Ar mīlestību

Šarmantā sieviete uzreiz atklāja, ka agrāk dzīvojusi Rēzeknē. Pabeigusi skolas gaitas, izvēlējās studijas Rēzeknes mākslas koledžā un izmācījās par interjera dizaineri. Atklājās, ka dzimtajā pilsētā atrast darbu profesijā neiespējami. Lai būtu darbs, jābrauc uz Rīgu, kas neietilpa Oksanas plānos, un viņa pievērsās dažādiem rokdarbiem, kurus izgatavoja sev, radiem, paziņām, draugiem.

Uz Šķauni Oksanu atveda mīlestība — viņa iepazinās ar Viktoru, kurš strādā robežsardzē, un pameta dzimto pilsētu, lai izveidotu savu ģimeni. Taču nevar sacīt, ka Šķaune viņai ir pavisam sveša vieta.

“Agrāk Šķaunē dzīvoja mana vecmāmiņa, kura pēc sevis atstāja lauku māju,” turpina Oksana. ”Rēzeknē bija dārgi maksāt par dzīvokli, un vecāki pārcēlās uz šejieni. Mums ir liela draudzīga ģimene, visi esam Šķaunē, lai gan dzīvojam atsevišķi, bet bieži ciemojamies viens pie otra. Mana māsa Juļa un brālis Dainis dzīvo pie vecākiem, es — ar savu draugu, māsa Kristīne — ar savu dzīvesbiedru. Dainis ir mežstrādnieks — brigadieris, Kristīne agrāk bija pārdevēja, bet tagad veikals slēgts un darba nav, Juļa — jaunā māmiņa.

Savulaik uz Šķauni mani vilkšus bija jāvelk. Ja vasarā atbraucu pie vecmāmiņas, gribējās ātrāk atpakaļ uz pilsētu, kur kūsāja dzīvība. Bet iepazinos ar puisi, un mīlestība atveda uz laukiem. Tiesa, sirdī tomēr esmu palikusi pilsētniece. Lopus, saimniecību neturam. Pilsēta man arvien tuva, jo tur vairāk iespēju un īstenam pilsētniekam ir grūti samierināties ar lauku dzīvesveidu. Pilsētā es arī varētu atrast darbu tuvāku profesijai, šeit esmu spiesta būt bezdarbniece un varu likt lietā tikai savas rokdarbnieces prasmes. Ja godīgi, laika gaitā ceru atgriezties pilsētā.

Vispār protu izgatavot daudzas interesantas lietas, jo mani tas saista kopš bērnības. Pirmsākumos tapa vienkāršas kastītes lellēm, tad taisīju tām mēbeles, apzīmēju istabā sienas... Mamma sākumā neļāva darīt nedarbus, bet ieraudzīja, ka mani darbi ir skaisti un vairs nedusmojās. Visvairāk man patīk zīmēt, gleznot. Kad nāk iedvesma, zīmēju un gleznoju ainavas, kluso dabu, sevišķi patīk puķes. Top arī portreti, bet tie nesanāk tik labi, kā es varbūt vēlētos. Top arī atklātnes dažādiem žanriem. Varbūt retāk sastopams rokdarbs ir gleznas no mīklas: milti, sāls un ūdens. Kad cieta mīkla gatava, lipinu ziediņus un visu ko citu un veidoju gleznu. Ēst gan nevar, jo pa virsu mīkla tiek krāsota. Daudz nodarbojos ar floristisku, veidoju dažādas vienkāršas un sarežģītas kompozīcijas. Grūtāk ir gleznot, floristika nav tik sarežģīta. Patīk darināt dekorus. Kvillings jeb papīra māksla vairs nav liels pārsteigums, bet es veidoju rokdarbus arī no dārzeņiem. Daudz ko atradu interneta resursos, bet arī Šķaunes tautas nama vadītāja Leontīna Višņevska man piedāvā idejas, par kurām esmu viņai pateicīga.”

Oksana apgalvo, ka interese par rokdarbiem cilvēkiem ir, bet principā tikai tiem, kuri zina un saprot roku darba vērtību. Daudzas no šīm mantām ir trauslas un ar tām jāapietas īpaši saudzīgi. Visu rokdarbu spektru Oksana pat nespēj uzskaitīt. Bet kur viss paliek? Protams, ka rokdarbiem ir jēga, ja tos spēj novērtēt citi. Oksana daudzus savus darbus dāvina. Lūk, savam puisim 23. februārī pasniedza savdabīgu kompozīciju — kuģi, kurā izmantots putuplasts, perforēts papīrs, konfektes. Mūsu saruna notika 8. marta priekšvakarā. Oksana vēl nezināja, kādu dāvanu viņa svētkos saņems no mīļotā cilvēka, bet bija simtprocentīgi pārliecināta, ka apsveiks noteikti.

Pateicoties mīlestībai, Oksana apguva jaunu hobiju — Viktors ir kaislīgs makšķernieks, un Oksana tagad dažreiz brauc līdzi makšķerēt. Viņa atzīstas, ka agrāk nesaprata silti saģērbušos vīrus stundām sēžot uz ledus, bet tā kā puisis ir makšķernieks, tad pašai radās interese. Tikai siltāk jāģērbjas. Noķert lielas zivis nav nācies, bet pa 200-300 gramu gadās. Arī vasarā labprāt brauc makšķerēt, turklāt ar lielāku prieku — ja pavisam neķeras, var darīt ko citu — sauļoties un peldēties.

Oksanai ir arī hobijs ar militāru piegaršu — viņa šauj no gaisa šautenes. Tiesa, reti iznāk, bet kad rodas izdevība, garām nelaiž. Bet katrai daiļā dzimuma pārstāvei noteikti ir kāda sievišķīga aizraušanās. Oksanai tās ir puķes, kuras pati audzē un kopj. Patīk gladiolas, vijolītes, rozes. Mīl lasīt grāmatas, kuras lejupielādē no interneta resursiem. Interesē psiholoģija, lasa par medicīnu — gan tradicionālo, gan tautas. Šī nozare Oksanu ļoti interesē, bet par mediķi mācīties gan neplāno.

Juris ROGA