Vecākā dievnama jubilejas gads

Izplatoties pa visu Latviju, luterānisms nonāca arī līdz Indricai, tāpēc dievnamu nodeva šīs konfesijas pārstāvju rīcībā dievkalpojumu vadīšanai. Tomēr 1695. gadā muižnieks Jānis Andrejs Plāters kļuva par katoli, 1698. gadā pārtaisīja baznīcu un atdeva to atpakaļ katoļiem. Pēc tā laika mērauklām draudze bija liela, turklāt visu laiku palielinājās, tāpēc, lai apkalpotu šo draudzi, 1756. gadā tika uzaicināti jezuītu mūki no Igaunijas pilsētas Tartu. Jāpiezīmē, ka jezuīti aktīvi nodarbojās ar apgaismību. Tartu viņi nodibināja pirmo Baltijā universitāti. Atbraukuši uz Latviju, viņi no turienes katoļu dievnama atveda līdzi Svētās Dievmātes brīnumdarītājas svētbildi un novietoja to Indricas baznīcā. Pie šīs svētbildes pēc palīdzības vērsās daudzi cilvēki. Draudzes labā šie mūki darbojās apmēram 24 gadus. Pa šo laiku viņi nodibināja arī Krāslavas draudzi, kur tobrīd bija uzcelta koka baznīca. Pametuši Indricu, viņi pārcēlās uz Krāslavu, taču neaizmirsa arī savu pirmo dievnamu, kur draudzei atstāja Svētās Dievmātes svētbildes kopiju par piemiņu. Darbojoties Krāslavā, viņi nodibināja filiāles Aulejā, Kombuļos un Izvaltā.

Starp citu, agrāk dievnamus cēla no tiem materiāliem, kas atradās pa rokai — no koka, tāpēc visas baznīcas bija celtas no koka. Taču koks ir viegli uzliesmojošs materiāls, ar laiku visas šīs celtnes nodega, to vietā tika celtas jaunas. Šoreiz jau no nedegoša materiāla. Tikai Indricas dievnamu izglāba Dieva roka, tas arī šodien ir saglabājies un priecē mūs. Vēsturnieki nezina, kur palikusi Svētās Dievmātes svētbilde: vai tā sadega kopā ar Izvaltas baznīcu (tur pēdējā laikā mitinājās jezuīti), vai notika kaut kas cits. Tas nav zināms. Toties Indricas dievnamā līdz šim laikam saglabājās Svētās Marijas svētbildes kopija, kas līdz šai dienai sargā gan šo draudzi, gan baznīcu.

1989. gadā, kad zibens iespēra baznīcā un sākās ugunsgrēks, pateicoties Svētās Jaunavas aizbildniecībai, izdevās laikus pamanīt ugunsnelaimi un nodzēst liesmu.

Protams, šī dievnama vēsturē ir bijuši arī remonti un atjaunošanas darbi. Savā būtībā tas tomēr saglabājies tieši tāds, kāds tas arī tika iecerēts. Līdz šim laikam dievnams Daugavas krastā priecē mūs ar savu sākotnējo izskatu. Tas ir Latvijas arhitektūras piemineklis, vienlaikus viens no vecākajiem saglabātajiem koka dievnamiem valstī. Šo gadu mēs nolēmām iesākt ar dievnama dzimšanas dienas svinībām. Uz svētku dievkalpojumu 6. janvārī bija uzaicināti viesi no citām Latvijas pilsētām. Grāfu Plāteru vārdā nosauktās poļu pamatskolas direktori, pedagogus un bērnus īpaši jāpiemin un jāpateicas par aktīvu līdzdalību svētkos. Viņi pēc svinīgās Mises iepriecināja draudzes locekļus ar kalendām (dziesmām par godu Jēzus piedzimšanai). Jāsaka paldies par līdzdalību arī Indras draudzes korim, bet īpaši ērģelniecei Rutai Andrukovičai, kura pacentās un kopā ar koristiem sagatavoja jaunus skaņdarbus, kurus mēs noklausījāmies dievkalpojuma laikā un pēc tā. Milzīgs paldies arī pagasta pārvaldes darbiniekiem, kuri parūpējās, lai svētki noritētu augstā līmenī.

Šajā dienā katrs no mums lūdzās ne tikai par sevi, bet par visu Indricas draudzi, lai arī turpmāk Dievs dotu savu svētību tiem, kas pieder šai draudzei un pilda savu kristieša pienākumu draudzes un Dieva priekšā.

Romas pāvests Benedikts XVI izsludinājis šo gadu par ticības gadu. Atlaidas mēs varam saņemt, ja ievērosim šādus nosacījumus: apmeklēsim dievnamu, kurā tikām kristīti, iesim pie grēksūdzes un saņemsim svēto komūniju, piedalīsimies sv. Misē un noskaitīsim pēc dievkalpojuma “Esi sveicināta...” Tāpēc aicinu izdarīt to visus Indricas baznīcā kristītos, lai saņemtu Dieva svētību. Dievkalpojumi pie mums parasti notiek svētkos un svētdienās plkst. 10.00.
Vēlu visiem Dieva svētību un pateicos par dalību svinībās.

Priesteris Genādijs ALFEROVS