Kopš Latvija atguvusi neatkarību, iedzīvotāji nereti pauž satraukumu par mežu izciršanas apmēru, kas, viņuprāt, sen pārsniedzis saprāta robežu. Kā argumentu nereti min milzīgās koku grēdas blakus valsts un pašvaldību ceļiem, kuras nevis plok, bet aug augumā, lai gan kokvedēji pie tām regulāri piestāj, uzpilda savas automašīnu kravas platformas ar apaļkoku un dodas ceļā uz ostu vai kur citur. Vai velns ir tik melns, kā to mālē?
Valsts meža dienesta mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka meži Latvijā aizņem 3007260 ha. Pēc VMD datiem, kas apkopoti Meža valsts reģistrā, mežainums ir 50,9% (meža zemju platības (3290288 ha), kas sastāv no meža, purviem, laucēm, pārplūdušiem klajumiem un infrastruktūras objektiem procentuālā attiecība pret valsts teritorijas kopējo platību).
Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm (Eiropā meži vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas). Latvijā valstij pieder mežs 1496825 ha platībā (47,77% no kopējās), savukārt pārējo īpašnieku mežu kopplatība ir 1510435 ha (50,2% no visu mežu platības).
Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 23%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 50,9%. Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Latvijas mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas.
Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m3 gadā. Ik gadu zināms daudzums koksnes tiek nocirsts, veicot izaugušās koksnes ražas ievākšanu galvenajā cirtē, kā arī cērtot kokus kopšanas un sanitārajās cirtēs paliekošās mežaudzes stāvokļa uzlabošanai.
Tik tālu oficiāla informācija. Vai tai ir ēnas puse? Vai meža izzāģēšana var turpināties līdz- šinējos, vai arvien pieaugošos apjomos, vai kā citādi? Vai ieguvums ir sabojātu ceļu vērts? Aicinām laikraksta lasītājus paust mums savu viedokli par Latvijas zaļo zeltu. Īpaši gribas zināt to cilvēku domas, kuri savulaik strādājuši meža nozarē un pārzina šo jomu, kā saka, no iekšpuses. Man, piemēram, šķiet, ka kolhozi un sovhozi grieza mežus ne mazāk cītīgi, kā tas notiek mūsdienās, bet izmantoja iegūto koksni ne tik efektīvi, kā tas notiek šodien. Toties ceļus saudzēja. Rakstiet mums!
Juris ROGA