Karsts cīniņš marta saltumā

Trīs organizētās vienības saskaņā ar lozēšanu ieņēma vietas pa sektoriem. Zinādams, ka piecas stundas stiprā salā var izjaukt fotoaparāta darba režīmu, es devos uz aizvēja krastu, kur bija siltāk. Skopā saulīte tikai reizēm pavīdēja no reto mākoņu starpas. Pēkšņi uz sniega ieraudzīju nomesto kastīti ar oda kāpuriem un uzreiz sapratu, kādu stresu šajā brīdī pārdzīvo tās īpašnieks. Tas ir gluži tas pats, kas kaujiniekam pazaudēt patronas... Pētot pēdas uz sniega, ātri atradu vajadzīgo copmani, un, to saku bez vismazākā pārspīlējuma, notika mūsu sirsnīgā iepazīšanās. Pateicības uzplūdā Ēriks Zvīdriņš man pastāstīja arī pāris jautru notikumu no zvejas prakses un paziņoja personīgos rekordus: 8 kilogramus smagā līdaka, 3,5 kilogramu smagais plaudis un līnis, kas svēra 1,9 kilogramus. Viņš uzaicināja mani vasarā atbraukt pamakšķerēt uz Okras ezera, kas atrodas Kastuļinas pagastā, un es ar prieku pierakstīju tālruņa numuru.

Apstaigājot daudzos slavas pretendentus, ātri nonācu pie secinājuma — ziemeļvējš kārtējo reizi apstiprināja savu slikto reputāciju: vieniem copmaņiem zivis tikpat kā neķērās, citiem uz āķa pagadījās sīkaļas vien. Pēc pusotras stundas ar skaņas ātrumu ezeru aplidoja vēsts: A sektorā noķerts plaudis. Pārvarēt kilometra distanci vēja virzienā īpašas grūtības nesagādāja, bet miera traucētāju pazinu uzreiz. Tas bija Stanislavs Jakovelis. Vēl rīta agrumā viņš man pateica, ka šo ezeru pazīst kā savus piecus pirkstus, žēl tikai, ka sektora robeža nošķīra viņu no plaužiem bagātās vietas. Kā noskaidrojās vēlāk, 590 gramu smagais plaudis kļuva par labāko dienas trofeju. Šajā pašā laimīgajā sektorā cits pieredzējis makšķernieks Bronislavs Pudniks no vietējās komandas “Lielais asaris”, precīzi attaisnojot trijotnes nosaukumu, pārspēja viltībā trīs skaistuļus asarus.
Ap pusdienlaiku cope neuzlabojās, un nenoķēris nevienu zivi, makšķernieks vārdā Dainis pirmais kapitulēja un nodurtu galvu aizvilkās uz pulcēšanās vietu. Turklāt izrādījās, ka viņš ir trīskāršs ieguvējs: sākumā dabūja krūzi karstās tējas, tad pirmais nodegustēja zivju zupu, bet apbalvošanas laikā saņēma mierinājuma balvu. Asprāši nokomentēja precīzi: Dainis pirmais nonāca līdz finišam.

Lomu svēršana pa sektoriem noritēja gausi: salā nedarbojās elektroniskie svari, taču bija ņemti vērā visi neparedzētie varianti. Vairākums lomu svēra 200 - 300 gramu, līdz ar to atsperu svari neatrisināja problēmu. Visvairāk cietuši izrādījās makšķernieki no C sektora: viņiem ķērās vissliktāk, nebija neviena trofejas eksemplāra, turklāt kā pēdējie viņi nokļuva pie zupas katla. Taču, kā zināms, katla dibenā paliek visgaršīgākie zivs gabali. Starp citu, lauka ēdienkartē bija paredzētas arī ceptas delikateses, par ko lielu lielais paldies Aulejas pavārēm. Žēl, ka steigā es piemirsu pierakstīt viņu uzvārdus. Pēc sātīgā cienasta, kur neiztika bez glāzītes “dūšas iesildīšanai”, ceremonija pārvērtās par īstiem svētkiem.
Apbalvojumus, kuru bija daudz, pasniedza Krāslavas novada domes izpilddirektors Jānis Geiba. Vētrainiem aplau- siem skanot, tika pasniegtas balvas dāmām, bet Lijas Gasperovičas, Svetlanas Ceplišas un Aijas Sarkanes-Skerškānes smaidi bija spožāki par marta saulīti, kas pavīdēja debesīs.

Neiztika bez pārsteigumiem. Par labāko komandu ar summāro rezultātu 1,880 kg nosaukta trijotne: Andris Kukors, Bronislavs Plivde un Ivars Bogotojs. Ak, šie kaimiņi no Preiļiem, cik gan reižu viņi aizveda balvas no makšķernieku vasaras sacensībām, bet te tika klāt arī ziemas balvām. Toties “sudrabu” dabūja mūsējie, Kalniešu makšķernieki Andrejs Ļahovskis, Jevģēnijs Gorkins un Jānis Prašmuts (1,510 kg), bet apsveikumus par iegūto trešo vietu saņēma Robežnieku komandas “Asari” copmaņi. Boriss Borsuks, Leontijs Korsaks un Aivars Matjuks četrās stundās tomēr pamanījās izvilkt sīkzivis, kuru kopējais svars sasniedza 1,440 kg.

Par grūtās sestdienas galveno varoni kļuva pieredzējušais copmanis Stanislavs Jakovelis no Kombuļiem, žēl tikai, ka trīs norāvušies plauži netika ieskaitīti. Tā, lūk, visu mūžu: vislielākie eksemplāri noraujas un atliek tikai noplātīt rokas. Stanislava brangais plaudis tomēr kļuva par reportāžas rotu. Rekordlomus pa sektoriem demonstrēja Bronislavs Pudniks, Andris Dzalbs un Andrejs Ļahovskis, par ko diplomiem tika pievienotas aploksnes. Piemiņas balvu sa- ņēma arī visjautrākais copmanis Dainis Žvirblis, kurš prata noķert vismazāko zivi — asarīti sērkociņa lielumā. Organizēt godīgas sacensības — uzdevums, kas nav no vieglajiem, taču šoreiz Aulejas pasākuma organizētāji parādīja augstāko klasi. Liels paldies jums, Aivar Umbraško, Edgar Lipšān, Daini Brenč un Ivar Pitrān. Ledus stafeti pārņēma Kalnieši.

...Karstā zupa saltajā dienā, papildināta ar hobija brāļu asprātībām, sagādā neaprakstāmu baudu, tāpat kā dzīve zilo ezeru novadā ir vislielākā laime!

Aleksejs GONČAROVS