Izglītosimies un jutīsimies droši!

Krāslavas pamatskolas audzēkņi konkursam “Radošais pasākums par drošību internetā manā bibliotēkā 2013” sagatavoja vairākus darbus. Bet ne tikai tos. Atzīmējot Vispasaules drošāka interneta dienu Latvijā, skola rīkoja diskusiju jauniešiem (7.-9. klašu skolēniem) “Cieni sevi un citus internetā!” Sadarbojoties ar informātikas un literatūras skolotājiem, skolēni inscenēja pasaku “Septiņi zelta likumi interneta lietotājiem”. Skolēni veidoja arī prezentāciju “Interneta drošības ĀBECE” par svarīgākiem jēdzieniem un darba paņēmieniem internetā. Sadarbībā ar Krāslavas novada centrālo bibliotēku tika rīkots zīmējumu konkurss “Es, dators un virtuālā pasaule”, kā arī eseju konkurss “Mans stāsts par drošību internetā”. Tam visam būtu jāpalīdz vecākiem pasargāt savus bērnus no globālajā tīmeklī uzglūnošajām briesmām.

Sarunā ar “Ezerzemes” žurnālistu piedalījās informātikas skolotāja Jeļena Japiņa un latviešu valodas skolotāja Inta Japiņa, kā arī četri no pieciem jauniešiem, kuri radīja divas internetpasakas par drošību internetā: “Pasaka par zelta likumiem” un “Smailzeme”.

Jeļena Japiņa: “Ar interneta drošības tēmu es strādāju trešo gadu. Pirmajā gadā darbojāmies kopā ar Krāslavas centrālo bibliotēku, pērn skolām nebija iespējas piedalīties konkursā, es vienalga strādāju ar bērniem uz savu risku, bet šogad atkal ir piedāvājums tieši skolām. Šogad devīze ir ”Cieni sevi un citus internetā!” un mēs ilgi domājām, meklējām idejas, līdz kopā ar latviešu valodas skolotāju Intu izdomājām integrēt vairākus priekšmetus. Salikām kopā literatūru, informātiku, mūziku, mākslu un veidojām projektu. Izdomājām, ka mums būs pasaka. Sākumā bija iecere par vienu, bet galarezultātā tapa divas — abas ar aizraujošu sižetu.

Laiks bija — nupat skolā norisinājās projektu nedēļa. Pirms tam vajadzēja atrast komandu, kas būtu gatava visu realizēt. Mēs pazīstam savus skolēnus, un pats galvenais, ka 8. klasei nav informātikas. Zinājām, ka skolā ir divi ļoti talantīgi zīmētāji — Loreta un Dāvids. Skolotāja Inta konsultēja literāro daļu, bija puiši, kuri tulkoja tekstu.”

Inta Japiņa: “Pati interneta valoda ir smaga, lai to izteiktu latviskā formā, kur vēl to adaptēt pasakai. Esam pieraduši vairāk lietot krieviskus, angliskus terminus, līdz ar to bērniem šis nebija viegls uzdevums.”

Kad ar tekstu viss bija kārtībā, tika zīmēti filmas kadri. Galvenais bija izdomāt, ko zīmēt. Starp citu, var pamanīt, ka meitenes un zēna zīmēšanas stili atšķiras, bet tā kā katrs zīmējumus radīja savai filmai, tad montējot problēmu nebija. Ieskanētos attēlus filmā pārveidoja Deniss un Juris, izmantojot slaidrāžu un videoklipu importēšanas un rediģēšanas datorprogrammu “Movie Maker”. Ar filmas apskaņošanu palīdzēja Jānis kopā ar draugiem. Bija ļoti grūti atrast tādu mūziku, kas derētu pasakai. Pirmo pasaku ierunāja skolotāja Inta, bet otro — pati Loreta.

Kad viss bija gatavs, skolotājas produktu nodeva vērtēšanai citiem pedagogiem, kuri pauda atzinīgus vārdus un pārsteigumu, ka šādas filmas izveidojuši skolēni paši.

Lūk, ko stāsta projekta komanda jeb filmiņu veidotāji.

Dāvids Babrovskis, 8.kl.: “Man līdzdalība projektā sākās ar to, ka domāju, kurp doties projektu nedēļā. Skolotāja Inta ieteica latviešu valodas projektu. Padomāju: tēma laba, saistīta ar zīmēšanu. Izrādījās, ka varēju savienot to arī ar vizuālo mākslu, ko gribēju izvēlēties sakumā. Žēl, ka pietrūka laika izvērsties plašāk, gribēju taisīt uz 27 kadriem, bet laika trūkuma dēļ filma tapa īsāka.”

Deniss Gavrilovs, 8.kl.: “Es kādu laiku pirms tam slimoju, tāpēc lielas izvēles projektu nedēļā nebija un paklausīju skolotājas ieteikumam darboties latviešu valodas projektā. Sākumā, tiesa, negribēju, bet uzzināju pienākumus un biju ar tiem ļoti apmierināts — jāveic tulkošana un videomontāža.”

Jānis Ungurs, 8.kl.: “Arī biju pārdomās, kuru projektu izvēlēties, bet tā kā gribējās nopelnīt labāku atzīmi, izvēlējos latviešu valodas projektu. Filmas tapšanas laikā biju skaņas režisors — atrast mūziku, samontēt. Esmu apmierināts ar rezultātu.”
Loreta Lisenoka, 9.kl.: “Man skolotāja piedāvāja piepalīdzēt ar zīmēšanu. Sākumā biju domājusi citu projektu, bet tad piekritu šim. Bija prieks strādāt pie filmas.”

Piektais dalībnieks — Juris Ivbulis (8.kl.), kurš praktiski bija filmas režisors un kopā ar Denisu paveica ļoti lielu darbu — šajā dienā nebija skolā, tālab ar viņu neizdevās parunāt. Jāatzīmē, ka klātesošie jaunieši akcentēja divas interneta drošības problēmas, kas viņuprāt ir aktuālākās jaunatnes vidē: datorvīrusi, pret kuriem visi četri izturas nopietni un savus personīgos datorus aprīkojuši ar antivīrusu programmatūru, kā arī ilgstoša uzturēšanās pie datora, kas negatīvi atsaucas uz veselību un par ko ir otra pasaka.

No Krāslavas pamatskolas konkursam tiks iesniegti vēl divi darbi: “Pasaka par drošu internetu”, kuru veidojuši pamatskolas 5.b klases skolēni Arnis Japiņš un Mareks Mjadjuta un “Pasaka par smailu piedzīvojumiem internetā”, kuru radīja 5.a klases skolnieces Dana Soskova un Alise Spivačenko. Arī šo bērnu darbi ir apjomīgi, visu nedēļu strādājuši kā rūķīši.

Turpinājums būs skolas bibliotēkā, kurp bibliotekāre Valentīna Lebedkova aicinās 1.-4. klašu bērnus un rādīs pašu skolēnu radītas pasakas, runās par drošību internetā. Nekas neieguls plauktos, viss ies apritē.

Jāatzīmē, ka konkursa rīkotāji radošo pasākumu izvērtēšanu plāno veikt no 2013. gada 18. marta līdz 5. aprīlim, bet konkursa rezultātu paziņošana un labāko apbalvošana notiks 2013. gada 26. aprīlī (datums var tikt mainīts). Bibliotēkas, kuras būs visveiksmīgāk noorganizējušas pasākumus, saņems balvas no Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra, Latvijas Bibliotekāru biedrības, Microsoft Latvia, Telia Latvija, no publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls”. Visas bibliotēkas (viens darbinieks no katras bibliotēkas), kuras būs piedalījušās konkursā, saņems apmaksātu vienas dienas atpūtu ar patīkamu izklaides programmu 2013. gada 26. aprīlī.

Juris ROGA