbojas ar jauniešiem bibliotēkā, kur top dažādi izstrādājumi no papīra. Bibliotēkā nepietiek vietas, ja telpas būtu plašākas, domāju, viņa labprāt piekristu strādāt ar bērniem tautas namā.

Gribētos arī kaut ko sirdij un dvēselei. Mana studiju biedrene strādā Jaunpiebalgā, un pie viņiem darbojas Tautas universitāte, kurp pieaicina lektorus par dažādām tēmām. Bet tam ir nepieciešama pašu cilvēku atsaucība, ja būs interese — mēģināšu noorganizēt kaut ko līdzīgu.

— Kādi lielākie kultūras pasākumi šogad? Varbūt starp tiem būs arī kāds brīvdabas pasākums?

— Esam atkarīgi no celtniekiem: ja tautas namā varēs ienākt jau maijā, tad atklāšanas pasākums tiks rīkots vienlaikus ar Mātes dienai veltīto. Ja nē, tad to atliksim uz Ludviga dienu. Vismaz viens liels pasākums būs Jaundomes muižā — varbūt Ezera svētki, varbūt Jāņu ielīgošana. Jaundomes muiža ir nopietns mūsu pagasta objekts, tur ir brīvdabas estrādīte, un tur arī vajag kultūras pasākumus, kurus rīkosim ne tikai mēs. Šogad oktobra nogalē folkloras kopa “Akmiņeica” svinēs 25 gadu jubileju. Tas būs liels pasākums, uz kuru aicināsim bijušās dziedātājas, kuras izklīdušas pa visu Latviju. Laikam ritot, kolektīvs ir ļoti mainījies, daži vairs nav starp dzīvajiem, tomēr mums ir lielas cerības, ka šo pasākumu apmeklēs ne tikai tagadējie, bet arī pirmā sastāva dalībnieki.

— Novada iedzīvotāji privātās sarunās nereti pauduši viedokli, ka uz sava tautas nama skatuves gribas redzēt vieskolektīvus, ka vietējie amatierkolektīvi jau gana iepazīti. Ko jūs par to sakāt?

— Uzlūgt Rīgas kolektīvus diez vai spēsim, bet varam sadarboties ar mūsu novada kolektīviem un varbūt arī uzaicināt kādu no Latgales. Viena no mūsu skolas bijušajām audzēknēm dzīvo Jēkabpilī un vada teātri, kurā pati darbojas. Varētu mēģināt dibināt kontaktus. Nav problēmu ielūgt jebkuru kolektīvu, bet problēma ir samaksāt, jo viss saistīts ar naudu — cik lielā mērā mūsu cilvēki gatavi maksāt. Ar pašu kolektīviem ir vienkāršāk — viens otram izpalīdzam. Novada kultūras darba koordinators Ornicāna kungs atsūtīja informāciju par daudziem interesantiem pasākumiem Rēzek- nē, bet ir grūti savākt gribētājus braukt, lai piepildītu kaut vienu mikroautobusu.

— Kuri kļuvuši par jūsu pirmajiem padomdevējiem jaunajā amatā?

— Esmu sen pazīstama ar Andrupenes tautas nama vadītāju Daini Plataci, savukārt manas audzināmās klases skolniece Olga Lukjanska tagad vada Asūnes tautas namu. Labi pazīstu Dagdas tautas nama direktoru Jāzepu Ornicānu. Šie ir cilvēki, pie kuriem pēc padoma varu vērsties uzreiz. Laika gaitā ciešākas saites izveidošu arī ar pārējiem novada kultūras darbiniekiem.

— Paldies par interviju! Lai veicas atjaunot spožās Ezernieku kultūras tradīcijas!

Juris ROGA