Kamēr ir skola, tikmēr ir nākotne!

— Šķaune ir viens no retajiem lauku ciematiem, kur saglabāta dzīvojamo namu centrālapkure. Turklāt novada laukos tieši pie jums ir arī jaudīgākā katlu māja. Kā ir iesākusies un turpinās apkures sezona?

— Jā, mums ir lielākā katlu māja novada laukos ar diviem jaudīgiem katliem. Pagājušajā gadā, uzsākot apkures sezonu savu laiku nokalpojušie apkures katli tika nomainīti pret diviem jauniem, katra jauda ir 600 Kw. Tie ir malkas apkures katli, jo tobrīd neviens speciālists, neveicot nopietnus aprēķinus, nevarēja apgalvot, vai šķelda būs izdevīgāka par malku, un tālab nolēmām palikt pie esošā kurināmā veida. Katlus izdevās nomainīt, tikai pateicoties Dagdas novada domei, kas piešķīra šim mērķim papildus finansējumu.

— Vai šo izmaksu slogu nav plānots uzlikt iedzīvotāju maciņiem?

— Nē, diez vai tā notiks, jo katlus iegādājās pašvaldība un nodeva pagasta pārvaldes rīcībā. Mēs apkurinām Šķaunes ciemata četras astoņpadsmit dzīvokļu mājas — kopā tie ir 72 dzīvokļi, no kuriem pašvaldībai pieder 54 - tātad vairākums. Apkurinām ēku, kurā atrodas pasts, bet otrajā stāvā ir tukšas telpas, kas piešķirtas Šķaunes jauniešu biedrībai. Apkurinām pagasta pārvaldes ēku, kurā atrodas arī Tautas nams un Tautas bibliotēka. Katlu mājā apkures sezonā nodarbinām četrus cilvēkus. Priekš laukiem viņu darbs ir diezgan labi apmaksāts, tāpēc katrs to augsti vērtē, lai arī vasarā viņiem pašiem ir jā- meklē cits ienākumu avots. Vispār konkurence uz darbavietām ir liela, varam izvēlēties labākos.

— Šodien plašsaziņas līdzekļos tiek celta trauksme par strauji augošajiem apkures parādiem. Tas skāris ļoti daudzas Latvijas pašvaldības, sevišķi lielās pilsētas, kur ir problēmas ar mak-sājumiem. Cilvēki vienkārši nevar samaksāt rēķinus par apkuri, kas krasi auguši. Kā ir pie jums? Vai neesat nonākuši līdz tam, ka ģimenes par parādiem jāizliek uz ielas?

— Protams, parādi par apkuri ir arī Šķaunē, lai gan mūsu iedzīvotājiem tarifs divus gadus bijis nemainīgs. Kopējais parāds ir nevis simtos, bet tūkstošos latu, taču neviens nav izlikts no dzīvokļa, jo šie cilvēki nav ļaunprātīgi nemaksātāji. Mēs strādājam ar iedzīvotājiem, slēdzam vienošanās par parādu nomaksu pa daļām. Pēdējā laikā palielinājies cilvēku skaits, kuri palika bez darba, jo vietējā uzņēmumā “Šķaunes bekons” ražošana pārtraukta un daudzas darbavietas likvidētas. Daži vīrieši atrada darbu mežistrādē, bet sievietēm tas neizdevās un viņas papildināja bezdarbnieku rindas. Šādas tādas aktivitātes uzņēmuma teritorijā turpinās, piemēram, tiek demontēti vecie korpusi un tad uz noteiktu laiku tur ņem strādniekus darbā. Kas būs nākotnē, redzēsim, bet šobrīd daudzi mūsu iedzīvotāji ir bez darba. Atrast darbavietas ārpus Šķaunes arī ir nereāli — esam attālākais novada pagasts. Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistām bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt vai uzturēt darba iemaņas, nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. Sabiedrisko darbu veicēji saņem 100 latu mēnesī, bet aptuveni puse jāatdod par parādu. Pēc četriem mēnešiem līgums beidzas, un viņam atkal nav ar ko maksāt. Par kādu parādu piedziņu var runāt, ja ģimenei nav citu ienākumu?

— Sociālā palīdzība neko nekompensē?

— Ir dzīvokļu pabalsts, ko cilvēki izmanto, bet ar to nepietiek lai dzēstu parādus. Palīdzība maznodrošinātajiem un trūcīgajiem ir novada sociālā dienesta kompetence. Pārējiem jātiek galā pašiem, ja ir ienākumi.

— Vai ir bijušas sūdzības par apkures kvalitāti? Mājas tomēr vecas, arī iekšējās apkures sistēmas...

— Apkures sezonā periodiski aptaujājam iedzīvotājus, vai kurinām pietiekoši labi. Nesūdzas. Protams, mikro-klimats varbūt atšķirīgs katrā dzīvoklī, atkarībā no tā, vai dzīvoklis atrodas mājas galā, pirmajā, pēdējā stāvā vai vidū, vai ir nomainīti logi, un no citu faktoru ietekmes. Kopumā sūdzību nav.

— Mājas nav siltinātas, bet varbūt ir kādi energotaupības plāni, kurus domājat realizēt?

— Maz privatizētu dzīvokļu - 18, pārējie 54 dzīvokļi pieder pašvaldībai, un iedzīvotāji tos īrē. Sakarā ar to paši nevar vai negrib neko ieguldīt, bet pārvaldei arī nav naudas, lai kaut vai nomainī- tu logus visiem dzīvokļiem. Tiesa, mums ir doma pakāpeniski visus savus dzīvokļus savest kārtībā cik vien tas būs mūsu spēkos, un sāksim no logiem, jo mājas patiesi vecas, logi sapuvuši un tur ir lieli siltuma zudumi. Kas attiecas uz jumta segumu, tad rudenī bija viena sūdzība no viena dzīvokļa iemītnieces, ka tek cauri. Ar savu darbi- nieku spēkiem izremontējām, šobrīd izskatās, ka viss ir kārtībā. Gaidīsim pavasari, skatīsimies. Protams, plakanais jumts ir tāds, ka plaisas segumā var rasties.

— Dažkārt nākas dzirdēt izteikumus, ka iedzīvotāji maksā arī par iestāžu patērēto siltumu...

— Tā tas nav! Tarifs ir izrēķināts uz visiem patērētājiem: jo to ir vairāk, jo gala tarifs sanāk lētāks. Īstenībā iedzīvotājiem pat izdevīgi, ka no vienas un tās pašas katlu mājas kurinām vēl citus objektus, kas nav dzīvokļi. Gan pārvalde maksā par savu objektu apkuri, gan pasts norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, saskaņā ar noslēgto līgumu.

— Daudzi apgalvo, ka jaunieši pamet laukus, bet pie jums pērnā gada janvārī tika dibināta jauniešu biedrība “Laimis spuorni”? Kāds no tās labums pagastam? Vai nav tikai liekas klapatas?

— Protams, ir tāds iespaids, ka visi jaunieši ir projām no laukiem, bet ir taču arī tādi, kuri mācās vidusskolā, brauc uz Dagdu, bet dzīvo šeit. Ir augstskolu studenti, kuri brauc pie vecākiem, ir jaunieši, kuriem šeit darbs, un visiem viņiem gribas kaut kā interesantāk pavadīt brīvo laiku. Izvietojām sludinājumu, sapulcinājām visus, kuri atsaucās, šajā kabinetā un jautājām: vai gribat organizēti darboties pagasta labā? Atbilde bija: “Jā!” Izveidojām biedrību, reģistrējām Uzņēmumu Reģistrā. Jauniešu biedrības dibinātāji un arī valdes locekļi ir Jānis Moisejenoks, Ilga Moisejenoka, Kristīne Muižniece-Meikšāne, kura ir biedrības vadītāja. Šie trīs cilvēki ir biedrības kodols, kuriem apkārt pulcējas pārējie. Viņi piedalīsies pagasta dzīvē, novada dzīvē, pēc iespējas arī projektos, attīstīs infrastruktūru.Biedrības telpas ir pasta mājas otrajā stāvā, pagaidām ir tikai tukšs kabinets, kur nekā nav. Vasarā, gatavojoties novada svētkiem, jaunieši to izmantoja kā darbnīcu, kurā tika darināti peldrīki. Starp citu, ar saviem peldrīkiem mūsu jaunieši vinnēja to konkursu.

Pašlaik Krāslavas partnerības ietvaros izskatīšanai Lauku atbalsta dienestā ir iesniegts jauniešu projekts, kas paredz izremontēt telpas un nopirkt kaut kādas nepieciešamās iekārtas. Pagastā ir jaunas ģimenes, kurās jau ir bērni, un ir doma, ka jauniešu biedrības telpās mammas varētu atstāt savus bērnus uz pāris stundām, kur tie būtu pieskatīti, un šo laiku viņas izmantotu savu lietu kārtošanai. Jaunieši paši būs tie, kuri to organizēs un darīs. Ceram, ka projektu atbalstīs, telpas izremontēsim, bērnu stūrīti iekārtosim.

— Ja jau bērni dzimst, tātad vēl nav visi aizmukuši...

— Daudzi ir projām, bet mums taču ir arī deju kolektīvs “Dancari”, kas dejo tautas dejas un ceram, ka tas brauks arī uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Es šo pārvaldi vadu pusotru gadu, un šajā laika posmā jaunieši nav aizbraukuši, izņemot tos, kuri pabeidza 12. klasi un devās mācīties tālāk. Tai pat laikā uz Šķauni atbrauca pāris jaunas ģimenes. Viena ģimene ar diviem bērniem atbrauca no Rēzeknes, jo ģimenes galvai šeit ir darbs mežā. Otra ir robežsarga ģimene, kura gaida pieaugumu. Mums ir dzīvokļi, kas ērtību ziņā daudz neatpaliek no pilsētas dzīvokļiem, bet šeit nav tik dārga apkure un citi komunālie pakalpojumi kā pilsētā. Ja vēl cilvēkam šeit ir darbs, tad tas pavisam labs variants.

Varbūt tie, kuri gribēja, jau agrāk aizbrauca uz ārzemēm. Varbūt tagad tie, kuri zaudējuši darbu, vairs nav tajā vecumā, kad var doties uz ārzemēm. Kādam vāja veselība, kādam citas problēmas. Bet tas bums norimis.

— Turpinot par veselību — kur pagastā ir tuvākais medpunkts?

— Šķaunē ir sertificēts feldšerpunkts, kas šodien strādā labi, bet ir problēma — drīz feldšere dosies pelnītā atpūtā. Viņa ir ļoti atbildīgs cilvēks, mūs savlaicīgi pabrīdināja, ka vairs neplāno strādāt, un mēs iesākām meklēt aizstājēju. Teikšu godīgi — mediķa meklēšana sokas slikti. Tā patiesi ir milzu problēma — atvilināt uz laukiem jaunu speciā-listu. Turklāt visa sistēma ir pret to. Pabeidzot medicīnas iestādi, jaunais speciālists nevar sākt strādāt patstāvīgi feldšerpuntā, bet viņam jāstrādā ārsta uzraudzībā. Loģiski, ka viņš meklē darbu pilsētā un pēc tam jau vairs negrib atgriezties vai doties strādāt uz laukiem. Es patiesi nezinu, kā būs, kad feldšere aizies pensijā. Bet pašlaik problēmu nav — feldšerpunkts darbojas, brauc pie mums arī ģimenes ārsti. Tiesa, aptiekas sen vairs nav, tas rada cilvēkiem neērtības. Uz poliklīniku Dag-dā arī var nokļūt — sabiedriskais transports kursē trīs reizes dienā. Turklāt arī pagasts nekad neatsaka cilvēku aizvest uz Dagdu, ja ir tāda vajadzība. Speciāli gan nevienu nevedam, bet, kad pārvaldes speciālistiem jākārto darba jautājumi novada centrā, tad nav problēmu — brīvās vietas mašīnā atvēlam tiem, kuriem nepieciešams nokļūt Dagdā.

— Pagastā ir arī mazi miestiņi — Muižnieki, Krasnopole. Tur ir kāda komunālā saimniecība?

— Nē, tur nekas tāds nav — ne centralizētas ūdensapgādes, ne kanalizācijas, ne apkures. Katrs atbild par sevi un katrs risina pats šos jautājumus. Šķaunē plānojam realizēt lielu ūdenssaimniecības attīstības projektu, tas ir iesniegts un gaidām ministrijas akceptu. Te ir vecas trases, čuguna cauruļvadi, kas regulāri plīst un bojājumu novēršana maksā ļoti dārgi — vajag atrast, vajag izrakt, vajag salabot, nomainīt.

— Kāda ir Šķaunes pamatskolas nākotne?

— Skolā tiks realizēts liels siltināšanas projekts, kas jau apstiprināts, un rit iepirkuma procedūra. Būs jauni logi, durvis, jumts un ēkas sienas tiks siltinātas. Apkure kā bija tā arī paliks, tur pagaidām problēmu nav. Darbojas divi malkas katli, ir četri kurinātāji.

Jau šovasar skolai jābūt nosiltinātai. Pēc tam piecus gadus nevar mainīt iestādes darbības profilu — tātad vismaz piecus gadus skola pastāvēs. Gatavojot projektu, izpētījam dzimstības rādītājus un secinājām — ja ģimenes neizbrauks, bērnu skaits paliks esošajā līmenī. Pagastā tomēr bija laba dzimstība, piemēram, 2007. gadā piedzima 11 bērni, 2011. gadā - 10, kas tādam nelielam pagastam ir pat ļoti labi. Pērn mācības 1. klasē uzsāka seši bērni. Visu izpētot, secinājām, ka nākamos piecus gadus varam rēķināties, ka vismaz 50 bērnu skolā būs ik gadu. Tomēr simtprocentīgas prognozes neiespējami dot, jo katrs no mums šodien var mainīt dzīvesvietu jebkurā brīdī, pateikt, ka rīt brauks uz Rīgu, kur ir darbs. Bet kamēr mums ir skola, tikmēr ir nākotne!

— Paldies par interviju!

Juris ROGA