No sākuma līdz galam

Pēc mūsu lasītāju lūguma Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ināra Teiviša iepazīstināja “Ezerzemes” žurnālistu ar iestādes statistiku par pagājušo gadu. Interviju ar nodaļas vadītāju publicēsim nākamajā numurā, kur cita starpā būs arī atbildes uz dažiem lasītāju jautājumiem.

Sākums visam

2012. gadā Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļā kopumā noslēgtas 86 laulības, no tām 8 laulības Krāslavas Romas katoļu baznīcā, 8 — Priedaines Romas katoļu draudzē un 2 — Izvaltas Romas katoļu baznīcā.

Sešas laulības noslēgtas ar ārzemniekiem (Lietuva, Krievija, Baltkrievija). Pirmo reizi laulībā stājušies 74 vīrieši un 71 sieviete, otro reizi — 9 vīrieši un 12 sievietes, trešo reizi — 3 vīrieši un 3 sievietes. Laulības slēdzēju visvairāk ir vecuma grupā no 21 līdz 25 gadiem (28 vīrieši un 27 sievietes), no 26 līdz 30 gadiem (attiecīgi 24 un 19) un no 31 līdz 35 gadiem (attiecīgi 12 un 11). Vecumā līdz 18 gadiem laulību slēdzēju šogad nav bijis. Pērn jaunākajam līgavainim bija 18 gadu, bet vecākajam — 73 gadi, savukārt jaunākā līgava bija 18 gadu jauna, bet vecākajai līgavai bija 67 gadi. Visvairāk laulību noslēgts siltajos vasaras mēnešos: jūnijā — 10; jūlijā — 18; augustā — 11; septembrī — 11. Arī novembrī kāzu netrūka — precējās 9 pāri. Vismazāk laulājušies martā un maijā.

Krāslavas dzimtsarakstu iestādē laulības noslēguši arī pāri no citām pilsētām un apdzīvotām vietām, piemēram, no Rīgas, Aglonas, Preiļiem, Daugavpils, Dagdas un citurienes, jo jau kopš 2005. gada ir iespējams slēgt laulības jebkurā Dzimtsarakstu nodaļā visā valstī.

74 gadījumos ģimenes izvēlējušās vīra uzvārdu, viens pāris — sievas uzvārdu, astoņi pāri palikuši katrs savā uzvārdā, trīs gadījumos sieva savam pievienojusi vīra uzvārdu, iegūstot dubultu uzvārdu.
Statistikas dati liecina, ka Krāslavas novadā kopējais šķirto laulību skaits saglabājas iepriekšējo gadu līmenī — aptuveni 60%. Ļoti bēdīgi, ka cilvēki nodzīvo kopā 15, 20, 25, 30 gadus un tomēr izšķiras.

Dārgākais

2012. gadā Krāslavas novada Dzimt-sarakstu nodaļā reģistrēti 98 jaundzimušie (41 zēns un 57 meitenes), kas ir par 9 bērniem mazāk nekā 2011. gadā. Pērn nav reģistrēti dvīnīši. Visvairāk jaundzimušo reģistrēts maijā — 11, jūnijā — 13 un augustā — 15. Vismazāk jaundzimušo reģistrēts septembrī — 4. Laulībā dzimuši 53 bērni. Saglabājas tendence, ka, reģistrējot bērniņu, reģistri tiek veidoti, pamatojoties uz paternitātes atzīšanu, tas ir, bērna vecāki oficiāli laulību nav reģistrējuši. Pērn atzīta paternitāte 38 jaundzimušajiem. Nav ieraksta dokumentos par bērna tēvu septiņiem bērniem. Pirmie bērni dzimuši 42 māmiņām, otrie bērni — 29 māmiņām, trešie — 17 māmiņām, ceturtais bērns — 16, piektais — 2 māmiņām, sestais bērns — 1 māmiņai, astotais — 2 māmiņām, devītais — 1 māmiņai.

Runājot par bērnu vecāku vecumu, jāatzīmē, ka pērn 15 -17 gadu vecuma grupā bija divas jaunās māmiņas, 18-20 gadu — 12 mātes un 5 tēvi; 21-25 gadu — 24 mātes un 16 tēvi; 26-30 gadu — 30 mātes un 26 tēvi; 31-35 gadu — 16 mātes un 18 tēvi; 36-40 gadu — 10 mātes un 11 tēvi, pārējās vecuma grupās — mazāk par desmit vai necik.

Populārākie vārdi 2012. gadā dzimušajām meitenēm bija Evelīna un Darja (pa trīs), Arīna, Daniela, Elīna, Samanta, Elizabete, Lana, Laura un Anastasija (pa diviem), bet zēniem — Artjoms (pieci), Nikita (trīs), Maksims un Danila (divi).
Netrūkst tādu ģimeņu, kurās vecāki saviem bērniem devuši mūspusē retāk sastopamus vārdus, piemēram, meitenēm — Ilvija, Emeli, Vanessa, Elisene, bet zēniem — Arnīns, Vladiks, Nikolass un Demians. Vēl ir vairāki citi retāk sastopami vārdi. Neviens bērns nav ticis pie diviem vārdiņiem.

Krāslavas novada dome nepiešķir vienreizēju pabalstu par jaundzimušo bērnu, kaut gan bagātākās pašvaldībās šādi pabalsti ir un dažas cenšas tos pat paaugstināt. Mūsu novadā, atnākot reģistrēt bērniņu dzimtsarakstu nodaļā, vecākiem tiek pasniegta grāmata “Mūsu bērns”, kurā var piefiksēt, kā viņa bērns aug un attīstās, kā arī pasmelties noderīgu informāciju. Vēl novadā jaundzimušo vecāki vasaras sākumā saņem savam bērnam sudraba karotīti.

Kapu kalniņā

2012. gadā Krāslava novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts 341 miršanas gadījums — 161 vīrieši un 180 sievietes. Visvairāk miršanas gadījumu reģistrēts janvārī — 45, decembrī — 43, martā — 36. Vismazāk miršanas gadījumu reģistrēts septembrī — 16, augustā — 17.

Pagājušajā gadā mūžībā aizgājušo novada iedzīvotāju skaits praktiski 3,5 reizes pārsniedz dzimušo skaitu, turklāt mirušo ir par sešiem vairāk nekā 2011. gadā, kad mūžībā aizgāja 335 novada iedzīvotāji.

Patiesībā demogrāfiskā situācija ir katastrofāla. Šogad uz 12. februāri vien jau reģistrēts 51 mirušais, piedzimuši tikai 15 bērni un noslēgtas divas laulības. Bet valstī kopumā uz 12. februāri bija reģistrēti 5807 mirušie, 795 noslēgtas laulības un uz 8. februāri bija piedzimuši vien 2848 bērni.

Juris ROGA