Neatliekamā palīdzība nepieciešama medicīnai

Arī es devos uz ārstniecības iestādes kompleksu pa sen zināmo ceļu, tomēr nevis ar “rozā grāmatiņu” pie ģimenes ārsta, bet uz valdes locekļa un slimnīcas galvenā ārsta Aleksandra Jevtušoka kabinetu. Viņš šo iestādi vada jau 36. gadu, visu šo laiku mēs esam pazīstami.

Sarunas tēmu diktēja pati dzīve: medicīnas kadri kļūst vecāki.

Cik sen jūs, cienījamie lasītāji, bijāt pie jauna ārsta uz pieņemšanu? Tik tiešām neviens no mums jau sen ārsta kabinetā nav saticis iesācēju speciālistu. Spriežot pēc situācijas mūsu valstī, tik drīz arī nesatiks.

Sarunu par aktuālo tēmu mēs iesākām iztālēm, mans sarunbiedrs pat pakavējās patīkamās atmiņās. Vietējās medicīnas uzplaukuma laikā — pagājušā gadsimta 80. gados, kad medicīnu vadīja galvenais ārsts un rajona izpildstruktūra, iestādes štatos bija ap simtu ārstu, bet medicīnas darbinieku ar vidējo speciālo izglītību — līdz 320! Viss tiek iepazīts salīdzinot. Tagad strādā 35 ārsti (tajā skaitā arī no citām pilsētām uz līguma pamata). Vidējā medpersonāla skaits nesniedzas pat līdz sešiem desmitiem. Jūtat starpību?

Pēc galvenā ārsta domām, ja pagaidām vidējā medicīnas personāla štatos pietiek, tad ārstu pilnīgi noteikti trūkst: vajadzīgi internisti, anesteziologi, funkcionālās diagnostikas spe-ciālisti, okulisti, lori... Tāda satraucošā realitāte: lielākā daļa praktizējošo ārstu ir pirmspensijas vecumā, turpina strādāt arī tie, kas var atļauties pelnītu atpūtu, bet... Tagad uzmanību: atjaunotās neatkarības vairāk nekā 20 gadu laikā slimnīcā darbā nav pieņemts neviens medicīnas augstskolas absolvents. Pieprasījumi no Krāslavas uz Veselības aizsardzības ministriju tiek sūtīti regulāri, taču vairs nepastāv laika gaitā pārbaudītā absolventu norīkojumu darbā sistēma. Tajā pašā laikā medicīnas augstskolas studentus gatavo iepriekšējos apjomos. Mazāk tika uzņemts tikai laikā no 1992. līdz 2003. gadam. Vairākums to, kuri pabeiguši augstskolas, paliek lielu pilsētu klīnikās, kur ir iespēja strādāt arī privātajās. Diemžēl liela daļa mediķu izvēlas veidot savu karjeru ārzemēs. Pastāv prakse, ka medicīnas augstskolu absolventi četrus gadus specializējas mūsu valstī par budžeta vai personīgajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā attīstītās Eiropas valstīs rezidentūra (specializācija) lielākoties tiek apmaksāta no valsts līdzekļiem, kur stipendijas nesalīdzināmi lielākas nekā Latvijā. Arī ārsta un medmāsas alga tur daudz lielāka. Ar to arī izskaidrojama medpersonāla masveida migrācija. Kā neļauties kārdinājumam, ja tur ārsta alga reizes piecas lielāka nekā pie mums?!

Jevtušoka kungs uzskata, ka tirgus ekonomikas apstākļos medicīnas jomā tikai algu celšana var apturēt negatīvo migrācijas procesu. Pie pašlaik plānotajiem budžeta tēriņiem šai jomai 3,4 % apmērā no IKP gaidīt nāksies ļoti ilgi, attīstītās valstīs tiek tērēts reizes divas vairāk. Tāda ir maksa par iestāšanos Eiropas Savienībā, kur darbaspēks brīvi migrē. Rodas situācija, kad nabadzīgās valstis strādā bagāto labā, piegādājot ļoti dārgus kadrus, kas sagatavoti augstākajās un vidējās mācību iestādēs. Ja agrāk medicīnas mācību iestādes bija Veselības aizsardzības, tad tagad Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, nenotiek sadale. Arī lauku slimnīcas, tādas kā Krāslavas, atrodas nenoteiktā stāvoklī. Kadru jautājums satraucošs visās Latgales medicīnas iestādēs.

Finanšu nodrošinājums šim gadam stacionārā palicis iepriekšējā gada līmenī, apgalvo galvenais ārsts, bet tēriņi ambulatorajai ārstēšanai nedaudz palielināsies. Šobrīd vērojama ambulatori poliklīniskās apkalpošanas prioritāte.

Krāslavas galvenais sāpju punkts — jau tagad vajag vismaz desmit diplomētus speciālistus. Ja nenotiks brīnums, mūsu medicīnas iestāde vienkārši nespēs funkcionēt šodienas apjomā.

“Ko darīt?” jautāju autoritatīvajam vadītājam.

Kadru problēma ir kompleksa, to var atrisināt tikai valsts līmenī. Viena vai divu speciālistu pieņemšana darbā situāciju neuzlabos, bet kadru novecošanās process turpinās.

Mēs dzīvojam demokrātijas apstākļos, un, ievēlot valdību, turpmāk iesaku ļoti nopietni studēt partiju, kuras pretendē kļūt par līderiem, programmas. Īpaši medicīnas jomā, jo tas skar katru. No partiju priekšvēlēšanu solījumiem vēlāk veidojas valdības deklarācija ar konkrētu ciparu izdevumiem veselības aprūpei. Tauta var ietekmēt budžeta veidošanu, tai tas ir jādara, kā notiek civilizētajās valstīs.

Gribu vērsties pie jaunās paaudzes. Patriotisms ir morāla kategorija. Grūtajos laikos, kurus tagad pārdzīvo Latvija, nepieciešami pirmatklājēji, kuri saprot, ka mazajai dzimtenei vajadzīgi ārsti. Ticiet man, ja jūs atgriezīsieties Latgalē, tad vietējā vara darīs visu iespējamo, lai atbalstītu jaunos speciālistus sadzīves problēmu risinājuma līmenī. Un simti cilvēku teiks jums milzīgu paldies! Tamdēļ ir vērts dzīvot!

Izmantojot gadījumu, saku sirsnīgu paldies Krāslavas slimnīcas visam medpersonālam, kas dara visu iespējamo cilvēku labā. Bez veselības, kas ir dārgāka par zeltu, laime nav iespējama.

Aleksejs GONČAROVS