Tuvojoties vietējo pašvaldību vēlēšanām, pastiprinās atbildīgo amatpersonu uzmanība saviem vēlētājiem, kas vieš labas cerības. Lūk, arī problēmraksts “Dzīvie un mirušie”, kas tika publicēts mūsu laikrakstā 19. februārī, izraisīja gaidāmo rezonansi: Dagdas novada iedzīvotāji visbeidzot saņēma izsmeļošu informāciju par to, ko darīt tuvinieka zaudēšanas gadījumā. Iepriecina tas, ka vadītāji tagad sāk aicināt uz saviem kabinetiem nesaprātīgus cilvēkus, bet, lūk, Krāslavā darbojas cita komunicēšanas sistēma, kad domes atbildīgie darbinieki sapulcēs regulāri atskaitās saviem vēlētājiem. Es pats vairākkārt biju klāt šādās tikšanās un biju liecinieks tam, ka ikviena izteiktā pretenzija vai lūgums pašvaldībai uzreiz tiek ņemts kontrolē, seko nekavējoša rīcība, lai atrisinātu problēmu. Piemērs, kas ir uzmanības vērts.
Dagdas novada domes priekšsēdētāja Viktora Stikuta publiskie vārdi: “... Līdz pat šai dienai neviens iedzīvotājs nebija pat izvirzījis šādu problēmu, kas minēta rakstā “Dzīvie un mirušie”... manī izraisīja zināmas šaubas: esmu lasījis gan Veronikas Pavliņas rakstisko iesniegumu domei par izklāstīto aktuālo problēmu, gan formālo atbildi Nr. 245 (07.03.2012.). Kurš no mums nav bez grēka, un, ja pir-mā vēstule nenogulētu redakcijā vairāk nekā pusgadu, arī apbedīšanas problēma Dagdā sen būtu atrisināta. No kļūdām cilvēki mācās, un arī mēs, “Ezerzemes” korespondenti, izdarām secinājumus. Pilnveidošanai nav robežu, īpaši komunicēšanas formātā “Varas pārstāvji — tauta”. Četrdesmit gadu ilgajā žurnālista darba praksē esmu nonācis pie stingra secinājuma: redakcijā ar sūdzībām cilvēki vēršas kā pēdējā instancē, un turpmāk mēs garantējam vērīgāku attieksmi pret katru vēstuli.
Žurnālists neatrisina problēmu, taču viņš nodod to atklātībai, kam bieži vien ir pozitīvs rezultāts. Lūk, arī Dagdas novada iedzīvotāji saņēma tik nepieciešamo informatīvo palīdzību, kādas ļoti trūka agrāk. Tāpēc sirsnīga pateicība gan domes priekšsēdētājam Viktoram Stikutam, gan pašvaldības iestādes “Veselības un sociālo pakalpojumu centrs “Dagda”“ vadītājam Andrim Badūnam. Kalpošana cilvēkiem ir liela un atbildīga misija.
Sekoja arī trešās amatpersonas reakcija: es saņēmu uzaicinājumu ierasties Latgales reģiona Krāslavas iecirkņa priekšnieka Ivara Jakušonoka kabinetā. Atzinības vārdus pelna autoritatīvais vadītājs: mūsu saruna bija korekta un konstruktīva. Kā es sapratu, publikācija tika apspriesta ar personālsastāvu, un kļuva skaidrs, ka Ivars Jakušonoks piekrīt ne visiem argumentiem, kas minēti publikācijā “Dzīvie un mirušie”.
Galvenais iemesls — radinieku nepilnīgā juridiskā kompetence tuvinieka zaudēšanas gadījumā. Šajā sakarā iecirkņa priekšnieks uzskata par savu pienākumu izdarīt dažus svarīgus precizējumus.
Analoģiskā situācijā, bet precīzāk, dabiskās nāves gadījumā, jāvadās no Ministru kabineta 2007. gada Noteikumiem Nr. 215, kuros izskaidrota cilvēka bioloģiskās nāves fakta un apbedīšanas fakta konstatācijas kārtība. Svarīgi ir zināt galveno: nāves faktu konstatē ģimenes ārsts, viņa palīgs, bet dažos gadījumos arī dežūrārsts, noformējot attiecīgo do- kumentu. Ja ārstam neradās nekādas šaubas, tad tālāk paši radinieki gādā par līķa nogādāšanu morgā. Policijas darbinieku izsaukšana dabiskās nāves gadījumā nav obligāta. Ne vienmēr po- licijas pārstāvjiem ir pilns informācijas apjoms sakarā ar piederīgo rīcību tuvinieka nāves gadījumā — tas neietilpst tiešo amata pienākumu lokā, it sevišķi nelaiķa pārvadāšanas variantos. Bet, lūk, ja pastāv kriminālas nāves pazīmes, līķa nogādāšanu uz morgu nodrošina policija.
Otrais iespējamais variants — cilvēka pēkšņā nāve sabiedriskajā vietā (iela, veikals, tirgus). Šajā gadījumā jāizsauc “neatliekamā palīdzība”, kuras brigāde nepieciešamības gadījumā informēs Valsts policiju. Ja nelaiķa piederīgie vai iestājušās nāves liecinieki saskata vardarbības pazīmes, tad izmeklēšanas interesēs nekavējoties jāsniedz informācija policijai. Mūsu darbinieki izbrauks uz notikuma vietu saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem, kuros norādīti reaģēšanas termiņi uz ziņojumiem par dažādas sarežģītības pakāpes gadījumiem. Ja radīsies nepieciešamība apsekot nelaiķi, pieslēgsies medicīnas eksperti noteiktajā kārtībā.
Ja jūs, godājamie lasītāji, kļūstat par ceļu transporta negadījuma, cita incidenta ar cietušajiem liecinieku, uzreiz ziņojiet par ārkārtas gadījumu pa numuru 110 (policija) vai 112 (glābšanas dienests). Telefonziņojuma laikā svarīgi ir atgādināt arī par “neatliekamās palīdzības” ātrāku izsaukšanu, ja rodas tāda nepieciešamība. Policijas darbinieki parasti ierodas notikuma vietā formastērpā, uz kura ir uzšuve ar amatpersonas dienesta pakāpi un uzvārdu. Nepieciešamības gadījumā policistam formastērpā vai civiltērpā (gadās arī tā) var prasīt uzrādīt dienesta apliecību.
Ceru, ka apbedīšanas tēmas vispusīgā apspriešana likvidēs visus informācijas “baltos plankumus”, par ko vislielākais paldies sakāms mūsu godājamajiem lasītājiem.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.JPG)
