Medības — tas ir dzīves veids

Pagasta un skolas darbinieki sagatavoja saviem īstajiem vīriem lieliskus svētkus. Tovakar pagasta klubā jautrība kā nekad agrāk sita augstu vilni. Priekšnesumus jubilāriem sniedza pazīstamais deju kolektīvs “Malika” no Daugavpils, skanēja dziesmas biedrības “Mēs — Grāveriem” sieviešu ansambļa izpildījumā un bija pat teatralizēta izrāde. Skolotājas filoloģes Sandras Lunes vadībā Grāveru skolas pedagogi un pagasta darbinieki sagatavoja humoristisku ludziņu par medību tēmu. Zīmīgi ir tas, ka par režisori un scenāristi kļuva pati Sandra Lune.

Visi ļoti centās, jo mūsu mednieki ar bisēm rokās sargā apkārtējo dabu. Lai cik paradoksāli tas skanētu! Senatnē medniekus dēvēja par zvēru ķērājiem, šāvējiem, mežiniekiem — par tiem, kuri šauj medījamus zvērus rūpnieciskā kārtā vai izpriecas pēc. Ar izpriecu nekas nesanāks, tāpēc izņem licenci un strādā apkārtējās vides un savā labā.

Pagājušā sezona mednieku kolektīvam “Dubra” bija reti veiksmīga un neatkārtojama, par ko vairākums lauku iedzīvotāju arī uzzināja svinīgajā pasākumā, kur skanēja vislabākie vārdi un novēlējumi jubilāriem.

Ir par ko pastāstīt arī kolektīvam. 2012. gadā te tika atzīmēta mednieka Ivana Vasiļjeva 80 gadu jubileja, kolektīvā tika uzņemts visjaunākais un ļoti perspektīvais dzinējs Edgars Paškevičs. Puisis lieliski jūt mežu un ne reizi vien parādīja savu meistarību praksē. Taču prasmes vien ir par maz, bija jānokārto īpaši mednieka eksāmeni, ar ko Edgars lieliski tika galā, tas nozīmē, tagad viņš kļuvis par likumīgu mednieku. Taču galvenā intriga bija par to, kurš ir vistrāpīgākais šāvējs. Par uzvarētāju mednieku biedrība nosauca savu pastāvīgo vadītāju Talgatu Islamgarajevu.

“Patiešām,” sacīja Talgats, man ir veicies: viens alnis un piecas mežacūkas, protams, ir veiksme. Taču parunāsim par kolektīvu. Patlaban mēs esam 80 cilvēki. Lieliski vīri, profesionāļi. Starp citu, ar lepnumu pateikšu, ka tādu kolektīvu, kāds ir mūsu, nav daudz, jo katram ir savs darba lauks: vai tu esi ar šauteni, vai arī esi tikai dzinējs. Komandā mums vēl ir trīs darba suņi. Tāpēc arī pagājušajā gadā bija diezgan liels trofeju skaits: 5 aļņi, 20 mežacūkas un citi medījamie dzīvnieki un putni.
Licences mēs izmantojam pilnībā. Neaiztiekam stirnas — to arī tāpat ir maz. Pirms pāris gadiem nošāvām lūsi. Ekspertīze parādīja, ka tas bija slims, taču jebkurā gadījumā tās bija veiksmīgas medības, jo, ja jau parādījies meža kaķis, tas nozīmē, ka stirnu skaits saruks vēl vairāk. Mēs nedzīvojam nošķirti, savrup. Palīdzam atšaut savvaļas dzīvniekus kolēģiem no citiem pagastiem, dalāmies pieredzē. Paši medījam tikai Grāveru medību platībās. Pie mums ir mednieku namiņš. Tur mēs apstrādājam nomedītos zvērus, vārām šurpu, atzīmējam medību beigas.”

Mednieku biedrības “Dubra” priekšsēdētaja vietnieks Fjodors Grigorjevs norādīja, ka medības nav tikai darbs, tā vēl ir arī cilvēku tikšanās, kad kolektīvā var lieliski pavadīt laiku pie dabas krūts un kontaktēties ar draugiem.
Es savukārt ļoti labprāt piedalītos īstajās medībās ar tik lielisku komandu. Starp citu, mednieku kolektīvā “Dubra” par dzinēju divus gadus bija mūsu novadniece Tatjana Bikova. Un, kā izrādās, bija ļoti prasmīga. Pašlaik viņa dzīvo Rīgā, taču bijušos kolēģus medniekus nav aizmirsusi un sveic viņus jubilejā.

Gribu pateikt vēl to, ka jau vairākus gadus pēc kārtas pagasts rīko makšķernieku sacensības. Pēdējā laikā uz Jazinoka ezera var redzēt sievietes un bērnus. Bet mūsu mednieki, kā jūs jau uzzinājāt, vēl ir arī lieliski makšķernieki. Pateicoties viņiem, pasākums bija ļoti jautrs un svinīgs.

Mūsu valstī atzīmē Zvejnieku un jūrnieku dienu. Domāju, ka arī mednieki pelnījuši savus profesionālos svētkus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kādreiz ļoti sen viņi uzvilka mugurā ādas un paēdināja ar gaļu savus senos ciltsbrāļus. Tā arī izdzīvoja cilvēce. Novēlēsim Grāveru mednieku kolektīvam “Dubra” zelta trofejas jaunajā 2013. gada sezonā un katram veiksmīgas medības.

Irina ROMANOVA