Prieka receptes tavā galvā

(Nobeigums. Sākums “Ezerzemē” nr.19)

Pretenziju jomā pret valsti, “Siltumiem”, elektriķiem, gāzes saimniecībām un jūsu tiešajiem priekšniekiem jūs ātri atradīsiet līdzīgi domājošos un saprāta brāļus. Šajā sakarībā gribas atcerēties Karnegi ar viņa apgalvojumu: “Noskaņojums atkarīgs no prāta stāvokļa.” Un atkal mēs atgriežamies pie raksta sākuma — ja domāsi sliktas lietas, īdēsi un visu pelsi — pašam būs sliktāk!
Tad kas gan mums var sagādāt labpatiku un prieku, kas mūs padarīs laimīgus? Šeit jāatšķir labpatiku (baudu) no prieka. Labpatika — tas ir īslaicīgs pārdzīvojums, kad tiek realizēta aktuāla vajadzība, bet prieks — tas ir ilgs dvēseles stāvoklis. Baudu sagādā ēdiens (ja cilvēks ir izsalcis), ūdens malks (ja izslāpis), sekss (pēc atturēšanās), skaista manta (ja agrāk tādas nebija). Bet šī bauda ir īslaicīga, pēc vienas vajadzības apmierināšanas rodas nākamā, bet mūsu patērētājsabiedrība iemācījusies šīs vajadzības kultivēt ātrāk, nekā tās iespējams apmierināt. (Skat. rakstu “Dzīve bez baudas”). Saprotot to, cilvēki kļūst grūtsirdīgi — viņiem taču nav tik skaistas mašīnas kā reklāmā, tādas savrupmājas, kā filmu zvaigznei, tādas kleitas, kā topmodelei, tādas jahtas, kā oligarham utt. Taču jāzina, ka bez ikdienas vajadzībām ir arī citas, augstākas — pašrealizācijas. Jautājumi “Kas es esmu? Kāda ir mana misija?” rodas neatkarīgi no vecuma, cilvēks tos var uzdot vairākas reizes savas dzīves laikā.

Slavens amerikāņu psihologs Abrahams Maslou savā grāmatā “Esības psiholoģijas tuvumā” raksta “Pamatvajadzību apmierināšana dāvā mums daudz tādu mirkļu, katrs no kuriem pats par sevi ir absolūtais prieks, kaut kas tāds, kas pastāv pats par sevi, absolūti pietiekams pierādījums tam, ka dzīve ir īsta. Tas ir gluži kā atteikties no priekšstata, ka paradīze ir otrā pusē dzīvei. Paradīze blakus un gaida, lai mēs tajā ielūkotos uz brīdi un iepazītu prieku, pirms atgriezties mūsu vienmuļajā pelēkajā dzīvē. Apmeklējot to vienreiz, mēs atcerēsimies to visu dzīvi, un šīs atmiņas mūs stiprinās tad, kad būs slikti.”
Ē. Froms savukārt palīdz mums saprast to, kas ir laime. Viņš raksta: laimi bieži vien uzskata par pilnīgi pretēju nelaimei vai ciešanām. Fiziskās un morālās ciešanas — daļa no cilvēka būtības, tās neizbēgami nākas just. Sevi pasargāt no nelaimes par katru cenu, var tikai pilnīgi atsvešinoties, izslēdzot iespēju izjust laimi. Tādā gadījumā antonīms vārdam laime ir nevis nelaime vai ciešanas, bet gan nospiestība, kas rodas iekšējā tukšuma rezultātā.”

Tādējādi mēs iegūstam vienīgo cilvēka cienīgo veidu atbrīvot no grūtsirdības grēka: atrast sev tīkamu darbu, kas sagādātu gandarījumu un būtu vajadzīgs vai noderīgs citiem. Katrs cilvēks kaut kādā jomā noteikti ir talantīgs, katrs cilvēks ir unikāls. Ja viņš darīs to, ko prot, kas patīk un sagādā prieku, ja viņa darba augļi būs vajadzīgi citiem, viņam vienkārši nebūs laika skumt. Viņš vienmēr būs pieprasīts, aizņemts un apmierināts. Atceroties to, ka katram no mums gribas, lai mūs vadītu, kaut ko ieteiktu, dotu shēmu, ņemsim un no visa iepriekš teiktā izveidosim Laimīgas dzīves noteikumus jeb Receptes.

Pirmais noteikums

Meklē savu talantu, nebaidies atmest to, ko tev uzspiež citi, izpaud savu unikalitāti. Eksperimentē ar dzīvi, profesijām, sociālo vidi līdz tam laikam, kamēr atradīsi savu aicinājumu.

Otrais noteikums

Mācies pozitīvi skatīties uz dzīvi. Meklē un atrodi labo, centies nefokusēties uz slikto. Bites meklē ziedus — iegūst medu, mēslu mušas meklē atkritumus un dzīvo... Pasaule ir bagāta un daudzveidīga. Ja mēs tajā redzam daudz laba — tas pavēršas pret mums ar gaišo pusi. Ja mēs cilvēkos meklējam labās īpašības — viņi tieši tās arī parāda.

Trešais noteikums

Dāvini cilvēkiem savu mīlestību, un tā atgriezīsies pie tevis dubulti. Kādam pasaki komplimentu vai labu vārdu, kādam ko uzdāvini, kādam palīdzi ar padomu vai darbu — un tava grūtsirdība pazudīs kā ēna saulainas dienas laikā, bet cilvēki sasildīs tevi ar savas dvēseles siltumu. Tajā pašā laikā centies tikties ar cilvēkiem, kas ir noskaņoti pozitīvi. Izvairies no tiem, kas pārpildīti ar naida, aizkaitinājuma, skaudības indi. Ņem par piemēru tos, kas pilni prieka un optimisma, ej projām no tiem, kas tevi velk grūtsirdības purvā ar savām sarunām un rīcību.

Ceturtais noteikums

Smaidi! Smaids padara tevi laimīgu, izraisa smaidus apkārtējos un dzen projām slimības un melanholiju. Sākumā meklē smieklīgus vai priecīgus iemeslus smaidam, pēc tam tavs smaids pats sāks radīt prieku. Uzsmaidi citiem, smaidi sev, smaidi visai pasaulei — un tu visā uztversi sava smaida atspulgu.

Piektais noteikums

Pateicies pasaulei par to, ka tev ir radusies izdevība tajā dzīvot, jo miljardi cilvēku nav piedzimuši vispār vai nomira, mazi būdami, neiepazinuši dzīvi. Pateicies liktenim par to, kas tev ir. Ja tevi pārpildīs pateicība par visu labo tavā dzīvē, tad sirdī vairs nepaliks vietas grūtsirdībai.

Sestais noteikums

Pieņem sevi, savus tuviniekus un savu dzīvi. Tas nozīmē:
* prieks par savām un citu labajām īpašībām, uz kurām var paļauties kontaktējoties vai kopīgā darbā;
* spēja būt patiesam un ļaut sev un citiem vaļu darīt to, ko gribas, ja tas nenāk par ļaunu citiem cilvēkiem;
* pozitīva attieksme ne tikai pret savām labajām īpašībām un cita cilvēka īpatnībām, bet arī pret saviem un viņa trūkumiem. Ideāls un visās nozīmēs absolūti pozitīvs cilvēks nereti izsauc neuzticēšanos. Ikviena cilvēka unikalitāte veidojas no viņa labajām un sliktajām īpašībām, pretrunām, nepārliecinātības un iekšējiem meklējumiem.

Septītais noteikums

Biežāk atceries par sava darba vai dzīves gaišajiem momentiem. Ja mēs sākam fiksēt tikai mīnusus, tas novedīs mūs pie depresijas, neapmierinātības un izmisuma. Izceļot plusus, mēs paaugstinām savas dzīves izturības un optimisma līmeni. “Uzvarētājiem rētas sadzīst ātrāk.”

Tātad noteikumi ir septiņi. Ko pozitīvu tajā var ieraudzīt? Kaut vai to, ka septiņi ir laimīgs skaitlis, turklāt tas viss ir bijis publicēts mūsu mīļajā “Ezerzemē”, ka mēs to lasām, ērti apsēdušies savā krēslā (uz dīvāna vai ofisā), ka, pilnīgi iespējams, varēsim izmantot šeit rakstīto savos referātos, uzstāšanās vai konspektos, ka ir iespēja saņemt konsultāciju saitā www.planeta-i.lv, ka ir pavasaris un tā tālāk, un tā tālāk.
Mācīties redzēt labo nav grūti!

Ja gribas burvestību vai maģiju, raksta nobeigumā rekomendācija, kas izlasīta kādā no saitiem: “Ja jums dzīvē galīgi neveicas, Jūs jūtat pastāvīgu nogurumu, dvēseles aukstumu un tukšumu, tas nozīmē, ka “jūsu zvaigzne ir atdzisusi”. Tā jāsasilda. Tas jādara tā: iziet pusnaktī klajā laukā, apstāties uz zemes uzzīmētā riņķa vidū, garas kārts galā uztīt lupatu, aizdedzināt to un kādu laiku “sildīt savu zvaigzni”. Lūdzu!

Pasmaidījāt? Arī labi!

Priecīgu visiem pavasara atnākšanu!

Irina JAPIŅA, psiholoģe