Lauksaimniecības zemei šobrīd ir visstraujākais cenu pieaugums Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, tomēr to joprojām nosaka ārvalstu, it īpaši Skandināvijas kapitāla īpatsvars, — tā secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā. Dokuments pamato to, kādēļ 2013. gadā būtiski ir augusi lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība, un tās pieaugums turpināsies arī 2014. gadā.
Pēc recesijas pārvarēšanas un ekonomiskās izaugsmes sākšanās tas ir viens no retajiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem, kur ir vērojams cenu pieaugums. Šim pieaugumam līdzinās tikai daži šauri segmenti mājokļu tirgū Rīgā un Jūrmalā. Lai gan LR likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” liedz ārvalstu fiziskajām personām iegādāties lauksaimniecības zemi, to iespējams iegādāties, izmantojot Latvijā reģistrētas juridiskās personas statusu, un to izmanto ārvalstu investori. Tāpat pieprasījums pēc lauksaimniecības ze- mēm saistāms ar ES atbalsta maksājumiem lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai. Arī interese par meža zemi nav mazinājusies, un tā tiek aktīvi pirkta.
Visaktīvākais meža zemes tirgus ir Latgalē, kur 2012. gadā bija aug-stākais cenu kāpums (20% apjomā). Starp tirgus dalībniekiem bija liels starpnieku un uzpircēju skaits, no visiem pirkuma darījumiem ar meža zemi aptuveni 25% gadījumos zeme tikusi pārdota tālāk. Lielākais lauksaimniecības zemes pircēju (ārvalstnieku) īpatsvars arī ir Latgalē, bet mazākais — Kurzemē.
Kadastrālā vērtība tiek balstīta uz tirgus vērtību — pieaugot tirgus vērtībai, pieaug arī kadastrālā vērtība. Šis ir iemesls, kādēļ 2013. gadā aptuveni par 10 procentiem ir augusi lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība. Šī tendence turpināsies arī 2014. gadā, un kadastrālās vērtības pieaugums nebūs mazāks.
Aptuveni 25% darījumu ar meža zemēm tirgū ir spekulatīvi — zeme tiek nopirkta un pēc neilga laika pārdota. Lauksaimniecības zemes tirgū spekulatīvo darījumu skaits ir aptuveni 17%. Atsevišķos novados spekulatīvo da- rījumu īpatsvars ir augstāks, piemēram, Alūksnes novadā — 30% darījumu ar lauksaimniecības zemi un 40% darījumu ar meža zemi ir spekulatīvi.
Arta PLATACE, Valsts zemes dienesta Komunikācijas projektu vadītāja