Pa to laiku, kamēr Dagdas un Krāslavas novada iedzīvotāji ar interesi seko līdzi rikšotāju sacīkstēm, tīksminoties par šo cēlo dzīvnieku grāciju un iznesīgumu, mūsu valsts ārēs pieņemas spēkā skandāls par “pseido-liellopgaļu” jebšu zirga gaļu, kas, būdama pasniegta kā liellopa gaļa, tiek dāsni piejaukta desu izstrādājumiem, gaļas konserviem un pusfabrikātiem. Turklāt šie produkti nav vis kaut kādas nezināmas izcelsmes trešo valstu izstrādājumi, bet gan mūsu pašu, vietējo ražotāju labumi.
Pārtikas un veterinārais dienests gandrīz vai ik dienas publicē atskaites par aizvien jauniem zirga gaļas atrašanas gadījumiem, pastāvīgi brīdinot arī par briesmām, kurām tiek pakļauti cilvēki, lietojot uzturā gaļu bez attiecīgās ekspertīzes. Savukārt atsevišķa Eiropas valstu daļa bez liekas kautrības šo situāciju jau nosauca par noziedzīgu sazvērestību. Izskatās, ka tagad, lūk, arī mūsu mazā ES valsts izrādījās iesaistīta tajā.
Kā tad īsti ir, vai tiešām tas viss ir taisnība? “Zirga gaļa tika atklāta skolēnu pusdienās”, “Lazanja ar zirga gaļu”, “Skandāls draud pāraugt pasaules mērogā” — šādi un tamlīdzīgi plašsaziņas virsraksti spēj izsist no ierastām sliedēm pat vispacietīgākos cilvēkus, liekot tiem aizdomāties: varbūt tiešām ir pamats kādai sazvērestībai? Vēl arī tāpēc, ka tikai viens Lielbritānijā paņemtais paraugs kļuva par nebeidzamas ķēdes sākumposmu, atklājot simtus, tūkstošus patērētāju apmuļķošanas gadījumu. Savu tiesu dabūja arī vaininieku lopkautuves un gaļas pārstrādes uzņēmumi, sākot jau ar to, ka visi masu informācijas līdzekļi skandina to nosaukumus ne jau tajā pozitīvajā kontekstā, līdz pat tam, kad tirdzniecības tīkli sāka izņemt no aprites to produkciju, kurā tika konstatēts zirgu DNS.
Kas sakāms par sazvērestības teoriju, lai to risina visas Eiropas mērogā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka konkrētā nozare ir patiešām plaša, sazarota un visnotaļ ienesīga. Domāju, ka nāksies krietni papūlēties atbildīgajām personām, lai noskaidrotu, kas tad patiesībā stāv aiz šādas vienkāršas, bet līdztekus tam ģeniālas shēmas. Saskaņā ar visiem tirgus parametriem zirga gaļa ir krietni dārgāka par liellopa gaļu. Taču tā ir tad, ja tiek sekots likumdošanai. Pamatojoties uz PVD produktu uzraudzības departamenta direktora Edmunda Zavadska viedokli, kuru viņš pauda intervijā kādam pašmāju televīzijas kanālam, zirga gaļas izmantošana liellopa gaļas vietā dod uzņēmumiem līdz pat 200 - 300% ekonomiju. Kā gan tas varētu būt iespējams? Zirga gaļa atšķiras savā starpā. Un to zirga gaļu, kas pēkšņi “kļuva” par “liellopa gaļu”, diez vai var uzskatīt par izcilu. Vai nav ģeniāli? Cilvēki gan māk pelnīt! Žēl tikai, ka atkal uz mūsu un jūsu rēķina. Mēs, protams, neesam liekuļi. Taču man ir aizdomas, ka daudzi gaļas ēdāji nopietni aizdomāsies, vai pirkt desu, uz kuras marķējuma norādīts “zirga gaļa”. Vienkārši tāpēc, ka mūsu reģionos zirgs tiek audzēts nevis kā potenciālas barības avots, bet gan kā pirmais palīgs lauku ģimenei, vēl jo vairāk — kā draugs. Lai gan patiesībā pat tas nav galvenais. Neesam bērni un saprotam, ka gaļa tā saucamajos “gaļas” produktos bieži figurē tikai nosaukumā. Savukārt informācijas apzināta slēpšana — tā jau nav nejaušība. Ar šo domāju informāciju par to, ka šādas nepārbaudītas gaļas lietošana (nav arī izslēgts cilvēkam kaitīgu vielu saturs, kas tiek iebarotas dzīvniekam vēl dzīvam esot), ir patiešām bīstama. Pateikt, ka jūtamies piemānīti, nozīmētu nepateikt neko. Paldies, ka vismaz “vecākās” Eiropas valstis sarosījās un sāka risināt šo aktuālo problēmu. Uzskatu, ka mēs šādu izmeklēšanas iniciatoru lomai nekādi nederam. Ko tur teikt, pat vietējās produkcijas detalizēta ekspertīze tiek veikta Vācijā...
Nobeigumā es gribēju ieteikt: lai lieku reizi neriskētu, iekļausimies veģetāriešu pulkā. Taču pārdomāju: ja nu arī gurķos kas tāds kaitīgs un neveselīgs pēkšņi uzradīsies. Šodien, vai zināt, ne par ko nevari būt drošs...
Marina NIPĀNE
.jpg)
.JPG)
