Kas jāzina par dzimšanas un miršanas reģistrāciju?

— Ļaudis jautā, vai ir kāda jaunāka informācija par bērnu dzimšanas apliecībām?

— Ar 2013.gada 1.janvāri tika ieviestas jauna parauga apliecības. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju lūgumu, no 11.marta tiek izdotas jauna parauga apliecības, kas atkal ir krāšņas, bet ir palikušas A4 formātā. Tie, kuri vēlas apmainīt gada sākumā saņemtās apliecības pret jaunā parauga apliecībām, var griezties jebkurā dzimtsarakstu nodaļā tās apmaiņai. Savukārt, ja persona sākotnēji izsniegto apliecību nevar uzrādīt ( tā ir bojāta, pazaudēta, iesniegta citur utt.) un vēlas saņemt apliecību atkārtoti, jāmaksā valsts nodeva viena lata apmērā.

— Vairāki cilvēki interesējās, cik ilgā laikā tagad ir jāziņo par bērna piedzimšanu un kādi dokumenti nepieciešami?

— Par bērna piedzimšanu jāpaziņo mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas. Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam vai mātei, bet bērna vecāki var likumā noteiktajā kārtībā pilnvarot arī citu personu paziņot par bērna piedzimšanu. Dažreiz vecāki vēlas uzticēt to darīt vecmāmiņai vai vectēvam. Tas ir iespējams, taču arī viņiem ir nepieciešama pilnvara. Reģistrējot dzimšanas faktu, līdzi jāņem ārstniecības iestādē izsniegtā izziņa un vecāku personu apliecinošie dokumenti. Ja paziņojums ir aizkavējies, bērna dzimšanas faktu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas. Mūsu novadā bērnu vecāki savlaicīgi reģistrē jaundzimušos. Lai divreiz nevajadzētu mērot ceļu uz Krāslavu, es ieteiktu reģistrēt bērna dzimšanas faktu tad, kad mazulim ir vismaz astoņas dienas. Tas ir saistīts ar bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas kārtību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

— Tagad dzimšanas apliecībā tiek rakstīta ne tikai vecāku tautība un pilsonība, bet arī bērna tautība un pilsonība. Ko darīt, ja vecāki tomēr nevienojas par bērna tautību?

— Saskaņā ar vecāku vienošanos var neierakstīt vai ierakstīt bērna radinieku tautību tiešā augšupejošā līnijā divu paaudžu robežās, proti, var izvēlēties tēva, mātes, vecmāmiņu vai vectētiņu tautību. Ja vecāki tomēr nevienojas par bērna tautību, to varēs izdarīt viņš pats 15 gadu vecumā, saņemot pasi.

— Cilvēki ir dzirdējuši, ka kopš jaunā gada būtiskas izmaiņas likumos saistītas arī ar ierakstu ziņās par bērna tēvu. Kas būtu jāzina?

— Ziņas par bērna tēvu ieraksta, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1. Laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, ja bērna māte līdz bērna piedzimšanai ir noslēgusi laulību.
2. Paternitātes atzīšanas iesniegumu, ja bērna tēvs un māte nav noslēguši savstarpēju laulību, bet dzimtsarakstu nodaļā ir iesnieguši kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu.
3. Bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu ar lūgumu par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu, nevis bērna mātes vīru vai bijušo vīru (ja no laulības šķiršanas dienas līdz bērna piedzimšanai nav pagājušas 306 dienas). Šajā gadījumā visām trim personām ir jāierodas dzimtsarakstu nodaļā bērna dzimšanas reģistrācijas brīdī un rakstveidā jāizpauž savs viedoklis. Māte un bērna bioloģiskais tēvs uzraksta iesniegumu par paternitātes atzīšanu, bet bērna mātes vīrs vai bijušais vīrs, kas nav bērna tēvs, uzraksta atteikumu. Paternitātes atzīšana notiek, ja augstākminētās personas dzimtsarakstu nodaļā ierodas personīgi un iesniedz kopīgu iesniegumu, ja tas nav iespējams, tad iesniedzēju parakstu īstumu uz iesnieguma var apliecināt notariāli.
4. Laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, un dokumentu, kas apliecina šīs laulības izbeigšanās pamatu, ja bērna mātes un viņas vīra laulība ir šķirta vai laulātais ir miris un no laulības šķiršanas vai laulātā miršanas dienas līdz bērna piedzimšanai nav pagājušas vairāk kā 306 dienas. Šajā gadījumā par bērna tēvu tiek ierakstīts bērna mātes vīrs vai bijušais vīrs. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, tad viņiem jau iepriekš jāvienojas par to, kāds uzvārds būs viņu bērnam. Praksē ir gadījumi, kad māte un tēvs vēlas apvienot savus uzvārdus un dot bērnam dubultuzvārdu, bet likums to neparedz.

— Cik ilgā laikā jāreģistrē cilvēka miršanas fakts?

— Sešu darba dienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts. Miršanas reģistrāciju var veikt jebkurā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no dzīves vietas vai miršanas vietas. Reģistrējot miršanas gadījumu, jāuzrāda reģistrētāja pase, mirušās personas pase un medicīniskā apliecība par nāves cēloni.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA