Iespējas ir, jāmāk izmantot!

V. Stikuts: “Līdz pat šai dienai man neviens iedzīvotājs nebija pat izvirzījis šādu problēmu, kāda minēta rakstā (”Dzīvie un mirušie”, “Ezerzeme”, 2013. gada 19. februāris), proti, ka cilvēks nomiris un pašvaldība nesniedz nekādu palīdzību. Tā tas nav. Mums ir pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”, kur pastāv iespēja pasūtīt transportu nelaiķa pārvešanai, vēršoties konkrēti pie Alda Beitāna. Mums ir līgums par šiem jautājumiem ar Valsts policiju, vienkārši jāpiezvana un jāpajautā. Diemžēl tā firma, ar kuru viņiem līgums par nelaiķu pārvadāšanu, atrodas Krāslavā, un tas prasa laiku. Ja tuviniekiem nepieciešams kādu laiku uzglabāt līķi, viņi var izmantot Dagdas novada pašvaldības iestādes “Veselības un sociālo pakalpojumu centrs “Dagda” morgu vai novietot to Dagdas kapličā.

Ja ir trūcīgās personas statuss, pašvaldības iestādē “Pilsētsaimniecība” var pasūtīt transportu arī bērēm: gan autobusu, gan automašīnu. Diemžēl Autotransporta direkcija un Eiropas Savienības regulas liedz mums iespēju sniegt iedzīvotāju pārvadāšanas pakalpojumu, paredzot lielus sodus, tālab varam palīdzēt tikai trūcīgajiem. Bet Dagdā strādā apbedīšanas firma “Atpūta”, kas nodarbojas ar līdzīgu pakalpojumu sniegšanu — arī tur var vērsties pēc palīdzības. Saprotu, cilvēkam ir liels stress tajā mirklī, bet arī pašvaldība nevar izstāvēt katram klāt. Jāuzzvana sekretārei, kura var sniegt informāciju, un process virzīsies. Galu galā var piezvanīt arī izpilddirektoram vai man, ja jautājums ir sarežģīts un nepieciešama mūsu iejaukšanās. Iespējams, cilvēks problēmu risinājis pa saviem kanāliem.

Pašvaldība savu likumīgo iespēju robežās nekad nav liegusi cilvēkiem palīdzību, kuriem ir bēdas, kāda nelaime vai viņi nonākuši krīzes situācijā. Svaigākais piemērs: jauna ģimene no Račevas grib izmainīt savu dzīvesveidu un dzīvot pilnasinīgu laucinieka dzīvi, kur saviem spēkiem varētu rūpēties par savu bērnu un nākamajiem bērniem. Viņi nāca uz domi ar savu problēmu, pašvaldība piedāvā viņiem iespēju izmitināties pamestā lauku mājā Svariņu pagastā, kurai nav īpašnieka, bet kur zeme zem mājas pieder pašvaldībai. Māja atrodas pie pagasta ceļa, tā ir derīga dzīvošanai, bet, tā kā ēka ilgi stāvējusi tukša, tā ir jāsakopj. Mēs palīdzēsim šai ģimenei grūtajā dzīves situācijā, atdodot ilgtermiņa nomā zemi ar bezsaimnieka mantu — māju, ar kuru pašvaldība ir tiesīga rīkoties.”

Arī Dagdas novada pašvaldības iestādes “Veselības un sociālo pakalpojumu centrs “Dagda” vadītājs Andris Badūns apgalvo, ka sēru brīdī tuviniekiem ir iespēja saņemt palīdzību: “Veselības un sociālo pakalpojumu centra teritorijā ir saglabāts slimnīcas morgs, kas gan nav sertificēts, bet kuru iespējams izmantot iedzīvotājiem, uz laiku tajā ievietojot nomirušu tuvinieku. To var izdarīt jebkurā diennakts laikā, lai nelaiķis nepaliktu uz ielas, līdz tiek risināts jautājums, ko darīt tālāk. Dagdas novada dome ir apstiprinājusi izcenojumus par nelaiķa pieņemšanu un uzglabāšanu morgā, un maksa nav liela. Ja tikai tuvinieki vēršas pēc palīdzības, jautājums tiek risināts nekavējoties.

Ja cilvēks nomira, policija nekonstatē vardarbīgu nāvi, tad nākamais solis ir ģimenes ārsta lēmums, un tie var būt tikai divi: taisīt sekciju vai nē. Ja cilvēks slimojis, bijis ārsta uzskaitē un ir vecāks par sešdesmit gadiem, ģimenes ārsts var uzrakstīt miršanas apliecību bez sekcijas, tad tālāk tuvinieki paši risina apbedīšanas jautājumu. Ja nomirušais ir jauns vai ģimenes ārstam rodas kādas aizdomas, tad jāveic sekcija, kuru nav iespējams veikt ne Dagdā, ne Krāslavā. Ir jāved uz Daugavpili vai Rēzekni. Ne vienmēr to var izdarīt nekavējoties, tādā situācijā mēs noteikti ļautu tuviniekiem izmantot mūsu morgu, kur uzglabāt līķi, kamēr tiek organizēts transports. Tas var būt vai nu pašu tuvinieku transports, vai arī radinieki vēršas domē un lūdz mašīnu, lai aizvestu uz sekciju.

Ja cilvēks nāktu pie mums, nekādu problēmu nebūtu: ievietotu līķi morgā, palīdzētu tuviniekiem ar padomu, kā rīkoties tālāk, lai process rit raiti. Mēs arī varam palīdzēt nelaiķi sagatavot apbedīšanai: nomazgāt, apģērbt, un mūsu darbinieki to dara. Tas ir maksas pakalpojums, bet maksa neliela, vairāk simboliska. Situācija, kad tuvinieki nevar samaksāt par pakalpojumu, arī ir risināma. Protams, iestādes vai domes vadītājs no savas darba vietas nevar redzēt visu, kas notiek novada teritorijas katrā stūrīti, tamdēļ jāinformē un jālūdz palīdzība.

Pērnā gada nogalē esmu iesniedzis domē sarakstu ar konkrētiem mūsu iestādes objektiem un attīstības virzieniem, lai vēl vairāk uzlabotu šos objektus. Morgs ir viens no mūsu iestādes attīstības plāna punktiem. Neiet runa par saldētavu, bet vajadzīgs neliels kosmētiskais remonts un jaudīgāks kondicionieris, lai tur būtu vēl vēsāks, nekā tagad. Dagdas kapos ir izremontēta katoļu kapliča, bet mums ir arī citu konfesiju ļaudis. Ne katrs mājās var atrast vietu, kur uzglabāt nelaiķi pirms apbedīšanas. Tālab gribam uzlabot morgu, lai varētu piedāvāt to kā morgu-kapliču jebkuras konfesijas ļaudīm.”