Portrets interjerā

“Mūsu Zinaīda” — tautas nosaukums, kas jāizpelnās. Jaunībā viņa strādāja skolā, vēlāk vadīja bērnudārzu, bet deviņdesmito gadu sākumā kļuva par pavāri Robežnieku pamatskolā. Tagad tas Zinaīdu Joņinu arī dara laimīgu.
Abi ar vīru Nikolaju uzaudzinājuši labas meitas. Žēl tikai, ka viņas nodibinājušas ģimenes tālajā Anglijā. Lai nemāktu garlaicība, Joņini paņēma au- dzināšanā radinieku Sašu.

Zinaīda ir pārliecināta: jāuzlabo dzīve, lai jaunie neatstātu dzimteni. Citādi lauki izmirs...

Aleksejs GONČAROVS