Spilgts talants

Dāvids ir krāslavietis, kurš nāk no lielas ģimenes: viņam ir trīs brāļi un māsa. Kristaps un Roberts ir Rīgas Tehniskās universitātes studenti, Kārlis dzīvo laukos un strādā savā zemnieku saimniecībā, Kristīne — pabeigusi Latvijas Kristīgo akadēmiju, šobrīd meklē darbu. Babrovsku ģimene ir ticīga, iet baznīcā, arī Dāvids: “Tas nav piespiedu kārtā. Kādam šajā dzīvē ir jātic, un ticība man iekšēji palīdz!”

Dāvids ir jaunākais bērns ģimenē, kurš vēl nav izlēmis, kādu profesiju apgūs nākotnē. Lai gan viņš aizraujas ar akvareļzīmēšanas tehniku, jaunietis domā, ka māksla viņa dzīvē būs paralēla nodarbe kādai citai profesijai. Kādai? Tas pagaidām paliek neatbildēts jautājums.

Krāslavas pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja Olita Truskovska atzīmē: “Talants Dāvidam viennozīmīgi ir, tikai vajag to izkopt, kas nav vienkāršs darbs. Viņš to arī dara, piedaloties olimpiādēs un konkursos. Šogad novada vizuālās mākslas olimpiādē izcīnīja 2. vietu!”

Jaunietis pats neuzskata to par lielu panākumu un gatavs strādāt vēl vairāk: “Kas gan ir 2. vieta? Pavisam slikti. Man bija vairāk jāpiepūlas!”

Viņš spēlē futbolu, parasti aizsarga pozīcijā, aizraujas ar datortehniku, programmatūru, informātiku — tas viss interesē dziļāk nekā māca skolā. Daiļliteratūru sen nav lasījis, jo laika nav. Vienīgi, ja nepieciešams literatūras stundai — nepatīk, bet jālasa! Interesants fakts — talantīgais jaunietis nav mācījies mākslas skolā. Arī viņa vecāku profesijas ne tuvu nav saistītas ar mākslu. Zīmēt Dāvids sācis agrā bērnībā, pirms iemācījies rakstīt. Dāvida kredo — labāk viens labs, nekā daudz viduvēju. Varbūt šis ir iemesls tam, ka jaunietis nekādi nevar izšķirties piekrist skolotājas piedāvājumam rīkot personālizstādi.
Skolotāja: “Es aicinu Dāvidu veidot personālizstādi, darbi būtu, bet pagaidām viņš neuzdrīkstas tos rādīt plašākai publikai...”
Toties tur, kur ir simtprocentīga pārliecība par saviem spēkiem, viņš nav jāaģitē. Drīzāk otrādi, jaunietis neliek mieru skolotājai, interesējoties par iespējām piedalīties arvien jaunos un jaunos konkursos. Nesen Dāvids nolēma startēt Tukuma Mākslas skolas organizētajā skolu audzēkņu karikatūru konkursā “Runča piedzīvojumi”, kas valstī notiek katru gadu kopš 2003. gada un veltīts Tukuma novadnieka, karikatūrista Gunāra Bērziņa piemiņai. Šogad māksliniekam tiks atzīmēta 86 gadu jubileja, bet konkursam 10. gadadiena, tās saistībā rīkotāji rosināja atskatīties uz Runča piedzīvojumiem 10 gados. Konkursa rezultāti būs zināmi 12. aprīlī.

Jaunais mākslinieks karikatūru konkursam darbu zīmēja nedēļu. Atzīst, ka viņam vairāk patīk nopietni darbi un šajā reizē ir trūcis iedvesmas, tālab vajadzējis veltīt trīs reizes vairāk laika, nekā zīmējot darbu “Lāčplēsis” Starptautiskajam bērnu mākslas konkursam “Lidice 2013”, kura otrā kārta norisināsies no marta līdz oktobrim. “Lāčplēsis” tapa akvareļzīmuļu tehnikā uz A2 lapas. Konkursa darbiem tika piedāvātas vairākas tēmas. Dāvids izvēlējās tēmu “Latviešu tautas tradīcijas un kultūras mantojums”, konkrēti — Andreja Pumpura eposu “Lāčplēsis”, kurā vēsturiskās 13. gadsimta latviešu cīņas pret vācu iebrucējiem sasaistītas ar 19. gadsimta tautas etniskā apliecinājuma un valstiskās atbrīvošanās centieniem.

Dāvids: “Kā tapa darba koncepcija? Sākumā nospriedu, ka lielākais latviešu tautas kultūras mantojums ir eposs “Lāčplēsis”. Varbūt citi domā citādi, bet es uzskatu tā. Padomājis, nolēmu attēlot Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, jo šai cīņai ir svarīgs vēsturisks aspekts, kas parāda, ka jau tajos laikos latvieši alka pēc brīvības un cīnījās pret krustnešiem. Cīņa attēlota mana darba priekšplānā, dibenplānā cīņu noskatās Latvijas tauta. Debesis attēlotas zemas, tumšas un drūmas tāpēc, lai akcentētu šīs cīņas dramatiskumu. Pirms tam tapa neskaitāmas skices, tikai tad ķēros pie akvareļzīmuļiem. Akvareļzīmulis ir mana tra- dicionālā tehnika, un es neplānoju to mainīt. Tēma ļoti ieinteresēja un patika, tāpēc darbu paveicu divās dienās.”
Gan Dāvids, gan viņa skolotāja Olita Truskovska cer, ka zīmējums “Lāčplēsis” Čehijā tiks pamanīts, jo savdabīgā zīmēšanas tehnikā radītais jaunieša darbs izcēlās uz citu fona jau izstādē Rīgā. Tomēr lielas ilūzijas netiek lolotas, jo — cik cilvēku, tik viedokļu, un par to varēja pārliecināties Rīgā apbalvošanas ceremonijā, kad jaunajiem māksliniekiem tika piešķirtas arī simpātiju balvas.

Dāvids: “Es nekopēju pazīstamus māksliniekus, gribu izkopt savu zīmēšanas stilu. Mākslā man vismaz šodien nav elka, kuram gribētu sekot. Par paraugu ņemu sava brāļa Kristapa darbus — akvareļzīmuļa un guašas tehnikā.”

Izrādās, līdz brāļa Kristapa panākumiem Dāvidam vēl ir kur augt! Kristaps 2005. gadā izcīnīja 1. vietu vizuālās mākslas novada olimpiādē, bet 2009. gadā — 1. vietu un Zelta medaļu vizuālās mākslas valsts olimpiādē. Mācoties 7. klasē, Kristaps ar savu mākslas darbu ir startējis konkursā Lidicā, bet šajā punktā Dāvids brāli jau ir pārspējis, jo viņa dalība konkursā “Lidice 2013” jau ir otrā, pirmā bija mācoties 1. klasē.

Talantīgais puisis neslēpj, ka reizēm ir kārdinājums palīdzēt klasesbiedriem zīmēt, pat ir centies to darīt. Diemžēl vai par laimi viņa stils ir savdabīgs un skolotāja var viegli atklāt, kurš ir faktiskais zīmējumu autors.

Olita: “Stundā ir programma, visi strādā pēc tēmas, arī Dāvids, bet dažreiz viņš grib ieviest kaut ko savu. Iespēju robežās tas netiek viņam liegts. Stundu laikā viņš ļoti ātri zīmē, un tas priecē klasesbiedru acis. Visi grib sasniegt kaut ko līdzīgu. Kas attiecas uz konkursiem, tad pēdējos divos gados viņš ļoti interesējas par iespējām tajos piedalīties. Patiesībā ir grūti viņam palīdzēt ar idejām un stilu: Dāvids dzīvo savā mākslas pasaulē, mēs vienkārši paļaujamies uz talantu.”
Velti bija jautāt, cik balles Dāvids nopelna zīmēšanā. Tas ir stabils desmitnieks.

Juris ROGA