Pie kaimiņiem pēc pieredzes

Programma bija diezgan saspringta, un žurnālistiem bija iespēja uzdot jautājumus gan Igaunijas finanšu ministram, gan parlamenta locekļiem, gan Latvijas vēstniekam Igaunijā, gan Igaunijas ekonomikas pētniecības institūta direktorei un daudzām citām amatpersonām. Tas, ko katrs Igaunijas pārstāvis pastāstīja, atšķīrās tikai niansēs, galvenos vilcienos doma bija šāda:

- Latvijai ir vēlams iestāties eirozonā tāpēc, ka tas stiprinātu Baltijas valstu kā reģiona ietekmi Eiropas Savienībā. Latvija ir pārāk maza, lai liktu sevi sadzirdēt Eiropas Savienībai, kuras darbību galvenokārt kontrolē Eiropas lielvalstis — Vācija, Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija. Ja Latvija atrod domubiedrus Baltijas reģionā (Igaunija jau ir eirozonā, un šis fakts piesaista vairāk investoru) vai arī ar kādu citu pietiekoši ietekmīgu Eiropas Savienības valsti, tad Latvijai ir vairāk izredžu izvirzīt savas idejas un ierosinājumus Eiropas lietās.

- Kopš 2005.gada lats ir piesaistīts eiro. Ja eiro skars kādas izmaiņas, tas lielākā vai mazākā mērā atsauksies arī uz latu.

- Šobrīd Eiropas tirgū ir Latvijai labvēlīgi apstākļi. Ja Latvija eirozonai pievienojas tagad, tad paredzams, ka inflācija nebūs tik dramatiska, kāda tā bija Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai.

- Inflācija Latvijā celsies neatkarīgi no tā, vai Latvija pievienosies eirozonai vai nē, jo cenas Latvijā tiek uzturētas relatīvi zemas mākslīgi, kas nevar turpināties mūžīgi. Eiropas tirgū manāms cenu kāpums, kamēr Latvijā cenas pagaidām paliek nemainīgas.

- Tiem cilvēkiem, kuri salīdzina Latviju ar citām valstīm, kuras ir iestājušās Eiropas Savienībā, bet nav pievienojušās eirozonai, Igaunijas pārstāvji ieteica pievērst uzmanību tam, ka eiro savās valstīs nav ieviesušas bagātās Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras var atļauties šādu greznību. Kāpēc greznību? Pavisam vienkārši, jo konvertēšana no vienas valūtas uz citu ir papildus izdevumi. To droši vien ir pamanījis ikviens, kurš ir apmeklējis kādu no valūtas maiņas punktiem.

Igaunijas lielākā laikraksta “Postimees” galvenais redaktors Anvars Samosts izteicās: ”Tā kā Igaunija iestājās Eiropas Savienībā, tad pats par sevi saprotams bija arī tas, ka eiro ieviešana bija tikai laika jautājums.”

Pēc oficiālo (valsts) iestāžu darbinieku izteiktajām pārdomām un pozitīvās attieksmes pret eiro ieviešanu vairāki kolēģi no reģionālajiem laikrakstiem devās ielās, lai jautātu, ko par eiro ieviešanu domā “parastais cilvēks”. Izrādījās, ka atbilde uz šo jautājumu nenesa gaidītos sajūsmas saucienus, un tas ir saprotami, jo cilvēkam, kurš neceļo, neņem kredītus bankā un neiepērkas internetā, pāriešana no lata valūtas uz eiro radīs tikai galvassāpes, bet tie, kas aktīvi izmanto augstākminētos pakalpojumus, jau tagad saprot, ka viņiem pāriešana uz eiro būs izdevīga, jo nenotiks konvertēšana no lata uz eiro un otrādi (kas, starp citu, ir maksas pakalpojums).

Dažas galvenās lietas, kas jāzina par praktisko eiro ieviešanu (no internetvietnes www.eiro.lv):

- No 2014.gada 1.janvāra — tiem, kam nauda ir kontā (un latos), tā tiks konvertēta uz eiro automātiski un bez maksas.

- Pēc 1.janvāra visas algas, pabalsti un pensijas tiks izmaksātas jau eiro.

- Tiem, kam šajā laikā vēl būs lati skaidrā naudā, tos varēs iztērēt veikalos, jo divas nedēļas pēc eiro ieviešanas darbosies divu valūtu vienlaicīga lietošana, tāpēc nebrīnieties, ja nākamā gada janvāra pirmajās nedēļās veikalā, samaksājot latus, atlikumu saņemsiet eiro.

- Latus pret eiro varēs samainīt arī komercbankās bez maksas līdz 2014.gada jūlijam. Latus varēs samainīt arī vēlāk, bet tas jau būs izdarāms tikai Latvijas Bankā un par maksu.

- No 2013.gada oktobra veikalos cenām jābūt norādītām gan eiro, gan latos.

- Iedzīvotāji varēs vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, ja būs aizdomas par negodprātīgu uzņēmējdarbību (piemēram, nepareizi norādītas cenas pēc konvertēšanas no latiem uz eiro).

Ilona STEPIŅA